Zinātnieki veica klimata izmaiņu prognozes Eiropas reģionos:
1. Ziemeļu polāros apgabalos, arktikā, Islandē tiek prognozēts, ka kopumā gaisa temperatūra paaugstināsies salīdzinoši straujāk nekā citās pasaules vietās. Pastiprināti kusīs daudzgadīgā jeb mūžīgā sasaluma slānis kā arī samazināsies ledus sega un tās biezums Ziemeļu Ledus okeānā un tā jūrās. Šī iemesla dēļ, Ziemeļu Ledus okeāns var kļūt kuģojams visu gadu, sevišķi piekrastes daļās un var izveidoties jauns Ziemeļu jūras ceļš ar daudz garāku kuģošanas periodu.
Mūžīgais sasalums ir Zemes garozas iežu slāņi, kuros ilgu laiku saglabājas neatkusuši ieži, pat vairākus simtus un tūkstošus gadu.
2. Ziemeļeiropā arī gaisa temperatūra paaugstināsies, sniega daudzums samazināsies, bet nokrišņi, lietusgāzes vai sausuma periodi kļūs intensīvāki. Ziemā upes un ezeri aizsals aizvien īsāku laiku, būs aizvien biežākas ir postošākas vētras, plūdi, upēs būs ārpussezonas pali.
3. Rietumeiropā arī notiek biežākas, intensīvākas lietusgāzes vai neraksturīgi, ieilgstoši sausuma periodi. Savukārt ziemās pieaug nokrišņu daudzums, stiprāki palikuši vēji, vētras rada lielākus postījumus, tornado līdzīgi virpuļviesuļi, smerči. Paaugstinoties jūras līmenim, aktīvi notiek piekrastes erozijas un abrāzijas procesi, piekrastes un kāpu joslas neregulāra applūšana.
4. Viduseiropā biežāki ir ekstremāli laika apstākļi, paliek krasākas temperatūru svāstības un to amplitūda. Vasarās samazinās nokrišņu daudzums, tāpēc pieaug postošu mežu ugunsgrēku draudi. Augstkalnēs sarūk sniegāju un ledāju masa.
5. Dienvideiropā vasarās ir garāki, ilgstošāki un postošāki karstuma viļņi, stipri pieaugusi Sahāras tropisko gaisa masu un sausvēju siroko, samuma ietekme, kuri atnes ļoti putekļainu gaisu. Klimatam kļūstot sausākam, tai pašā laikā iespējami apgabalam pēkšņi neraksturīgi plūdi. Samazinās upju noteces, ūdens trūkums, stipri pieaugusi mežu ugunsgrēku iespējamība un pārtuksnešošanās riski. Ziemā augstākos kalnu rajonos kavējas sniega segas izveidošanās.
6. Eiropas kalnu apgabalos gaisa temperatūra paaugstinās straujāk nekā līdzenumos. Samazinās kalnu ledāju un sniegāju apjoms un daudzums, augstāk kalnos pārvirzās sniega līnijas robeža, kūst kalnu daudzgadīgais sasalums. Uz augšu pārvirzās un nomainās kādreiz zemāk esoši biomi. Pieaug zemes nogruvumu, akmens lavīnu un dubļu selju riski.
7. Okeānos un jūrās paaugstinās virsējo ūdeņu temperatūra, ūdenī sliktāk šķīst organismu elpošanai nepieciešamais skābeklis, toties labāk šķīst ogļskābā gāze, kas izmainot ūdens skābuma līmeni, daļēji ir nepieciešama gaismas zonas aļģu, jūraszāļu, fitoplanktona fotosintēzes procesos. Pieaug krastu erozijas un abrāzijas riski, īpaši vētru laikā. Paaugstinās ūdens līmenis jūrās ieplūstošo upju lejtecēs, izmainās ūdens sāļums un saldūdens ekosistēmas kļūst par sājūdens (iesāļūdens) ekosistēmām. Noslēgtākās jūrās un līčos pārmērīga, neraksturīga ūdens sasilšana veicina dažādu aļģu un mikroorganismu pārmērīgu savairošanos.