Latvijā sastopami dažādi derīgie izrakteņi, kurus cilvēki izmanto saimniecībā un rūpniecībā. Pie tiem pieder kūdra, smiltis, grants, dolomīts, ģipsis, sapropelis (ezera dūņas), kā arī pazemes ūdeņi un minerālūdeņi. Īpašu vietu ieņem arī dzintars, kas ir gan dabas, gan kultūras bagātība.
Lielākie krājumi Latvijā ir kūdra un būvmateriāli (smiltis, grants, dolomīts). Kūdra veidojas purvos ļoti lēni, gadsimtiem vai pat tūkstošiem gadu. Sapropelis uzkrājas ezeru gultnēs no augu un dzīvnieku atliekām, un to izmanto augsnes auglības uzlabošanai. Smiltis, grants un dolomītu galvenokārt izmanto ceļu un ēku būvēšanai. Pazemes ūdeņi nodrošina mūs ar tīru dzeramo ūdeni un minerālūdeņiem.
Latvijas derīgo izrakteņu karte
Derīgo izrakteņu apzīmējumi Latvijas kartē
Latvijas rietumos – Kurzemē, Adzē – atrasta nafta. Pagaidām šīs atradnes devums ir mazs. Ilgu laiku urbums bija noplombēts. Ģeologi izsaka pieņēmumu, ka Baltijas jūras šelfā (kā tas ir Krievijai piederošajā Kaļiņingradas un Lietuvas rietumos) varētu būt pietiekoši lieli naftas un dabasgāzes krājumi. Diemžēl līdzšinējie kontrolurbumi Latvijas piekrastes šelfā nav devuši rezultātus. Šo resursu dēļ jūras robeža starp Latviju un Lietuvu joprojām nav novilkta un abu valstu ratificēta.
Dzintars ir sveķakmens, kas veidojies pirms miljoniem gadu. Tas ir skaists un vērtīgs, bieži izmantojams rotaslietās, bet arī zinātniekiem svarīgs, jo tajā reizēm saglabājušās senas kukaiņu un augu atliekas.
Galvenie derīgie izrakteņi Latvijā ir celtniecības būvmateriālu resursi: smilts, grants, māls, dolomīts, kaļķakmens, ģipšakmens, kā arī pagaidām maz pielietotais smilšakmens.
Baltās kvarca smiltis ir unikālas un augstvērtīgas.
Kalķakmeni visvairāk iegūst Kurzemes dienviddaļā – pie Saldus, Brocēniem.
Ģipšakmeni – pie Rīgas, Sauriešos, arī pie Skaistkalnes.
Dolomīta ieguves vietas ir daudzviet Latvijā, kur pamatiežos ir dolomīti. Lielākās atradnes ir pie Rīgas, Turkalnē u. c.
Kūdru visvairāk iegūst Latgales purvājos, piemēram, Stružānos, pie Lubānas.
Mālus – Lodē pie Cēsīm un Zemgalē u. c.
Smilti un granti atrod visur Latvijā. Dziļurbumos pie Staiceles, virs pamatklintāja, atrasta labas kvalitātes dzelzsrūda, bet pagaidām nesasniedzama.
Latvijā atrastas pat sīkas, nenozīmīgas akmeņogļu iegulas. Taču tām ir simboliska nozīme. Liepājas, Elejas apkārtnē no 1500 m dziļurbumiem izplūdis arī + 40–60 grādu karsts ģeotermālais ūdens.
Kādreiz Kurzemes hercoga laikā purvos ieguva un kausēja zemas kvalitātes dzelzsrūdu – limonītu. Mūsdienās tas zaudējis savu nozīmi.
Visās Latvijas vietās ir no Skandināvijas kalniem pēdējā, senā apledojuma laikā atnestie laukakmeņi, kas arī ir vērtīgs būvniecības resurss.
Jūrmalā, Ķemeros, izplūst sērūdeņraža minerālavoti. Bez minerālūdeņiem atrodas arī ārstnieciskās dūņas.
Zem Latvijas virszemes slāņiem, kur atrodas smiltis, māls, dolomīts un citi ieži, vēl daudz dziļāk slēpjas ļoti sens iežu slānis – kristāliskais pamatklintājs. Tas veidojies pirms vairāk nekā miljarda gadu, un tajā galvenokārt ir cieti ieži, piemēram, granīts un gneiss. Šis slānis atrodas simtiem metru dziļumā – vietām vairāk nekā pusotra kilometra zem zemes virsmas.
Ģeologi domā, ka kristāliskajā pamatklintājā varētu būt dažādu derīgo izrakteņu un metālu atradnes, piemēram, dzelzs rūda, varš vai pat retie metāli, kas vajadzīgi modernajām tehnoloģijām. Tomēr šīs bagātības vēl nav atklātas vai rūpīgi izpētītas, jo dziļurbumi ir dārgi un sarežģīti. Līdz šim Latvijā veikti tikai daži urbuma pētījumi, un tie sniedz vien nelielu ieskatu par to, kas patiesībā atrodas dziļi zem mums.