Kad apmetnes pārvērtās pilsētās un iedzīvotāju skaits pieauga, sabiedrība kļuva pārāk attīstīta, lai atrastos stāvoklī bez organizētas varas.
Bija nepieciešams kāds, kas
1) organizē apūdeņošanas darbus;
2) risina strīdus par zemi un ūdeni;
3) kontrolē tirdzniecību un nodokļus;
4) vada aizsardzību pret ienaidniekiem.
Tādēļ ap 3500.–3000. g. p. m. ē Mezopotāmijā izveidojās pirmās pilsētvalstis, piemēram, Lagaša un Uruka.
1. attēls: Tempļa drupas no kādreizējās Urukas pilsētas teritorijas
Pilsētvalsts – patstāvīga valsts, kuras centrā ir viena pilsēta ar tai piederošajām apkārtējām zemēm.
Pilsētvalstīm bija:
1) savs valdnieks;
2) likumi;
3) armija;
4) reliģiskie centri.
Pilsētvalstis konkurēja savā starpā un karoja par ūdeni, zemi un tirdzniecības ceļiem.
2. attēls: Lagašas valdnieka Gudeas skulptūra
Šajā laikā parādās vairākas svarīgas civilizācijas pazīmes.
Vara un pārvalde
1) centralizēta pārvalde – valdnieks organizēja sabiedriskos darbus, radīja kārtību un vadīja armiju (viena vara pār visu valsti);
2) likumi – noteica sodus, aizsargāja īpašumu un uzturēja kārtību;
3) armija – karaspēks pilsētas aizsardzībai.
Piemērs:
Viens no zināmākajiem piemēriem ir Hammurapi likumu krājums (ap 1750. g. p. m. ē.), kas parāda, ka likumi bija pierakstīti un attiecās uz visu sabiedrību. Apdomā kas no Hammurapi likumiem ir saglabājies mūsdienās, kas mainījies?
195. Ja dēls iesita savam tēvam, viņam jānogriež roka.
196. Ja cilvēks izdūra aci cilvēka dēlam, viņam acs ir jāizdur.
197. Ja viņš salauza cilvēkam kaulu, viņam ir jāsalauž kauls.
198. Ja viņš izdūra aci vergam, vai salauza kaulu vergam, viņam ir jāmaksā viena sudraba mina.
199. Ja viņš izdūra aci vai salauza kaulu cilvēka vergam, pusi no viņa cenas viņam ir jāsamaksā.
200. Ja cilvēks izsita zobu cilvēkam, kas ir viņam līdzīgs, viņam pašam ir jāizsit zobs.
196. Ja cilvēks izdūra aci cilvēka dēlam, viņam acs ir jāizdur.
197. Ja viņš salauza cilvēkam kaulu, viņam ir jāsalauž kauls.
198. Ja viņš izdūra aci vergam, vai salauza kaulu vergam, viņam ir jāmaksā viena sudraba mina.
199. Ja viņš izdūra aci vai salauza kaulu cilvēka vergam, pusi no viņa cenas viņam ir jāsamaksā.
200. Ja cilvēks izsita zobu cilvēkam, kas ir viņam līdzīgs, viņam pašam ir jāizsit zobs.
Resursu pārvalde
1) nodokļu un pārtikas uzskaite;
2) tirdzniecība starp pilsētām un reģioniem;
3) amatniecība (keramika, metālapstrāde, audumi).
Sociālais iedalījums (sabiedrības dalījums kārtās)
1) augstākā kārta – valdnieks, priesteri, ierēdņi;
2) vidējā kārta – tirgotāji, amatnieki, rakstveži, karavīri;
3) zemkopji – lielākā sabiedrības daļa, kas ražoja pārtiku un maksāja nodokļus;
3) zemākā kārta – vergi.
Vergi bija cilvēki bez personiskās brīvības, kuri piederēja citam cilvēkam, templim vai valdniekam un bija spiesti strādāt viņu labā.
Svarīgi!
Par vergu varēja kļūt vairāku iemeslu dēļ, piemēram, tie bija karagūstekņi, cilvēki kuri nevarēja atdot parādus vai vergu bērni.
Sabiedrība tika sadalīta kārtās, lai katrs cilvēks zinātu savus pienākumus. Tas palīdzēja organizēt darbu, iekasēt nodokļus, uzturēt likumus un aizsargāt pilsētu. Šāda sistēma nodrošināja kārtību un ļāva civilizācijai attīstīties.
Aptuveni 3200. g. p. m. ē. šumeri izgudroja ķīļrakstu – tā radās praktisku vajadzību dēļ. Saimnieciskai uzskaitei – graudu, lopu un nodokļu reģistrēšanai.
Šumeri bija tauta, kura izveidoja civilizāciju Divupes teritorijā ap 3500.–2000. g. p. m. ē. Šumeri izgudroja ķīļrakstu, būvēja tempļus (zikurātus) un izmantoja apūdeņošanu, lai audzētu pārtiku.
Pilsētām kļūstot lielākām, valdniekiem un tempļiem bija jāuzskaita
1) Cik graudu tiek savākti un uzglabāti?
2) Cik lopu pieder templim vai valdniekam?
3) Cik nodokļus zemkopji samaksā?
4) Cik preču pārdots?
Svarīgi!
Rakstīt prata tikai neliela daļa cilvēku – rakstveži. Viņi mācījās īpašās skolās, strādāja tempļos un valdnieka pārvaldē, bija ļoti cienīti sabiedrībā. Tas nozīmē, ka rakstība veicināja arī jaunas profesijas un sabiedrības slāņu veidošanos.
3. attēls: Šumeru ķīļu raksts, 26. gs. p. m. ē.
Reliģijai šajā posmā bija īpaši svarīga loma. Tempļi kļuva par ne tikai reliģiskiem, bet arī ekonomiskajiem centriem. Valdnieks bieži tika uzskatīts par dievu pārstāvi uz zemes.
4. attēls: Šumeru zikurāts
Zikurāts bija šumeru reliģiskā kulta celtne, kurā notika reliģiski pasākumi un tam bija arī praktiska funkcija – plūdu gadījumā tajā varēja paglābties vietējie iedzīvotāji.
Šāds varas modelis bija redzams arī citās civilizācijās:
1) Ēģiptē ap 3000. g. p. m. ē., kur faraons tika uzskatīts par dievu;
2) Indas ielejā ap 2600. g. p. m. ē;
3) Ķīnā ap 1600. g. p. m. ē. Šanu dinastijas laikā.
Atsauce:
1. attēls: Uruk Temple of Charyos (19.02.2025.), autors tobeytravels, licencēts saskaņā ar CC BY-SA 2.0, izmantojot Wikimedia Commons.
2. attēls: Statue of Gudea, Neo-Sumerian period (19.02.2025.), autors Marie-Lan Nguyen , licencēts saskaņā ar CC BY-SA 2.5, izmantojot Wikimedia Commons.
3. attēls: Sumerian 26th c Adab (19.02.2025.), autors nezināms.