Par seno laiku sākumu vēsturē parasti uzskata rakstības rašanos ap 4. gadu tūkstoša vidu p. m. ē. Mezopotāmijā. Rakstība ļāva pierakstīt saimniecisko uzskaiti, likumus un valdnieku rīkojumus, tāpēc no šī brīža parādās rakstītie vēstures avoti.
Seno laiku vēsturi iedala divās lielās daļās:
Svarīgi!
Seno Austrumu vēsture:
Senā Divupe radās ap 3500. g. p. m. ē.,
Senā Ēģipte radās ap 3000. g. p. m. ē.,
Senā Indija radās ap 2500. g. p. m. ē.,
Senā Ķīna ap 2200. g. p. m. ē.
Seno Austrumu civilizācijās veidojās pilsētas, centralizēta vara, reliģija un rakstība.
Antīkā vēsture – Senā Grieķija un Senā Roma, kur attīstījās pilsētvalstis, demokrātija, tiesības un Rietumu kultūra.
1. attēls: Pirmās civilizācijas
Pirmo civilizāciju pirmsākumi ir cieši saistīti ar neolītisko revolūciju – periodu, kad cilvēki pārgāja no mednieku vācēju dzīvesveida uz zemkopību un lopkopību.
Svarīgi!
Atkārto! Kādas pārmaiņas sabiedrībā norisinājās pēdējā akmens laikmetā – neolītā.
2. attēls: Auglīgais pusmēness
Šī pāreja cilvēku dzīvesveidā notika aptuveni ap 10 000.–8000. g. p. m. ē. Tuvajos Austrumos, īpaši Auglīgā pusmēness teritorijā.
Tieši šajā reģionā bija īpaši dabas apstākļi, kuri nodrošināja labvēlīgu vidi civilizāciju attīstībai –
1) Tigras un Eifratas upes regulāri appludināja apkārtējās zemes;
2) plūdi bagātināja augsni ar auglīgām nogulsnēm;
3) klimats bija pietiekami silts un mitrs.
Aptuveni 9000.–7000. g. p. m. ē. cilvēki sāka apzināti audzēt kviešus un miežus, kā arī pieradināt aitas un kazas. Tas ļāva veidot patstāvīgas apmetnes.
Patstāvīgu apmetņu izveidošana nodrošināja to, ka radās pārtikas pārpalikums. Tas nozīmēja, ka ne visiem sabiedrības locekļiem bija jānodarbojas ar pārtikas ieguvi.
Šī iemesla dēļ ap 4000.–3500. g. p. m. ē. Mezopotāmijā sāka veidoties pirmās pilsētas, piemēram, Uruka.
3. attēls: Urukas pilsētas paliekas mūsdienās
Šajā brīdī var runāt par civilizāciju sākumu – daba bija radījusi apstākļus, kuros sarežģīta sabiedrība kļuva iespējama un nepieciešama.
Atsauce:
2. attēls: Auglīgais pusmēness (20.02.2025.), autors Kikos, licencēts saskaņā ar CC BY-SA 4.0, izmantojot Wikimedia Commons.