Kad ledāji bija atkāpušies un Latvijas teritorijā klimats kļuva siltāks, cilvēku dzīvesveids būtiski mainījās. Ap 3000. – 2000. g.p.m.ē. šeit dzīvojošie cilvēki sāka audzēt labību, turēt mājlopus un veidot pastāvīgas apmetnes. Sākās neolīts, kad cilvēki no medniekiem un zvejniekiem kļuva par zemkopjiem un amatniekiem.
 
Lauki tika arti ar koka arkliem, bet mājlopi – īpaši liellopi un aitas – nodrošināja pārtiku un apģērbu. Cilvēki apmetās upju un ezeru tuvumā, kur bija auglīga zeme un ūdens. No māla tika darināti trauki ar grezniem ornamentiem, kas bija ne tikai praktiski, bet arī apliecināja cilvēku gaumi un estētisko izjūtu. 
Arkls ir senākais zemkopības darbarīks, ko izmanto, lai uzirdinātu un apgrieztu augsni pirms sējas.
ATĻAUJA_260106_7778_Neolīta dzintara kaula un akmens rotas_pogveida krelles un piekariņi.jpg
1. attēls: Neolīta dzintara kaula un akmens rotas – pogveida krelles un piekariņi
 
Šajā laikā radās arī dzintara apstrāde – dzintaru slīpēja un izmantoja rotu gatavošanai. Tas kļuva par svarīgu tirdzniecības preci, jo to ļoti augstu vērtēja arī citās zemēs.
 
Bronzas laikmetā, kas sākās ap 2000.–1500. g. p.m.ē., cilvēki apguva metālapstrādi un sāka izmantot bronzu – vara un alvas sakausējumu – darbarīku, ieroču un rotu gatavošanai. Bronzas laikmeta beigās un dzelzs laikmeta sākumā Latvijas teritorijā sāk veidoties pirmās lielākās kopienas un ciltis, kuru pamatā bija radniecības sistēmas un kopīga teritorija. 
 
Ap 500. g. p. m. ē. sākās dzelzs laikmets, kad Latvijas teritorijā parādījās dzelzs, kas bija efektīvāks materiāls par bronzas sakausējumu. Dzelzs laikmeta vidū cilvēki sāka dzīvot nocietinātās apmetnēs, kas kalpoja gan aizsardzībai, gan bija tirgošanās un amatniecības centri. 
 
Tieši šajā laikā Latvijas teritorija nonāca plašākā sakaru tīklā ar kaimiņtautām. 
Ap Baltijas jūras piekrasti cilvēki sāka tirgoties ar skandināviem, kuri šurp ieradās pēc dzintara. Pret dzintaru viņu mainīja dzelzs priekšmetus, rotas un ieročus. Šie kontakti sekmēja jaunu prasmju pārņemšanumetālapstrādi, kuģošanu, tirdzniecības organizēšanu. Viens no zināmākajiem šādu kontaktu centriem bija Grobiņa Kurzemē, kur atrasti skandināvu kapulauki un priekšmeti, kas pierāda, ka tur pat dzīvojuši cilvēki no mūsdienu Zviedrijas un Dānijas teritorijām. Šie kontakti bagātināja vietējo sabiedrību un sekmēja amatniecības un tirdzniecības attīstību. 
 
Igor Shoshin Shutterstock_Viking boat in Grobina_Vikingu laivas Grobiņā.jpg
2. attēls: Vikingu laivas rekonstrukcija mūsdienās
 
Sabiedrība kļuva sarežģītāka – parādijās cilvēki, kuri vadīja saimniecību, tirgojās vai gatavoja rīkus. Pamazām veidojās tautas un ciltis, piemēram, kurši, zemgaļi, latgaļi un sēļi. Katra tauta vai cilts apdzīvoja noteiktu teritoriju, un veidoja savas paražas un tirdzniecības ceļus un kontaktus ar kaimiņiem. Cilvēki ticēja dabai un gariem, kas dzīvoja kokos, akmeņos vai ūdeņos. Neolīta laikmets bija laiks, kad cilvēki pirmo reizi apzināti veidoja savu vidi, pielāgojoties dabai un vienlaikus to pārveidojot. 
 
YCUZD2510227692Sabiedrībaaizvēsturē.png
3. attēls: Paleolīta, mezolīta un neolīta apmetnes un apbedījumi Latvijas teritorijā
 
Karte parāda apmetņu un apbedījumu izvietojumu Latvijas teritorijā dažādos aizvēstures posmos – paleolītā, mezolītā, mezolīta–neolīta pārejas laikā. 
Ar sarkaniem punktiem apzīmētas paleolīta apmetnes, galvenokārt, upju krastos. 
Ar oranžiem punktiem apzīmētas mezolīta apmetnes, galvenokārt, Lubāna un Burtnieka ezera apkārtnē. 
Ar oranži-zaļiem punktiem mezolīta – neolīta apmetnes jeb pārejas posma apmetnes. 
Ar zaļu apzīmētas neolīta – jaunākās apmetnes, koncentrētas pie Lubāna un Burtnieku ezeriem. 
 
Apbedījumi apzīmēti ar trijstūriem, kas norāda uz rituālu un sabiedrības attīstību. Lielākā apbedījumu koncentrācija ir Lubānas ezera apkārtnē, kas liecina par ilgstošu apdzīvotību šajā reģionā. 
Kartē ir redzami arī upju tīkli un ezeri (izceltie laukumi – Burtnieks, Lubāns), kas parāda, ka cilvēki izvēlējās dzīvot pie ūdens – tas nodrošināja pārtiku, medību iespējas un transportu. Kā arī neolītā ļāva veidot pirmās auglīgās labības zemes. 
 
Atsauce:
1. attēls: "Neolīta un dzintara kaula un akmens rotas pogveida krelles un akmens piekariņi.", Fotogrāfs Roberts Kaniņš. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.                                                                                                                                                            2. attēls: "Vikingu laivas Grobiņā.",  Igor Shoshin / Shutterstock.com