Apmēram 20000 gadu atpakaļ Latvijas teritoriju klāja biezs ledājs, kas nosedza visu zemi. Dzīvība šeit nebija iespējama.
Kad klimats kļuva siltāks, ledājs sāka kust un atkāpties uz ziemeļiem.
Apmēram pirms 12000 gadu no dienvidiem Latvijas teritorijā ienāca pirmie cilvēki ziemeļbriežu mednieki.
Viņi sekoja dzīvnieku bariem, kas barības meklējumos pārvietojās no dienvidiem.
Svarīgi!
Dienvideiropā un Tuvajos Austrumos cilvēki dzīvoja jau desmitiem tūkstošu gadu agrāk, jo tur klimats bija siltāks un ledāji neaptvēra plašas teritorijas. Šajās teritorijās jau notika pāreja uz lopkopību un zemkopību, piemēram Tuvajos Austrumos ap 10 000 gadu p.m.ē. sākās neolītiskā revolūcija, kamēr Latvijas teritorijā cilvēki vēl ilgi palika mednieki – vācēji. Atkārto! Sabiedrība aizvēsturē – Akmens laikmets un tā periodi.
1. attēls: Ziemeļbriedis – Pirmie cilvēki ienāca Latvijas teritorijā sekojot tiem
Pirmie iedzīvotāji Latvijas teritorijā ienāca paleolīta posmā.
Viņu dzīve bija cieši saistīta ar dabu – viņi neapstrādāja zemi un neaudzēja lopus, bet ieguva visu nepieciešamo no apkārtējās vides.
Galvenā nodarbošanās bija medības un vākšana. Pārtikas, apģērba un darbarīku iegūšanai ziemeļbrieži kalpoja kā galvenais resurss, nodrošinot medniekus ar gaļu, kauliem un ādām.
2. attēls: Paleolīta medību rīks harpūna – izgatavota no kaula.
Ziemeļbriežu mednieki bija klejotāji – viņi pārvietojās atbilstoši dzīvnieku migrācijai, tāpēc apmetnes bija īslaicīgas. Mājokļus veidoja no koka un dzīvnieku ādas. No akmens, ragiem un kauliem viņi darināja bultas, šķēpus un nažiem līdzīgus rīkus. Šie cilvēki prata pielāgoties ļoti skarbiem dabas apstākļiem, un viņu klātbūtni Latvijā apliecina atradumi pie Salaspils un Ģipkas.
Svarīgi!
Laukskolas apmetne – viens no senākajiem arheoloģiskajiem kompleksiem Latvijas teritorijā. Pie Salaspils, Daugavas krastā. Tur atrastās liecības liecina, ka šajā vietā jau pirms 11 000 gadiem dzīvojuši pirmie iedzīvotāji – ziemeļbriežu mednieki. Vēlāk šeit radās lībiešu ciemi un plašs kapulauks, kas liecina par ilgu un attīstītu apdzīvotību.
Svarīgi!
Atkārto – kas ir arheoloģija un kā tā palīdz vēstures izpētei!
3. attēls: Pirmās paleolīta un mezolīta apmetnes Latvijas teritorijā
Karte parāda pirmo cilvēku apmetņu izvietojumu Latvijas teritorijā pēc ledāja atkāpšanās. Ar sarkaniem punktiem apzīmētas paleolīta atradumu vietas – tās koncentrējas, galvenokārt, Daugavas krastos un mūsdienu Zemgales dienvidos, kur ziemeļbriežu mednieki apmetās īslaicīgi, sekojot dzīvnieku migrācijai. Ar melniem punktiem norādītas mezolīta atradumu vietas, kas ir izkaisītas plašāk, īpaši Lubāna ezera apkārtnē, kur bija bagātīgi ūdens resursi un medību iespējas.
Kartē redzama arī Baltijas ledus ezera krasta līnija paleolītā (apzīmēta ar zilu līniju). Apmetņu izvietojums pie ūdenstilpnēm skaidri liecina, ka cilvēki meklēja apmetnes vietas pie ūdens, jo tas nodrošināja pārtiku, medību iespējas un transporta ceļus.
Šajā laikā cilvēku dzīvi noteica klimata izmaiņas – kad kļuva siltāks un ledājs pilnībā atkāpās, mainījās arī dzīvnieku un augu sugas, un tas lika cilvēkiem meklēt jaunus iztikas veidus. Tā sākās nākamais posms – mezolīts.
Atsauce:
1. attēls: “Reinbukken på frisk grønt beite.” (20.11.2025.), fotogrāfs Are G Nilsen, licencēts saskaņā ar CC BY-SA 3.0, izmantojot Wikimedia Commons.
2. attēls: "Paleolīta laika harpūnas." Fotogrāfs Roberts Kaniņš. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.