Pirmo civlizāciju pirmsākumi ir cieši saistīti ar neolītisko revolūciju – periodu, kad cilvēki pārgāja no mednieku vācijēju dzīvesveidu uz zemkopību un lopkopību.
Svarīgi!
Atkārto! Kādas pārmaiņas sabiedrībā norisinājās pēdējā akmens laikmetā – neolītā.
Attēls 1: Auglīgais pusmēness
Šī pāreja cilvēku dzīvesveidā notika aptuveni ap 10 000. – 8000. g. p. m. ē. Tuvajos Austrumos, īpaši Auglīgā pusmēness teritorijā.
Tieši šajā reģionā bija īpaši dabas apstākļi, kuri nodrošināja labvēlīgu vidi civilizāciju attīstībai –
1) Tigra un Eifrata regulāri apludināja apkārtējās zemes;
2) Plūdi bagātināja augsni ar auglīgām nogulsnēm;
3) Klimats bija pieteikami silts un mitrs.
Aptuveni 9000. – 7000. g. p. m. ē. cilvēki sāka apzināti audzēt kviešus un miežus, kā arī pieradināt aitas un kazas. Tas ļāva veidot patstāvīgas apmetnes.
Patstāvīgu apmetņu izveidošana nodrošināja to, ka radās pārtikas pārpalikums. Tas nozīmēja, ka ne visiem sabiedrības locekļiem bija jānodarbojas ar pārtikas ieguvi.
Šī iemesla dēļ ap 4000. - 3500. g. p. m. ē. Mezopotāmijā sāka veidoties pirmās pilsētas, piemēram, Uruka.
Attēls 3: Urukas pilsētas paliekas mūsdienās.
Šajā brūdū var runāt par civlizācijas sākumu – daba bija radījusi apstākļus, kuros sarežģita sabiedŗiba kļuva iespējama un nepieciešama.