Senās Indijas civilizācija izveidojās Dienvidāzijā pie Indas un vēlāk arī Gangas upes. Par civilizācijas sākumu uzskata aptuveni 3300. g. p. m. ē., kad izveidojās pirmās lielās pilsētas Indas upes ielejā. Senā Indija pastāvēja vairākus tūkstošus gadu, kuru laikā izveidojās viena no pasaules senākajām civilizācijām.
Senās Indijas attīstībā galvenā nozīme bija Indas un Gangas upēm. Upes nodrošināja auglīgas augsnes, kas bija piemērotas zemkopībai. Indijas iedzīvotāji audzēja kviešus, miežus, rīsus, kokvilnu un dažādus augļus. Attīstījās lopkopība, amatniecība un tirdzniecība.
Pilsētas tika rūpīgi plānotas – tajās bija ielas, kanalizācija, akas un sabiedriskās pirtis.
1. attēls: Indas upe.
Senās Indijas vēstures periodi
Indas civilizācija (ap 3300. – 1300. g. p. m. ē.)
Indas civilizācija bija viena no senākajām pasaulē. Tās nozīmīgākās pilsētas bija Harapa un Mohendžodaro.
Abās pilsētās bija labi plānotas ielas, ūdensapgāde un kanalizācija. Daudzās mājās bija akas un vannas telpas, bet notekūdeņi pa īpašiem kanāliem tika novadīti ārpus pilsētas. Indas iedzīvotāji izmantoja savu rakstību, taču līdz mūsdienām zinātniekiem nav izdevies pilnībā atšifrēt šo rakstību, tāpēc par Indas civilizācijas iedzīvotāju valodu un ikdienas dzīvi joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu.
2. attēls: Mohendžodaro pilsētas drupas.
Vēdu periods (ap 1500. – 600. g. p. m. ē.)
Pēc Indas civilizācijas norieta Indijas ziemeļos ienāca ārieši – klejotāju ciltis, kas, domājams, cēlušās no Vidusāzijas. Viņi runāja indoeiropiešu valodās, nodarbojās ar lopkopību un pakāpeniski apmetās uz dzīvi Indas un Gangas upju līdzenumos. Šajā laikā tika sacerētas Vēdas – senākie indiešu reliģiskie raksti.
Vēdas – svētie raksti, kuros apkopotas lūgšanas, himnas un reliģiskās tradīcijas.
Āriešu sabiedrībā pakāpeniski izveidojās sabiedrības sadalījums četrās kārtās jeb varnās. Laika gaitā šī sistēma attīstījās par kastu sistēmu, kas vairāk nekā divus tūkstošus gadu būtiski ietekmēja cilvēku ikdienas dzīvi Indijā.
Kasta – cilvēku grupa, kurā cilvēks piedzima un kurai piederēja visu mūžu. Kastu piederība noteica cilvēka profesiju, pienākumus un vietu sabiedrībā.
Tradicionāli izšķīra četras galvenās kastas:
- brahmaņi – priesteri un reliģisko rituālu vadītāji;
- kšatriji – valdnieki un karavīri, kas pārvaldīja valsti un to aizsargāja;
- vaišji – tirgotāji un zemkopji, amatnieki, kas nodrošināja valsts saimniecību.
- šūdri – kalpotāji un strādnieki, kuri veica fiziskus darbus.
Ārpus kastu sistēmas atradās neaizskaramie – viņi veica darbus, kurus uzskatīja par nešķīstiem.
Svarīgi!
Lai gan Indijas likumi mūsdienās aizliedz diskrimināciju kastu dēļ un visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma priekšā, kastu tradīciju ietekme sabiedrībā daudzviet Indijā joprojām ir saglabājusies.
Maurju impērija (322. – 185. g. p. m. ē.)
Maurju dinastijas laikā pirmo reizi tika apvienota liela daļa Indijas. Impērijas dibinātājs bija Čandragupta Maurja. Maurju impērijā darbojās labi organizēta nodokļu un tiesu sistēma. Impērija tika sadalīta provincēs, kuru pārvaldīja vietējie ierēdņi.
3. attēls: Čandragupta Maurja (apt. 340 – 297. g. p. m. ē).
Slavenākais Maurju valdnieks bija Ašoka (304. – 232. g. p. m. ē.) Savas valdīšanas sākumā Ašoka bija kareivīgs valdnieks. Pēc ilgstošiem kariem viņš atteicās no karadarbības un pieņēma budismu. Turpmāk Ašoka centās valdīt miermīlīgi. Viņš lika celt slimnīcas, ceļus un akmens stabus ar uzrakstiem par taisnīgu valdīšanu.
4. attēls: Akmens uz kura uzgravēti Ašoka likumi.
Visiem cilvēkiem jādzīvo mierā. Tiek būvētas akas, ceļi un ārstniecības vietas cilvēku un dzīvnieku labumam. Fragments no Ašoka likumiem
Reliģija Indijā
Senajā Indijā radās vairākas pasaules reliģijas. Svarīgākā bija hinduisms. Hinduisti ticēja, ka pēc cilvēka nāves atdzimst citā ķermenī.
Hinduismā svarīgi jēdzieni –
Reinkarnācija – ticība, ka pēc nāves dvēsele piedzimst no jauna.
Karma – cilvēka labo un slikto darbu kopums, kas ietekmē viņa nākamo dzīvi.
Apmēram 6. – 5. gs. p. m. ē. dzīvoja Sidhārta Gautama, kuru vēlāk sāka saukt par Budu. Viņš mācīja, ka ciešanas rodas no cilvēka vēlmēm un pieķeršanās mantai. Budisms aicināja dzīvot godīgi, būt līdzcietīgam un meklēt garīgo mieru.
5. attēls: Sidhārta Gautama (apm. 563. – 483. g. p. m. ē.) (Buda)
Vairākus gadsimtus vēlāk budismu pieņēma arī valdnieks Ašoka. Vēlāk tas nonāca arī daudzās citās Āzijas zemēs, piemēram, Ķīnā, Korejā un Japānā.
Svarīgi!
Senā Indija ir viena no senākajām civilizācijām pasaulē. Tās sasniegumi zinātnē, matemātikā un reliģijā, kā arī hinduisma un budisma mācības ir ietekmējušas daudzu tautu kultūru. Vairāk par Senās Indijas mantojumu uzzini – Senās Ķīnas un Senās Indijas mantojums.
Atsauce:
2. attēls: Mohendžodaro pilsētas drupas, autors: Saqib Qayyum, licencēts saskaņā ar CC BY-SA 3.0, izmantojot Wikimedia Commons.
3. attēls: Čandragupta Maurja, autors: nezināms.
4. attēls: Ašoka likumi, autors: Jadia gaurang, licencēts saskaņā ar CC BY-SA 3.0, izmantojot Wikimedia Commons.
5. attēls: Buda, autors: Tevaprapas Makklay, licencēts saskaņā ar CC BY-SA 3.0, izmantojot Wikimedia Commons.