PIRMĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Sasilstos klimatam, Latvijas teritorijā izzuda tundra, un tās vietā izveidojās meži, ezeri un purvi.
Ziemeļbrieži vairs nevarēja dzīvot šādos apstākļos - tāpēc cilvēkiem vajadzēja pakāpeniski pielāgoties jaunai videi.
Viņu ikdiena kļuva daudzveidīgāka – medības, zveja un augu vākšana nodrošināja pārtiku visam gadam.
Svarīgi!
Tundra ir auksta dabas zona ziemeļos, kur ir garas, ļoti aukstas ziemas un īsa vasara. Zeme ir mūžīgā sasaluma stāvoklī, tāpēc koki neaug – aug tikai sūnas, ķērpji un mazi krūmi. Tundrā dzīvo dzīvnieki, kas pielāgojušies aukstumam, piemēram, ziemeļbrieži, polārlapsas, lemingi, polārie zaķi un sniega pūces.
Attēls 1: Tundras klimats – redzams mūsdienu Grenlandē.
Šajā mezolīta posmā (ap 9000 - 5000 g. p. m. ē.) cilvēki apmetās pie ezeriem un upēm, piemēram, pie Lubānas un Burtnieka ezera. Viņi darināja vienkoča laivas, zvejas tīklus un harpūnas no kaula. Medīja aļņus, mežacūkas un bebriem līdzīgus dzīvniekus, bet ūdeņos ķēra līdakas, asarus un plaužus. Pārtikas krājumus papildināja ar ogām, riekstiem un medu.
Attēls 2: Mežacūka – mezolīta perioda cilvēku galvenais medījums Latvijas teritorijā.
Mezolīta cilvēki dzīvoja nelielās grupās – 20 - 30 cilvēku. Viņu mājokļi bija vieglas slietņu tipa būves, pārklātas ar apstrādātu ādu. Sākotnēji ādas tika lietotas ar visu spalvu, bet vēlāk ādu ģērēja, padarot to mīkstāku un ūdensnecaurlaidīgu.
Svarīgi!
Darbu sadalījums –
Vīrieši – medības, zveju, darbarīku radīšana;
Sievietes – ēdiena pagatavošana, ādu apstrāde, bērnu aprūpe, trauku un apģērbu izgatavošana;
Bērni un pusaudži – palīdzēja vākšanā, krāšņu uzturēšanā, ūdens sagādē.
Svarīgi!
Cilvēki pārvietojās noteiktās zonās ap apmetni –
Tuvs (100 - 200 m) – sievietes un bērni;
Vidējs (2 - 3 km) - zveja un mazo zvēru medības;
Tāls (līdz 10 km) - lielo dzīvnieku medības un resursu iegūšana.
Mezolīta cilvēki bija arī radoši amatnieki – viņi rotāja rīkus ar rakstiem un griebumiem, kas iespējams, bija saistīti ar ticējumiem vai piederību konkrētai grupai.
Piemērs:
Svarīga nozīme bija kapulaukiem, piemēram, Zvejnieku kapulaukam pie Burtnieku ezera, kur atrasti apbēdījumi ar dzīvnieku zobu piekariņiem un darbarīkiem. Tas liecina, ka cilvēki ticēja pēcnāves dzīvei.
Attēls 3: Paleolīts, mezolīta un neolīta apmetnes un apbedījumi Latvijas teritorijā.
Attēls 4: Mezolīta darbarīki – kaula duncis, raga cirvis, akmens kalts, kaula ledus citnis un kalts.
Sabiedrība kļuva stabilāka - cilvēki veidoja ilgstošas apmetnes, sadarbojās, dalījās pieredzē un veidoja kontaktus ar citām grupām. Mezolīts bija pārejas laiks – cilvēki vēljoprojām izmantoja dabu, bet viņu dzīvesveidā parādījās pirmās vietsēdības pazīmes un priekšnoteikumi ražotājsaimniecībai.
Atsauce:
1. attēls: “Wildschwein, Nahe Pulverstampftor” (20.11.2025.), fotogrāfs Valentin Panzirsch, licencēts saskaņā ar CC BY-SA 2.5, izmantojot Wikimedia Commons. Licencēts saskaņā ar GNU Free Documentation Licenci, versija 1.2. vai jebkura jaunāka versija.
2. attēls: “Greenland scoresby-sydkapp2” (22.02.2023.), fotogrāfs Hannes Grobe, licencēts saskaņā ar CC BY-SA 3.0, izmantojot Wikimedia Commons. Licencēts saskaņā ar GNU Free Documentation Licenci, versija 1.2. vai jebkura jaunāka versija.