Kad civilizācijas bija nostiprinājušās, tās aktīvi sāka ietekmēt apkārtējo pasauli. Šis process kļuva īpaši izteikts laika posmā no 3000. līdz 1000. g. p. m. ē.
Attīstītajām valstīm bija nepieciešami ariven jauni resursi, tāpēc tās paplašināja savu ietekmi:
1) Šummeri (ap 3. gadu tūkstoti) p. m. ē. izplatīja savus pārvaldes modeļus, rakstību un tehnoloģijas citās Mezopotāmijas pilsētvalstīs;
2) Senās Ēģiptes civilizācija sasniedza Nūbiju ap 2000. g. p. m. ē., paplašinot tirdzniecības un kultūras sakarus;
3) Asīrija (ap 1400. – 600. g. p. m. ē.) demonstrēja centralizētas varas un militārās pārvaldes modeli plašā teritorijā.
Attēls 1: Senas pilsētas paliekas Nūbijā mūsdienu Ēģiptē.
Svarīga bija tirdzniecība. Jau ap 2500. g. p. m. ē. pastāvēja sakari starp Mezopotāmiju un Indas ieleju. Tirdzniecība nebija tikai preču apmaiņa – tā ļāva izplatīt idejas, tehnoloģijas un kultūras elementus.
1) Rakstību;
2) Riteni (ap 3500 g. p. m. ē.)
3) Metālapstrādes iemaņas.
Attēls 2: Seno Šummeru rati apmēram 2500 g. p. m. ē.
Turklāt civlizācijas dažādos reģionos attīstījās paralēli, saskaroties ar līdzīgiem ģeogrāfiskiem izaicinājumiem, piemēram, plūdiem un badu.
Nīlas, Indas un Dzeltenās upes ielejās cilvēki izveidoja līdzīgas pārvaldes formas un arhitektūru, pat bez tiešiem sakariem.
Attēls 3: Pirmo civlizāciju atrašanās vietas.
Piemērs:
Senajā Ēģiptē ap 2600. – 2500. g. p. m. ē. tika celti lielie piramīdas kompleksi Gīzā, piemēram, faraona Hufu piramīda.
Attēls 4: Gizas piramīdas mūsdienās
Piemērs:
Indas ielejā ap 2600. – 1900. g. p. m. ē. pilsētās kā Harappa un Mohendžo - Daro bija rūpīgi plānotas ielas, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.
Piemērs:
Ķīnā ap 1600. – 1046. g. p . m. ē. Šanu dinastijas laikā tika būvēti mūra nocietinājumi un tempļi, kas demonstrētu centralizētu varu un reliģisku kārtību.
Civilizāciju atklājumi un savstarpējās attiecības radīja dažādas sekas cilvēku ikdienā nākotnē –
1) Mazāk attīstītas sabiedrības, saskaroties ar spēcīgākām civilizācijām, bieži pārņēma to izgudrojumus un idejas. Piemēram, rakstību, tirdzniecības sistēmas un lauksaimniecības metodes.
2) Civilizācijas atvēra ceļus starp pilsētām un reģioniem. Pārtika, metāli, audumi un pat jaunas idejas ceļoja no vienas zemes uz otru.
3) Centralizēta valdība, likumi un rakstība ļāva darboties bez iekšējiem konfliktiem un sakārtoti.
4) Kad cilvēki saskārās ar līdzīgiem izaicinājumiem, piemēram, plūdiem vai badu, viņi neatkarīgi atrada līdzīgus risinājumus, piemēram, apūdeņošanas sistēmas vai aizsargmūrus.