Izlasi vēsturnieka viedokli un izpildi prasīto!
Jānis Krastiņš (1890–1983) – vēsturnieks, vēstures zinātņu doktors (1948). Pieredzējis 1905. gada revolūciju kā pusaudzis un 1912. gadā iestājies Latvijas Sociāldemokrātijas rindās. Aktīvi piedalījās 1917. gada Oktobra revolūcijā, pēc tam devies uz Maskavu. 1930. gadā beidzis Sarkanās profesūras institūtu Maskavā, pēc tam līdz 1933. gadam strādājis Komunistiskās Internacionāles Izpildu komitejā. No 1933. līdz 1937. gadam Starptautiskā agrārā institūta līdzstrādnieks. No 1940. līdz 1946. gadam PSRS Zinātņu akadēmijas (ZA) Vēstures institūta zinātniskais līdzstrādnieks. No 1946. līdz 1981. gadam LPSR ZA Vēstures institūta sektora vadītājs. Pētījis revolucionāro kustību Latvijā un Latvijas sociālekonomisko attīstību 19. gadsimta un 20. gadsimta pirmajā pusē. PSRS Valsts prēmija (1952), LPSR Valsts prēmija (1970, 1977, 1982).
1905. gada revolūcija deva spēcīgu impulsu šķiru cīņai, pamudināja revolucionārajai kustībai lielas proletariāta un zemnieku masas. Tā atklāja dažādu šķiru patieso dabu, spēkus un intereses un parādīja, ka carisms ir tautas niknākais ienaidnieks un Baltijas vācu baroni – vismelnākais reakcijas avangards. [..]
1905. gada revolūcija latviešu proletariātam skaidri parādīja dažādo buržuāzijas slāņu intereses un centienus. Kamēr laba daļa pilsētu sīkburžuāzijas simpatizēja revolūcijai un sekoja proletariātam, liberālā pilsētu buržuāzija uzstājās pret revolūciju, cenzdamās izlīgt ar baroniem un patvaldību. Baidīdamās no revolūcijas vairāk kā no patvaldības, tā visādi mēģināja atturēt masas no revolucionārās cīņas un piešķirt kustībai mierīgu nacionālistisku raksturu. Pēc Oktobra manifesta publicēšanas un it īpaši pēc novembra un decembra bruņotās sacelšanās buržuāzija atklāti nostājās kontrrevolūcijas pusē, palīdzot tai izrēķināties ar revolūciju. Šajā laikā arī lielie budži, „pelēkie baroni”, atklāti pieslējās reakcijai. Vēlāk latviešu buržuāzija vēl stiprāk saistīja savu likteni ar reakciju, un 1919. gadā tā jau ar ieročiem rokās vienotā frontē ar baroniem vērsās pret Latvijas darbaļaudīm. Latvijas buržuāzija savas gaitas beidza ar savas tautas visnelietīgāko nodevību. Kad Padomju Latviju okupēja vācu fašisti, latviešu buržuāziskie nacionālisti kļuva par negantākajiem nodevējiem un bendēm, visiem līdzekļiem palīdzēdami vācu fašistiem izrēķināties ar darbaļaudīm. [..]
1905. gada revolūcija deva latviešu proletariātam bagātīgu revolucionārās cīņas skolu. Izmantojot 1905. gada revolucionārajā cīņā gūto pieredzi, tas uzvarēja 1917. un 1919. gadā, kaut arī uz īsu laiku; tāpat tas panāca uzvaru 1940. gadā. Arī tradīcijas, kas bija izveidojušās 1906. gada partizānu gaitās, atviegloja latviešu proletariātam partizānu cīņas organizēšanu Lielā Tēvijas kara laikā. [..]
1905.–1907. gada upuri nav bijuši veltīgi. Šie varonības apdvestie gadi ir sekmējuši latviešu proletariāta turpmāko cīņu par komunismu.
Avots: Krastiņš, J. 1905. gada revolūcija Latvijā. Rīga, 1975. 374., 376. lpp.
1905. gada revolūcija latviešu proletariātam skaidri parādīja dažādo buržuāzijas slāņu intereses un centienus. Kamēr laba daļa pilsētu sīkburžuāzijas simpatizēja revolūcijai un sekoja proletariātam, liberālā pilsētu buržuāzija uzstājās pret revolūciju, cenzdamās izlīgt ar baroniem un patvaldību. Baidīdamās no revolūcijas vairāk kā no patvaldības, tā visādi mēģināja atturēt masas no revolucionārās cīņas un piešķirt kustībai mierīgu nacionālistisku raksturu. Pēc Oktobra manifesta publicēšanas un it īpaši pēc novembra un decembra bruņotās sacelšanās buržuāzija atklāti nostājās kontrrevolūcijas pusē, palīdzot tai izrēķināties ar revolūciju. Šajā laikā arī lielie budži, „pelēkie baroni”, atklāti pieslējās reakcijai. Vēlāk latviešu buržuāzija vēl stiprāk saistīja savu likteni ar reakciju, un 1919. gadā tā jau ar ieročiem rokās vienotā frontē ar baroniem vērsās pret Latvijas darbaļaudīm. Latvijas buržuāzija savas gaitas beidza ar savas tautas visnelietīgāko nodevību. Kad Padomju Latviju okupēja vācu fašisti, latviešu buržuāziskie nacionālisti kļuva par negantākajiem nodevējiem un bendēm, visiem līdzekļiem palīdzēdami vācu fašistiem izrēķināties ar darbaļaudīm. [..]
1905. gada revolūcija deva latviešu proletariātam bagātīgu revolucionārās cīņas skolu. Izmantojot 1905. gada revolucionārajā cīņā gūto pieredzi, tas uzvarēja 1917. un 1919. gadā, kaut arī uz īsu laiku; tāpat tas panāca uzvaru 1940. gadā. Arī tradīcijas, kas bija izveidojušās 1906. gada partizānu gaitās, atviegloja latviešu proletariātam partizānu cīņas organizēšanu Lielā Tēvijas kara laikā. [..]
1905.–1907. gada upuri nav bijuši veltīgi. Šie varonības apdvestie gadi ir sekmējuši latviešu proletariāta turpmāko cīņu par komunismu.
Avots: Krastiņš, J. 1905. gada revolūcija Latvijā. Rīga, 1975. 374., 376. lpp.
Nosaki četrus galvenos 1905. gada revolūcijas rezultātus par kurām rakstījis vēsturnieks!
1.
2.
3.
4.
Atbilžu varianti:
Gūtā pieredze ļāva tālāk Latvijas teritorijā attīstīt komunismu.
Tika ieviestas pārmaiņas izglītības sistēmā (jauna skolu programma).
Izveidojās arodbiedrības un to organizācijas.
1905. gada revolūcija ļāva atvieglināja partizānu cīņu organizēšanu Pirmā pasaules kara laikā.
Gūtā pieredze revolūcijā deva latviešu proletariātam priekšrocības Pirmajā pasaules karā.
1905. gada revolūcija parādīja, ka vācbaltieši un cara vara ir vislielākie ienaidnieki.
Streiki radīja negatīvu ietekmi uz saimniecisko dzīvi.
Cara valdība ierobežoja strādnieku tiesības (streikus un organizēšanos).
Piezīme: Centralizētā eksāmena darbā sekas jāraksta pašam, varianti netiek doti.
Atsauce:
https://www.viaa.gov.lv. Centralizētais eksāmens par vispārējās vidējās izglītības apguvi, vēsture (augstākais mācību satura apguves līmenis), 2025
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!