Skābo nokrišņu rašanās un ietekme uz vidi.
Skābo nokrišņu veidošanās shēma.
Skābie nokrišņi veidojas atmosfērā rūpniecības izplūdes gāzēm, pamatā sēra un slāpekļa oksīdiem reaģējot ar gaisā esošo ūdeni. Rodas loti vājas koncentracijas sērskābes, sērpaskābes, slāpekļskābes un cita veida skābju piesātināti nokrišņi kas ar valdošo vēju palīdzibu var aizplūst tālu no sava rašanās rajona,šķērsojot daudzu valstu robežas. Sevišķi daudz skābo oksīdu iznešu gāzes rada tradicionālā metalurģija, ķīmiskā rūpniecība, fosilā kurināmā enerģētika. Skābo nokrišņu skartie rajoni Rietumeiropā ir Vācija Polija, Lielbritānija, Ziemeļamerikā ASV ZA štati, bet Āzijā Austrumķīna, Japānas urbanizētās un industriālās teritorijas, kā arī Dienvidāzijā Indijas lielie rūpnieciskie rajoni, kuros ir zemas prasībās pret apkārtējās vides un gaisa ekoloģisko tīrību. Baltijā daudzviet augsnē sastopami karbonātiskie savienojumi, kas lielā mērā neitralizē skābo nokrišņu radīto vides piesārņojumu,daudz sliktāks stāvoklis ir Skandināvijā, kur augsnē un iežos ļoti maz karbonātisku savienojumu. Tā rezultātās degradējās meži, sevišķi skuju koku meži, ph līmenis paskābinās noslēgtās ūdenstilpnēs, veicinot augstvērtīgu zivju sugu aizvietošanos ar agresīvākām un daudz pieticīgākām mazvērtīgām zivju sugām. Rietumeiropā skābo nokrišņu ietekmē cieš, izkurt, izskalojas, zaudējot stiprību, melnē kaļķi saturošu arhitektūras pieminekļu ēku sienas un citas ēku detaļas.