Kad apmetnes pārvērtās pilsētās un iedzīvotāju skaits pieauga, sabiedrība kļuva pārāk attīstīta, lai vadītu bez organizētas varas.
Tādēļ ap 3500. – 3000. g. p. m. ē Mezopotāmijā izveidojās pirmās pilsētvalstis, piemēram, Lagaša un Uruka.
Pilsētvalsts – patstāvīga valsts, kuras centrā ir viena pilsēta ar tai piederošajām apkārtējām zemēm. Tā ir politiski neatkarīga, ar savu valdnieku, likumiem, armiju un reliģiskajiem centriem. Pirmās pilsētvalstis izveidojās Mezpotāmijā ap 3500. – 3000. g. p. m. ē.
Attēls 1: Lagašas valdnieka Gudeas skulptūra.
Šajā laikā parādās vairākas svarīgas civilizācijas pazīmes –
1) Centrālā vara un valdnieks (valdnieks organizē sabiedriskos darbus, vada armiju, uzrauga kārtību un likumu ievērošanu);
2) Armija (organizēts karaspēks, kas pakļauts valdniekam);
3) Reliģija (vienoja sabiedrību, noteica valdnieka varu, radīja rituālus, svētkus un morāles normas);
3) Rakstība (resursu uzskaitei, reliģisko tekstu pierakstīšanai, valdnieka rīkojumu saglabāšani);
4) Likumi (aizsargāja īpašumu, noteica atbildību par pārkāpumiem palīdzēja uzturēt taisnīguma izjūtu).
Piemērs:
Viens no zināmakajiem piemēriem ir Hammurapi likumu krājums (ap 1750. g. p. m. ē.), kas parāda, ka likumi bija pierakstīti un attiecās uz visu sabiedrību. Apdomā kas no Hammurapi likumiem ir saglabājies mūsdienās, kas mainījies?
195. Ja dēls iesita savam tēvam, viņam jānogriež roka.
196. Ja cilvēks izdūra aci cilvēka dēlam, viņam acs ir jāizdur.
197. Ja viņš salauza cilvēkam kaulu, viņam ir jāsalauž kauls.
198. Ja viņš izdūra aci vergam, vai salauza kaulu vergam, viņam ir jāmaksā viena sudraba mina.
199. Ja viņš izdūra aci vai salauza kaulu cilvēka vergam, pusi no viņa cenas viņam ir jāsamaksā.
200. Ja cilvēks izsita zobu cilvēkam, kas ir viņam līdzīgs, viņam pašam ir jāizsit zobs.
196. Ja cilvēks izdūra aci cilvēka dēlam, viņam acs ir jāizdur.
197. Ja viņš salauza cilvēkam kaulu, viņam ir jāsalauž kauls.
198. Ja viņš izdūra aci vergam, vai salauza kaulu vergam, viņam ir jāmaksā viena sudraba mina.
199. Ja viņš izdūra aci vai salauza kaulu cilvēka vergam, pusi no viņa cenas viņam ir jāsamaksā.
200. Ja cilvēks izsita zobu cilvēkam, kas ir viņam līdzīgs, viņam pašam ir jāizsit zobs.
Aptuveni 3200. g. p. m. ē. šumeri izgudroja ķīlrakstu, sākotnēji saimnieciskai uzskaitei – graudu, lopu un nodokļu reģistrēšanai.
Attēls 2: Šumeru ķīļu raksts, 26. gs. p. m. ē.
Reliģijai šajā posmā bija īpaši svarīga loma. Tempļi kļuva par ne tikai reģiskiem, bet arī ekonomiskaiem centriem. Valdnieks bieži tika uzskatīts par dievu pārstāvi uz zemes.
Attēls 3: Šummeru zikurāts. Zikurāts bija šummeru reliģiskā kulta celtne, kurā notika reliģiski pasākumu un tam bija arī praktiska funkcija – plūdu gadījumā tajā varēja paglābties vietējie iedzīvotāji.
Šāds varas modelis bija redzams arī citās civilizācijās –
1) Ēģiptē ap 3000. g. p. m. ē., kur faraons tika uzskatīts par dievu;
2) Indas ielejā ap 2600. g. p. m. ē;
3) Ķīnā ap 1600. g. p. m. ē. Šanu dinastijas laikā.
Sabiedrība, lai nodrošinātu visu vajadzības šajā laikā sāka dalīties kārtās.
Izveidojās augstākās kārtās – valdnieks, priesteri un ierēdņi.
Zemākās kārtas – amatnieki, zemkopji, vergi.