Savā ikdienā mēs izmantojam dažādus dabas resursus. Ir nepieciešama pārtika un ūdens, lai dzīvotu. Tāpat ir nepieciešama enerģija dažādu procesu nodrošināšanai – sākot no ēdiena gatavošanas un beidzot ar lielajiem rūpnieciskajiem procesiem. Apģērbu, transporta, ēku, darbarīku un visu citu izmantojamo priekšmetu ražošanai ir nepieciešami resursi.
Viens no veidiem, kā var iedalīt dabas resursus, ir pēc to izmantošanas veida.
Enerģētiskie resursi ir resursi, kurus izmanto enerģijas iegūšanai, piemēram, nafta, ogles, vējš, saule.
Rūpniecības izejvielu resursi ir resursi, kurus izmanto dažādu preču ražošanā. Piemēram, no koksnes iegūst celulozi, no kuras ražo papīru, no dzelzsrūdas iegūst dzelzi un dažādus sakausējumus, no smiltīm iegūst stiklu.
Tūrisma un atpūtas resursi – daudzi cilvēki brīvo laiku saista ar atpūtu dabā, dodas uz dabas takām, lai atpūstos no pilsētas steigas. Pludmales, meži, ainavas un ūdeņi arī ir dabas resursi.
Lauksaimniecības resursi ir resursi, kurus izmanto lauksaimniecībā un kuri veicina tās attīstību. Viens no svarīgākajiem lauksaimniecības resursiem ir augsne – bez tās pati lauksaimniecība nevarētu pastāvēt. Tāpat nozīmīga loma ir ūdenim un klimatam.
Zivsaimniecības resursi ir resursi, kurus izmanto šajā nozarē. Svarīgākais resurss ir ūdens un zivis. Šeit ietilpst arī citi ūdens dzīvnieki un planktons.
Mežsaimniecības resursi ir saistīti ar mežu vai kokapstrādi, piemēram, mežs, dzīvnieki tajā, sēnes un ogas.
Galvenās dabas resursu grupas un piemēri pēc to izmantošanas veida
Dabas resursu iedalījums pēc izmantojamības pakāpes un spējas atjaunoties
Svarīgi!
Dabas resursus iedala izsmeļamos (atjaunīgos un neatjaunīgos) un neizsmeļamos resursos.
Pēc izsmeļamības pakāpes dabas resursus iedala izsmeļamos un neizsmeļamos resursos.
Izsmeļamie resursi atšķiras no neizsmeļamajiem ar to, ka pārskatāmā nākotnē tie varētu beigties (var tikt izsmelti pavisam). Savukārt neizsmeļamie resursi nebeigsies pat ļoti tālā nākotnē.
Izsmeļamos resursus iedala atjaunīgos un neatjaunīgos dabas resursos. Atjaunīgi resursi ir resursi, kuri var salīdzinoši īsā laikā atjaunoties, bet netajaunīgiem dabas resursiem atjaunošanās laiks ir ļoti ilgs (parasti mērāms miljonos gadu).
Izsmeļamie resursi atšķiras no neizsmeļamajiem ar to, ka pārskatāmā nākotnē tie varētu beigties (var tikt izsmelti pavisam). Savukārt neizsmeļamie resursi nebeigsies pat ļoti tālā nākotnē.
Izsmeļamos resursus iedala atjaunīgos un neatjaunīgos dabas resursos. Atjaunīgi resursi ir resursi, kuri var salīdzinoši īsā laikā atjaunoties, bet netajaunīgiem dabas resursiem atjaunošanās laiks ir ļoti ilgs (parasti mērāms miljonos gadu).
Atjaunojamie resursi ir tie, kas mums nepietrūks, piemēram, mežs. Ja meži tiek apsaimniekoti atbildīgi un tiek stādīti jauni koki, šo resursu var izmantot nepārtraukti, jo tas atjaunojas.
Savukārt tādi resursi kā gāze un nafta nav atjaunojami. Tas nozīmē, ka mēs tos izlietojam daudz ātrāk, nekā tie veidojas, un tāpēc to krājumi pakāpeniski izsīkst.
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu resursu izmantošanu, cilvēcei jāpāriet uz atjaunojamo dabas resursu izmantošanu.
Neizsmeļamie dabas resursi ir tie, kurus gandrīz nav iespējams iztērēt, piemēram, vēja enerģija, saules gaisma, pie lielajiem okeāniem un jūrām tā ir arī plūdmaiņas enerģija, kā arī viļņu un jūru straumju enerģija. Šo resursu enerģiju uzskata par dabai visdraudzīgāko enerģijas veidu.
Izsmeļamie atjaunīgie dabas resursi ir resursi, kuri, kaut arī ir izsmeļami, spēj atjaunoties īsākā vai ilgākā laikaposmā. Tādi, piemēram, ir dažādi bioloģiskie resursi kā meži, augi un dzīvnieki.
Izsmeļamie dabas resursi – resursi, kuri tiek izmantoti ātrāk, nekā tie spēj atjaunoties. Tas nozīmē, ka tie veidojušies ļoti ilgā laika periodā vai pie īpašiem apstākļiem, piemēram, nafta, gāze, dažādas rūdas.
Enerģijas patēriņš pēc tās izcelsmes