PIRMĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Aptuveni pirms 20000 gadu Latvijas teritoriju klāja biezs ledājs, kas nosedza visu zemi. Dzīvība šeit nebija iespējama.
Kad klimats kļuva siltāks, ledājs sāka kust un atkāpties uz ziemeļiem.
Apmēram pirms 12000 gadu Latvijas teritorijā ienāca pirmie cilvēki ziemeļbriežu mednieki.
Viņi sekoja dzīvnieku bariem, kas barības meklējumos pārvietojās no dienvidiem.
Svarīgi!
Dienvideiropā un Tuvajos Austrumos cilvēki dzīvoja jau desmitiem tūkstošu gadu agrāk, jo tur klimats bija siltāks un ledāji neaptvēra plašas teritorijas. Šajās teritorijās jau notika pāreja uz lopkopību un zemkopību, piemēram Tuvajos Austrumos ap 10 000 gadu p.m.ē. sākās neolītiskā revolūcija, kamēr Latvijas teritorijā cilvēki vēl ilgi pallika mednieki – vācēji. Atkārto! Sabiedrība aizvēsturē - akmens laikmets un tā periodi.
Atsauce:
Attēls 1: Ziemeļbrieži – Pirmie cilvēki ienāca Latvijas teritorijā sekojot tiem.
Pirmie iedzīvotāji Latvijas teritorijā ienāca paleolīta posmā.
Viņu dzīve bija cieši saistīta ar dabu - viņi neapstrādāja zemi un neaudzēja lopus, bet ieguva visu nepieciešamo no apkārtējās vides.
Galvenā nodarbošanās bija medības un vākšana. Ziemeļbrieži bija svarīgākais iztikas avots – no tiem ieguva gaļu, ādu, kaulus un ragus. Tie kalpoja gan pārtikai, gan apģērbam un darbarīku izgatavošanai.
Attēls 2: Paleolīta medību rīki.
Ziemeļbriežu mednieki bija klejotāji – viņi pārvietojās atbilstoši dzīvnieku migrācijai, tāpēc apmetnes bija īslaicīgas. Mājokļus veidoja no koka un dzīvnieku ādas. No akmens, ragiem un kauliem viņi darināja bultas, šķepus un nažiem līdzīgus rīkus. Šie cilvēki prata pielāgoties ļoti skarbiem dabas apstākļiem, un viņu kātbūtni Latvijā apliecina atradumi pie Salaspils un Ģipkas.
Svarīgi!
Laukskolas apmetne - viens no senākajiem arheoloģiskajiem kompleksiem Latvijas teritorijā. Pie Salaspils, Daugavas krastā. Tur atrastās liecības liecina, ka šajā vietā jau pirms 11 000 gadiem dzīvojuši pirmie iedzīvotāji - ziemeļbriežu mednieki. Vēlāk šeit radās lībiešu ciemi un plašs kapulkauks, kas liecina par ilgu un attīstītu apdzīvotību
Svarīgi!
Atkārto – kas ir arheoloģija un kā tā palīdz vēstures izpētei!
Attēls 3: Pirmās palelolīta un mezolīta apmetnes Latvijas teritorijā.
Karte parāda pirmo cilvēku apmetņu izvietojumu Latvijas teritorijā pēc ledāja atkāpšanās. Ar sarkaniem punktiem apzīmētas paleolīta atradumu vietas – tās koncentrējas, galvenokrāt, Daugavas krastos un mūsdienu Zemgales dienvidos, kur ziemeļbriežu mednieki apmetās īslaicīgi, sekojot dzīvnieku migrācijai. Ar melniem punktiem norādītas mezolīta atradumu vietas, kas ir izkaisītas plašāk, īpaši Lubāna ezera apkārtnē, kur bija bagātīgi ūdens resursi un medību iespējas.
Kartē redzama arī Baltijas ledus ezera krasta līnija paleolītā (apzīmēta ar zilu līniju). Apmetņu izvietojums pie ūdenstilpnēm skaidri liecina, ka cilvēki meklēja apmetnes vietas pie ūdens, jo tas nodrošināja pārtiku, medību iespējas un transporta ceļus.
Šajā laikā cilvēku dzīvi noteica klimata izmaiņas - kad kļuva siltāks un ledājs pilnībā atkāpās, mainījās arī dzīvnieku un augu sugas, un tas lika cilvēkiem meklēt jaunus iztikas veidus. Tādejādi sākās nākamais posms - mezolīts.
Atsauce:
“Reinbukken på frisk grønt beite.” (20.11.2025.), fotogrāfs Are G Nilsen, licencēts saskaņā ar CC BY-SA 3.0, izmantojot Wikimedia Commons. Licencēts saskaņā ar GNU Free Documentation Licenci, versija 1.2. vai jebkura jaunāka versija.