Senā Indijas un Senās Ķīnas civilizācijas radās pirms vairāk nekā 4000 gadu. Tajās izveidojās lielas pilsētas, rakstība, valsts pārvalde, attīstījās tirdzniecība un reliģija – pazīmes, kas raksturīgas attīstītām civilizācijām. To sasniegumi arī mūsdienās ietekmē cilvēku dzīvi. Izgudrojumi, zināšanas un filosofiskās idejas, kas radās Indas, Gangas, Huanhē un Jandzi upju ielejās, vēl izplatījās arī citās pasaules daļās.
Svarīgi!
Atkārto! Kādas pazīmes liecina par attīstītu civilizāciju? Teorija – Civilizācijas pazīmes.
Matemātika un astronomija
Viens no svarīgākajiem Senās Indijas ieguldījumiem matemātikas vēsturē ir ciparu sistēma ar nulli. Lai gan mūsdienās to sauc par arābu ciparu sistēmu, patiesībā tā radās Indijā un vēlāk ar arābu tirgotāju starpniecību izplatījās visā Eiropā.
Decimālā skaitīšanas sistēma ļāva daudz vienkāršāk veikt aprēķinus nekā iepriekš izmantotās skaitļu sistēmas. Bez tās nebūtu iespējama mūsdienu matemātika, datorzinātne, inženierzinātnes vai finanšu aprēķini.
1. attēls: Decimālo skaitļu sistēma termometrā.
Savukārt Senās Ķīnas astronomi rūpīgi vēroja debesis, sastādīja kalendārus un pierakstīja Saules aptumsumus, komētu parādīšanos un citas debesu parādības.
Piemērs:
Haleja komēta ķīniešu rakstos pirmo reizi pieminēta jau 240. g. p. m. ē., un šie pieraksti joprojām palīdz astronomiem pētīt tās kustību. Mūsdienās ir zināms, ka komēta riņķo ap sauli aptuveni 75 līdz 76 gadu laikā un ir redzama ar neapbruņotu aci no zemes. Nākamreiz tā atgriezīsies un būs redzama 2061. gadā.
2. attēls: Komēta
Medicīna
Gan Senajā Indijā, gan Senajā Ķīnā attīstījās medicīna. Senajā Indijā radās ājurvēda – viena no senākajām medicīnas sistēmām. Tajā tika aprakstīti ārstniecības augi, veselīgs uzturs un dažādu slimību ārstēšanas metodes. Indiešu ārsti prata ārstēt kaulu lūzumus un veikt arī dažas ķirurģiskas operācijas.
3. attēls: Susruta (ap 6. gs. p. m. ē.) – viens no ievērojamākajiem Senās Indijas ārstiem, saukts arī par ķirurģijas pamatlicēju. Viņa darbos aprakstītas dažādas operācijas un ārstēšanas metodes.
Senajā Ķīnā attīstījās tradicionālā ķīniešu medicīna. Ārsti izmantoja ārstniecības augus, novēroja pacienta pulsu un ārstēšanā pielietoja akupunktūru.
Arheologi un medicīnas vēsturnieki arī mūsdienās pēta senos medicīnas manuskriptus (tekstus), lai noskaidrotu, kā cilvēki ārstēja slimības pirms vairākiem tūkstošiem gadu.
Akupunktūra – tradicionālās ķīniešu medicīnas ārstēšanas metode, kurā noteiktos ķermeņa punktos ievada ļoti plānas adatas, lai mazinātu sāpes, uzlabotu pašsajūtu vai palīdzētu ārstēt dažādas veselības problēmas.
Tirdzniecība un kultūru apmaiņa
Jau pirms vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu Seno Ķīnu ar citām pasaules daļām savienoja Zīda ceļš. Pa šo tirdzniecības ceļu pārvadāja zīdu, porcelānu, papīru, garšvielas un citas vērtīgas preces. Pirms tam Maķedonijas Aleksandra karagājieni 4. gs. p. m. ē. veicināja ciešāku Austrumu un Vidusjūras pasaules savstarpējo iepazīšanu. Dažus gadsimtus vēlāk Haņu dinastijas laikā izveidojās Zīda ceļš, kas kļuva par vienu no nozīmīgākajiem tirdzniecības ceļu tīkliem pasaulē. Ķīnieši vairākus gadsimtus rūpīgi glabāja zīda izgatavošanas noslēpumu. Par zīdtārpiņu olu vai kokonu izvešanu no valsts draudēja pat nāvessods. Tikai ap 6. gs. Bizantijas mūki slepeni izveda zīdtārpiņu olas no Ķīnas, un zīda ražošana pamazām izplatījās arī citviet pasaulē.
4. attēls: Zīdtauriņa kūniņas.
Reliģija un filosofija
Senajā Indijā radās hinduisms un budisms, bet Senajā Ķīnā attīstījās konfūcisms un daoisms. Šīs mācības ietekmēja ne tikai seno sabiedrību, bet arī miljoniem cilvēku dzīvi mūsdienās.
Budisms no Indijas izplatījās Ķīnā, Korejā un Japānā pa Zīda ceļu. Ķīnā apmēram 5. – 6. gs. budistu mūki nodibināja Šaoliņas klosteri, kas kļuva slavens ar cīņas mākslu kungfu.
5. attēls: Šaoliņas klosteris.
Konfūcija idejas par izglītības nozīmi, cieņu pret vecākiem un godīgu valsts pārvaldi vairāk nekā divus tūkstošus gadu ietekmēja Ķīnas sabiedrību. Mūsdienās par godu senajam domātājam daudzās pasaules valstīs, tostarp Latvijā darbojas Konfūcija institūti, kuros interesenti var apgūt ķīniešu valodu un iepazīt Ķīnas kultūru. Latvijā Konfūcija institūts darbojas Latvijas Universitātē kopš 2011. gada.
6. attēls: Fragments no Konfūcija darba "Sarunas un spriedumi" (ang. val. Analects)
Mūsdienās joga un meditācija, kuru pirmsākumi ir meklējami Senajā Indijā, ir kļuvuši populāri visā pasaulē un tiek izmantoti gan veselības uzlabošanai, gan stresa mazināšanai.
7. attēls: Jogas lotosa poza.
Senās Indijas pilsētas Harapa un Mohendžodaro bija vienas no vislabāk plānotajām pilsētām senajā pasaulē. Daudzām mājām bija sava aka un vannas telpa bet notekūdeņi pa īpašiem kanāliem tiek novadīti ārpus pilsētas. Šāda pilsētu plānošana daudzviet citur pasaulē kļuva izplatīta tikai pēc vairākiem tūkstošiem gadu. Un attīstītā kanalizācijas sistēma darbojas kā piemērs arī mūsdienu lielākajās pilsētās.
8. attēls: Arheoloģiskajos izrakumos atrasts ūdens rezervāra piemērs Indijā.
Senā Ķīna ir izslavēta ar Lielo Ķīnas mūri, kura celtniecību uzsāka Cjiņs Šihuans, bet vēlākie valdnieki to vairākkārt pagarināja un pārbūvēja. Dažādi mūra posmi kopā stiepjas vairāk nekā 21 000 kilometru, padarot to par garāko cilvēku uzcelto aizsargbūvi pasaulē. Papildus mūrim ķīnieši uzbūvēja arī dambjus un kanālus, kas palīdzēja pasargāt laukus no plūdiem un nodrošināja ūdeni lauksaimniecībai.
Izgudrojumi
Senā Ķīna pasaulei devusi vairākus nozīmīgus izgudrojumus – papīru, kompasu, šaujampulveri un grāmatu iespiedtehniku. Papīrs veicināja zināšanu izplatīšanos, kompass palīdzēja jūras ceļotājiem orientēties, bet iespiedtehnika padarīja zināšanas pieejamākas.
9. attēls: Hanu dinastijas laikā radīts kompass.
Senajā Indijā attīstījās kokvilnas audumu izgatavošana, augstas kvalitātes tērauda ražošana un cukura iegūšana no cukurniedrēm. Šie sasniegumi vēlāk izplatījās daudzās pasaules valstīs.
Kompass kļuva par vienu no svarīgākajiem izgudrojumiem pasaules vēsturē, jo ļāva jūrniekiem drošāk doties tālos ceļojumos un veicināja Lielo ģeogrāfisko atklājumu laikmetu.
Svarīgi!
Senās Indijas un Senās Ķīnas mantojums atgādina, ka cilvēces progress neveidojas vienā dienā. Daudzas lietas, kuras mūsdienās šķiet pašsaprotamas – cipari, papīrs, grāmatas, kompass, pilsētu kanalizācijas sistēmas vai pat noteiktas ārstniecības metodes, radušās pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Šo civilizāciju sasniegumi kļuva par pamatu daudziem vēlākajiem atklājumiem un joprojām ietekmē cilvēku dzīvi visā pasaulē.
Atsauce:
3. attēls: Susruta, autors: nezināms, licencēts saskaņā ar CC BY-SA 4.0, izmantojot Wikimedia Commons.
4. attēls: Zīdtauriņa kūniņas, autors: Colegota, licencēts saskaņā ar CC BY-SA 2.5, izmantojot Wikimedia Commons.
5. attēls: Šaoliņas templis, autors: Gary Tood, licencēts saskaņa ar CC0 1.0 Universal, izmantojot Wikimedia Commons.
6. attēls: Sarunas un spriedumi, autors: Confucius.
8. attēls: Ūdens rezervārs, autors: Rama's Arrow, licencēts saskaņā ar CC BY-SA 3.0, izmantojot Wikimedia Commons.
9. attēls: Haņu dinastijas laikā radīts kompass, autors: nezināms, licencēts saskaņā ar CC BY-SA 3.0, izmantojot Wikimedia Commons.