PIRMĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Dialektisms – parādība vai valodas elements, kas sastopams izloksnēs. Izšķir fonētiskos, gramatiskos, derivatīvos un leksiskos dialektismus.
Fonētiskie dialektismi ir vārdi, kuros atspoguļojas specifisks izrunas skanējums (skaņā, zilbē, zilbes intonācijā, vārda uzsvarā), piemēram, vidus dialekta kursiskajās izloksnēs līdzskaņu v un b priekšā saglabāta u skaņa: zuve ‘zivs’, suvēns ‘sivēns’; lībiskajās izloksnēs platā e̹, ē̹ lietojums šaurā e, ē vietā: me̹st ‘mest’, ē̹st ‘ēst’, se̹zdien ‘sestdien’.
Gramatiskie dialektismi ir vārdi, kuros novērojamas dažādas morfoloģiskās un vārddarināšanas īpatnības, piemēram, trešās personas formas lietojums visās personās lībiskajās izloksnēs: es iet, tu iet, viņč/viš iet, mēs iet, jūs iet, viņ/vīņ iet vai arī gramatiskās īpatnības salikteņu veidošana šajās izloksnēs – mugurpakaļš ‘aizmugure’, vidnakc ‘pusnakts’, mellanuogs ‘mellenes’.
Derivatīvie dialektismi veidoti vārdu darināšanas rezultātā, tiem pievienojot piedēkli, priedēkli vai galotni, piemēram, zemgaliskajās izloksnēs izskaņas -elis, -ele: zirģelis ‘zirgs’, kājele ‘kāja’, augšzemnieku dialektā priedēkli da-, iz-, pod-: daskriet ‘pieskriet’, izmozguoti ‘nomazgāt’, podbraukt ‘piebraukt’.
LEKSISKIE DIALEKTISMI UN APVIDVĀRDI
Leksiskie dialektismi aptver reģionālo leksiku, tās runātāju vārdu krājumu, piemēram, latgaliskajās izloksnēs lauza ‘vētrā izlauzts mežs’, ūzuls 'ozols', maut, mauduot, maustelēt, pluovuot 'peldēt'; Kurzemes lībiskajās izloksnēs kolka ‘dziļa bedre’, knauslis 'ods', dūv 'divi', vidus dialekta Vidzemes izloksnēs ciguzis 'zvirbulis', pencis 'kartupeļu biezenis', vārstalas 'vārti', stupāt 'neveikli iet'.
Leksiskais dialektisms – izloksnes vārds, ar kuru noteiktā apgabalā apzīmē kādu parādību (priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem). Leksiskie dialektismi atspoguļo reģiona valodas īpatnības, tās attīstības vēsturi saistībā ar šeit dzīvojošo ļaužu tradīcijām, sadzīvi un kultūru.
Leksisko dialektismu nozīmes bieži vien ir grūti saprotamas, un tos literārajā valodā izmanto tikai īpašos stilistiskos nolūkos (parasti daiļliteratūrā un publicistikā), piemēram, lībiskā dialekta Kurzemes izloksnē morce ‘kartupeļu biezputra’, augšzemnieku dialekta latgaliskajās izloksnēs ķeiris ‘kreilis’, vidus dialekta Vidzemes izloksnēs pīleņģis ‘pīlādzis’. Plašākā nozīmē leksiskos dialektismus sauc par apvidvārdiem un pieskaita reģionālās leksikas apakšsistēmai.
Apvidvārds – kādā apvidū izplatīts vārds noteiktas parādības apzīmēšanai. Apvidvārdi ne vienmēr saistīti ar noteiktu izloksni vai dialektu; tie bieži izplatās ārpus noteiktas teritorijas un tiek lietoti sarunvalodā.
Apvidvārdi var būt dažādu vārdšķiru vārdi – lietvārdi knausis 'ods, kukainis', ķocis 'grozs', īpašības vārdi žipers ‘kustīgs, aktīvs’, būgls ‘bailīgs’, darbības vārdi tutināt ‘lutināt, auklēties’, urķēt ‘bakstīt’, ķīķerēt ‘skatīties, vērot’, apstākļa vārdi viņdien 'kādā no iepriekšējām dienām’, živai ‘ātri’, arī partikulas kauč ‘kaut’, nok 'varbūt, iespējams'; saikļi i ‘un’, abet ‘bet’, izsauksmes vārdi dzi! 'klau!', ro! 'lūk!', bac! izsaka pārsteigumu, izbrīnu. Daudzās izloksnēs sastopamas arī dažādi emocionāli ekspresīvi izteikumi, piemēram, ajekus!, a vui! ‘Ak vai!’, blīkš blākš (blīkšu blākšu) aprakstot straujas, trokšņainas darbības.
Izlokšņu runā sastopami arī dažādi frazeoloģismi: nokniebt vārdus 'neskaidri runāt, izteikties', iet ar līku roku 'iet raudzībās', ēst savu maizi 'pelnīt iztikas līdzekļus', liels tēvs aiz ādas 'ir ļauns, viltīgs' arī 'ir ļoti slinks'.
Apvidvārdu stilistiskā lietojuma spektrs ir ļoti plašs. Tie var būt ne tikai noteiktai izloksnei vai izlokšņu grupai piederīgi vārdi, bet arī plašāk zināmi latviešu sarunvalodas un vienkāršrunas vārdi (pekeles 'mantas, beņķis 'sols, soliņš', švabra 'birste, slota', šmucigs 'netīrs', kreņķēties 'bēdāties', moš 'varbūt'), vecvārdi (dzirkles 'šķēres', ģelzis 'nazis, naža asmens, dzelzis', skotele 'priekšauts, kabata, maisiņš, ņieburs', kudlains 'kupls, biezs, pinkains', dreijāt 'darināt, virpot, intensīvi lietot', čunčināt 'lēni iet, braukt, rikšot'), poētismi (dardedze, saules juosta, Dieva juosta, Dieva luoks 'varavīksne', svētelis, svētputns 'stārķis' dzelzs bērītis 'traktors'), profesionālismi un termini (drīksna 'zieda auglenīcas daļa'; citās izloksnēs arī 'plīsums', 'skramba', 'šaura svītra', 'varavīksne'; riests 'dzīvnieku un putnu vaislošanās laiks'; dažās izloksnēs arī 'priežu meža tips ar kūdrainu, nedaudz purvainu augsni').
Dažādās izloksnēs vienas nozīmes vārdam var būt leksiski, fonētiski un morfoloģiski dažādi varianti, piemēram, 'avenes' dažās zemgaliskajās izloksnēs ir avietenes, avietes, augšzemnieku sēliskajās izloksnēs aviekšas, aviekšu uogas, latgaliskajās izloksnēs – avie(k)stenes, avīkšas, avīšu uogas. 'Pūce' dažādās izloksnēs ir pūca, pūcis, pe̹lē̹da, pe̹laida, sava, sova. 'Apcirknis' – apcirnis, apcirksnis, apcirkne, aruods, arods, aruds (sk. Latviešu valodas dialektu karte sadaļu LVDA leksika).
Visbiežāk apvidvārdi no literārās valodas vārdiem atšķiras ar leksisko nozīmi, tāpēc šādos vārdos ietverto saturu reizēm var pārprast. Piemēram, Silajāņu apkaimē 'zilenes' tiek sauktas par gailenēm, Preiļu pagastā zemnīca ir 'meža zemene', Dagdā rupucis ir 'krupis', bet Vaiņodē tā ir 'rupjmaize'. Jeru apkaimē par ābolu sauc 'ķirbi' un par brūtīti – 'raskrēsliņu'. Vienam vārdam dažādās Latvijas vietās var būt atšķirīgas nozīmes, piemēram, rācenis (dažādās izloksnēs rācinis, rācins, rācienis) ir gan mums pazīstamais kultūraugs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu, gan pavisam cits dārzenis – 'kartupelis'. Brunavas apkaimē par trakajiem rāceņiem dēvē 'driģenes', bet Aiviekstes apkaimē saules rācenis ir 'jumstiņu gladiola'. 'Kartupelis' izloksnēs nosaukts dažādi: tas ir buļba, buļve, kartups, kartiņš, drīzulis, pampālis, tupenis, zemes pupa, zemes ābols u. c. Par drīzuļiem sauc arī dārzeņus un augļus, 'kas ātri ienākušies', kā arī cilvēkus, 'kas pirmie kādu darbu paveic'. Tupenis sastopams ar nozīmi 'mazs bērns, kas vēl mācās staigāt'.
Apvidvārdi bieži ir daudznozīmīgi (polisēmiski), piemēram, duka, duks izloksnēs lietots vairākās nozīmēs 1) enerģija, spēks; 2) dūres sitiens; 3) smaka, dvinga, elpa. Īpašības vārds menčīgs sastopams ar nozīmi 1) strīdīgs, ietiepīgs; 2) izveicīgs, manīgs, veikls, tāds, kam darbs no rokas iet; 3) tāds, kas prot otram pielabināties; 4) jocīgs. Darbības vārds lingāt (linguot, lingāties, linguoties) lietots ar nozīmi 1) iet, pārvietoties lieliem, gariem soļiem; 2) šūpoties, ļodzīties, pārvietoties zigzagveidā, līkumot, cilpot; 3) mest (piem., akmeni).
Tāpat kā latviešu literārajā valodā, arī apvidus runā vārdi bieži tiek lietoti pārnestā nozīmē, to saturā ietverot asociatīvu saiti ar pamatnozīmi, piemēram, spindzele apzīmē 'kukaini (lapseni, dunduru), kas rada spindzošas skaņas', bet pārnestā nozīmē tā ir 'gaisīga, vieglprātīga meitene'. Apvidvārda lipt pamatnozīme ir 'cieši piekļauties, pieķerties', un no tās veidojusies asociatīva nozīme 'glaimoties'. Vārda plikata nozīme ir 'nabags', bet pārnestā nozīme – 'mazapģērbts'. Drebene (drebenis) nozīmē 'galerts, aukstā gaļa' un pārnesumā lietots ar nozīmi 'nemierīgs cilvēks'.
Reģionālā leksika atspoguļo arī tautu un to valodu kontaktus, kas izpaužas skaņu, atsevišķu vārdu, valodas konstrukciju, gramatisko formu aizguvumos no citām valodām. Piemēram, Dienvidkurzemē, Dienvidzemgalē, Sēlijā, Latgalē ir sastopami aizguvumi no lietuviešu valodas (vaivarīkste 'varavīksne', lazdīnas 'lazda', karštinis 'karstumi, drudzis', daug 'daudz'). Augšzemnieku dialektā daudz aizguvumu no slāvu valodām (baba 'vecmamma', koika 'gulta, lāva', šļiva 'plūme'). Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumu izloksnēs novērojama Baltijas jūras somugru valodu ietekme (sēnis 'sēne', pīlāgs 'pīlādzis', palaunaģis 'launags'). Daudzās izloksnēs plaši izplatīti ģermānismi (birka 'cenu zīme, uzraksts', spannis 'spainis', ķirša 'ķirsis'), kas liecina par vēsturē ilgstošu vācu ienācēju politisko un ekonomisko ietekmi Latvijas teritorijā. Mūsdienās radušies daudzi aizguvumi no angļu valodas, kas gan vairāk piederīgi sociālās valodas paveidam (geimot 'spēlēt datorspēles', feiks 'viltojums, kaut kas neīsts', laikot 'spiest ''patīk'', novērtējot publicēto saturu internetā, komon! 'nāc!, aiziet!')
Mūsdienās apvidvārdu apzināšanā var iesaistīties ikviens, iesūtot savā novadā sadzirdētos īpatnējos vārdus vietnē “Apvidvārdu talka”. Šeit arī iespējams iepazīties ar mūsdienās dažādos novados sastopamo leksiku.
Plašāku ieskatu atsevišķu apvidvārdu izplatībā sniedz Latviešu valodas dialektu atlantā iekļautās kartes. Ar atsevišķiem piemēriem var iepazīties e- pupas vārdnīcas karšu sadaļā (sk. Kartes).