Eiropas rajonu klimata galvenās mūsdienu iezīmes un prognozes:
Augšējā karte parāda klimatiskās iezīmes un atšķirības Eiropas apgabalos vasaras sezonās, ievācot datus no meteostacijām laika posmā no 1980 - 2016 gadam. Kā raksturojuma kritērijs ir vai vasarā ir izteikta sausā sezona un vai vasara ir kopumā pēc vidējām diennaksts temperatūrām karsta, silta vai auksta. Katrā klimata tipā tiek izdalīta sausās vasaras sezonas esamība un siltuma apstākļi.
Kartē ir parādītas iespējamās klimatisko izmaiņu prognozes pēc tādiem pašiem izvērtēšanas kritērijiem. Vai šīs prognozes piepildīsies, rādīs laiks.
Eiropas biomu (dabas zonu) izplatība mūsdienās
Salīdzinot abas klimata izmaiņu kartes ar apakšējo Eiropas biomu karti, var secināt, ka kopumā klimats Eiropā paliks siltāks un dzīvošanai piemērotākā komforta zona būs stipri pāvirzījusies uz ziemeļiem. Islandē un pat Novajas Zemļas dienvidos varētu sākt dabiskā veidā augt skuju koku meži jeb taiga, turpat uz ziemeļiem parādīsies arī mežatundra. Samazināsies Ziemeļu Ledus okeāna arktisko salu ledāji. Jaukto koku mežu zona lēnām pavirzīsies ziemeļu virzienā, dabiskajās platībās tajā samazinoties skujukoku procentuālajam īpatsvaram. Piemēram Latvijas mežos egles un priedes (kadiķus neskaitot) īpatsvars mūsdienās ir 53%. Egļu mežu platības var stipri samazināt ar invazīvā egļu astoņzobu mizgrauža Ips typographus pārlieku lielā savairošanās, kas arī iespējams ir klimata izmaiņu cēlonis. Ziemas ir palikušas siltākas un daudz kaitēkļu veiksmīgi pārziemo.
Egļu astoņzobu mizgrauži Ips typographus stipri samazina skujkoku platības
Svalbāras un Franča Jozefa zemes salu arhipelājā arktiskos tuksnešus un ledājus nomainīs tundra. Toties Pireneju pussalā un Piekapijas zemienes Eiropas daļā iespējama pat dabiska tuksnešu veidošanās, ja nenotiks pārdomāta cilvēku iejaukšanās šī procesa attīstībā. Dienvideiropā ūdens jau mūsdienās ir kļuvis par saudzējamu un taupīgi izmantojamu dabas resursu.
Arī Rietumbaltijā tiek prognozētas aizvien siltākas, pat karstas vasaras. Aktualizējas sausums vasarās, pagaidām tam vēl nekļūstot par sezonas dominējošo iezīmi. Jau tagad Latvijā tiek audzēti daudzi kādreiz tikai Dienvideiropā izplatīti kultūraugi. Uz ziemeļiem lēni pārvirzās arī kādreiz tikai dienvidos mītošas augu un dzīvnieku sugas. Fenoloģiski daudzi pavasara atmodas procesi dabā notiek agrāk nekā kādreiz.
Fenoloģija ir bioloģijas nozare, kas pētī periodiskās parādības dzīvajā dabā, to izmaiņas laika gaitā.
Šādu izmaiņu cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi. Lielas problēmas augkopjiem rada laikapstākļu kontrastu palielināšanās un salnu atgriešanās pavasaros. Klimata izmaiņām ir gan dabiskie, gan antropogēnie cēloņi. Atmosfēras cirkulācija nav norobežota, jo visa planēta ir viena sistēma - biosfēra.
Par biosfēru sauc Zemes daļu, kurā ir izplatīti dzīvie organismi.
Biosfēra aptver augšējo litosfēras daļu, apakšējo atmosfēras daļu (troposfēru) un visu hidrosfēru. Biosfēra ir gan dzīvo būtņu kopums (biomasa), gan arī dzīves vide, ieskaitot visu cilvēci.
Klimatiskas un fenoloģiskas izmaiņas notiek arī citur pasaulē, sevišķi Ziemeļamerikā, kur arī notiek visu biomu lēna pārvirzīšanās uz ziemeļiem un ledāju platību samazināšanās (Grenlandē, Aļaskā, Kanādas Arktiskā arhipelāga salās).