Pirms mācies tālāk par dabas resursu daudzveidību, atkārto, ko jau zini no 5. klases!
Dabas resursi ir dabas elementi un parādības, kurus cilvēki izmanto savām vajadzībām.
Dabas resursi, sākot ar ūdeni un gaisu līdz pat dažādu veidu minerāliem un mežiem, ir būtiski cilvēku dzīves sastāvdaļa un ekonomikas virzītājspēks.
Dabas resursu klasificēšanai ir dažādi kritēriji, bet visbiežāk tos iedala pēc izcelsmes, pēc izmantošanas un pēc izmantojamības pakāpes un spējas atjaunoties.
Dabas resursu iedalījums pēc izcelsmes iedala vēl četrās apakšgrupās:
- bioloģiskie resursi;
- zemes dzīļu resursi;
- hidrosfēras resursi;
- atmosfēras resursi.
Bioloģiskie resursi ir visi augi un dzīvnieki, kas dzīvo dažādās dabas zonās: uz sauszemes un ūdenī. Tas nozīmē, ka tie ietver gan mežos, pļavās vai tuksnešos dzīvojošos organismu veidus, gan arī tos, kuri mīt upēs, ezeros un jūrās. Tie ir dzīvnieku un augu valsts resursi: flora un fauna.
Augsnes resursi veidojas dažādu dabas procesu mijiedarbībā. Tos dažkārt pieskaita pie zemes dzīļu resursiem, jo tie atrodas zemes virskārtā un ir cieši saistīti ar zemes ģeoloģisko uzbūvi.
Pie zemes dzīļu resursiem pieder derīgie izrakteņi un rūdas.
Zemes dzīļu resursi – tagadnē vai nākotnē izmantojamie Zemes garozas nogulumi, ieži un minerāli, iežos sastopamie šķidrie derīgie izrakteņi, Zemes dzīļu siltums.
Derīgie izrakteņi – dabiski neorganiskas vai organiskas izcelsmes minerālu un iežu sakopojumi Zemes garozā.
Zemes dzīļu resursus pēc izcelsmes iedala, ņemot vērā to veidošanās ģeoloģiskos, fizikālos, bioloģiskos un ķīmiskos procesus:
1. Magmatiskās izcelsmes ieži: granīti, bazalts, obsidiāns, gabro, pumeks u. c.
2. Metamorfie ieži: gneisi, marmors, kvarcīti u. c.
3. Nogulumieži. Tiem ir 3 izcelsmes apakšgrupas:
- ķīmiskās izcelsmes nogulumieži: akmeņsāls, ģipšakmens, fosforīti, apatīti, salpetris, dolomīts u. c.;
- bioloģiskās izcelsmes nogulumieži: kūdra, akmeņogles, nafta, gāze, kaļķakmens u. c.;
- drupu izcelsmes nogulumieži: smilts, grants, māls, oļi, smilšakmens, less u. c.
Jāatzīmē, ka nav vienotas koncepcijas naftas un gāzes izcelsmei. Šobrīd dominē uzskats, ka naftai un tai pēc ķīmiskā sastāva līdzīgajai dabasgāzei ir bioloģiska, organiska izcelsme.
Hidrosfēras resursi ir visi ūdens veidi un to atrašanās vieta dabā, no kuriem nozīmīgākais ir saldūdens resurss, kas ir svarīgs dzīvības uzturēšanai.
Aizvien vairāk tiek izmantoti atmosfēras resursi, tiem ir lielas perspektīvas. Pie atmosfēras resursiem pieder gaiss, vējš un klimats.
Dabas resursu plūsma
Ir valstis, kuras izveidojušās pie jūrām vai okeāniem, kalnu apgabalos, līdzenumos vai pie tuksnešiem. Tā kā atšķiras katras valsts ģeogrāfiskais raksturojums, tā arī atšķirsies iegūstamie dabas resursi, viena valsts ir bagāta naftas atradnēm, bet cita valsts bagāta mežiem. Resursi tīrā veidā vai pēc to pirmatnējās pārstrādes tiek vesti uz citām valstīm, vietām, kur šī resursa trūkst.
Resursu plūsma nozīmē, ka resurss tiek transportēts no tā ieguvējvalsts uz patērētājvalsti.
Dabas resursu ieguvējvalsts – valsts, kurā iegūst konkrētu dabas resursu. Piemēram, Apvienotie Arābu Emirāti ir naftas ieguvējvalsts.
Dabas resursu patērētājvalsts – valsts, kura tautsaimniecībā plaši izmanto konkrēto dabas resursu. Piemēram, Indija, Japāna ir naftas patērētājvalsts.