Gaiss ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka dzīvību uz Zemes – atkarībā no ķermeņa uzbūves cilvēks diennaktī patērē 6-12 m3 gaisa, bet lielu fizisko slodžu gadījumā pat vairāk 9 m3. Līdz ar to pat kaitīgu vielu mikrodaudzumi gaisā var ietekmēt cilvēka veselību.
Gaisa piesārņojuma avoti.
Lielākā daļa piesārņojuma rodas dabiskā veidā vulkānu izvirdumos, savvaļas ugunsgrēkos, taču pieaugot iedzīvotāju skaitam un ražošanai, arī no fosilā kurināmā sadedzināšanas un degvielas dzinēju darbības rezultātā. Slāpekļa oksīdi tiek emitēti gaisā arī tad, ja tiek bagātīgi lietoti slāpekļa minerālmēsli. Atmosfērā nonāk ļoti daudz metāna arī bezskābekļa apstākļos ūdenskrātuvēs un purvos pūstot augu un citām organiskām atliekām.
Primārie gaisa piesārņotāji (piemēram, sēra dioksīds) nonāk gaisā dabas procesos vai cilvēka darbības rezultātā tiešā veidā.
Sekundārie gaisa piesārņotāji (piemēram, sērskābe) veidojas gaisā ķīmiskajā reakcijā starp primāro piesārņotāju un gaisa komponenti.
Troposfērā ir sastopami tūkstošiem gaisa piesārņotāju, tomēr galveno
gaisa piesārņojumu rada desmit grupas:
gaisa piesārņojumu rada desmit grupas:
1) Oglekļa oksīdi - CO un CO2
2) Sēra oksīdi - SO2 un SO3
3) Slāpekļa oksīdi - N2O, NO un NO2
4) Gaistošie organiskie savienojumi (izplatītākie ir metāns (CH4 ), benzols (C6H6),
formaldehīds (CH2O), hlorfluorogļūdeņraži un hlorbromogļūdeņraži)
2) Sēra oksīdi - SO2 un SO3
3) Slāpekļa oksīdi - N2O, NO un NO2
4) Gaistošie organiskie savienojumi (izplatītākie ir metāns (CH4 ), benzols (C6H6),
formaldehīds (CH2O), hlorfluorogļūdeņraži un hlorbromogļūdeņraži)
5) Disperģētas cietās daļiņas, tai skaitā putekļi, kvēpi, ziedputekšņi, azbests,
svina, arsēna, kadmija un citu smago metālu savienojumi, nitrāti un sulfāti, šķīdumu
pilieni (sērskābe, naftas produkti, dioksīni, policikliskie bifenili, pesticīdi)
6) Fotoķīmiskie oksidanti (ozons (O3 ), peroksicilnitrāti, ūdeņraža peroksīds (H2O2), hidroksila radikāli (OH-), aldehīdi, kas veidojas atmosfērā savstarpēji reaģējot skābeklim, slāpekļa oksīdiem, gaistošiem ogļūdeņražiem Saules gaismas ietekmē
7) Radioaktīvās vielas (radons (Rn222), jods (131J), stroncijs (Sr90), plutonijs (Pu239) un citi radioaktīvie izotopi, kas nonāk atmosfērā gāzveida vai disperģētu daļiņu veidā
8) Siltums, kas vienmēr veidojas vienam enerģijas veidam pārvēršoties par otru, it īpaši – sadedzinot fosilo kurināmo automobiļu dzinējos, rūpnīcu kurtuvēs, termoelektrostacijās un krāsnīs vai kamīnos
9) Troksnis, kas rodas izmantojot transporta līdzekļus, ražošanas un celtniecības mehānismus vai iekārtas, putekļu sūcējus, mauriņu pļāvējus, radio utt.
10) elektromagnētiskais starojums no augstsprieguma līnijām, mobilo sakaru torņiem un citām lielas jaudas elektroierīcēm.
Smogs ir intensīvs lielu pilsētu un rūpniecisko centru gaisa piesārņojums. Izšķir fotoķīmisko jeb sauso (Losandželosas) smogu ar indīgu izplūdes gāzu, tvaiku un aerosolu palielinātas koncentrācijas dūmaku gaisā un rūpniecisko jeb mitro (Londonas) smoga tipu, kuru raksturo bieza migla ar dūmu, kvēpu un kaitīgu gāzu piejaukumu, tas vairāk izteikts mērenās joslas jūras klimata lielo pilsētu rajoniem. Reizēm, tas ziemā novērojams arī Rīgā.
Ja daži primārie piesārņotāji sāk mijiedarboties Saules gaismas ietekmē,
veidojas daudzu primāro un sekundāro piesārņotāju maisījums,
ko sauc par fotoķīmisko smogu. Tas ir vairāk vērojams vietās, kur ir saulains, karsts un sauss klimats, kā arī gaisā ir daudz automašīnu izplūdes gāzu.
veidojas daudzu primāro un sekundāro piesārņotāju maisījums,
ko sauc par fotoķīmisko smogu. Tas ir vairāk vērojams vietās, kur ir saulains, karsts un sauss klimats, kā arī gaisā ir daudz automašīnu izplūdes gāzu.
Izteiktas fotoķīmiskā jeb sausā (brūnā) smoga pilsētas ir Losandželosa, Denvera, Sidneja, Mehiko, Madride, Atēnas, Kaira, Rijāda, Soltleiksitija un Buenosairesa, tomēr arī tajās smogi parasti ir vasaras laikā.
Mitrais jeb rūpnieciskais (pelēkais) smogs rodas sadegot akmeņoglēm un smagās naftas frakcijām, kas satur daudz sēra savienojumu, sajaucoties arī ar auto izplūdes gāzēm. Rūpniecisko smogu pārsvarā veido sēra dioksīda, sērskābes pilieniņu un cieto daļiņu maisījums, parasti tas bieži veidojas rūpniecības pilsētās ziemas laikā.
Pilsētu gaisa piesārņojuma sekas pasaulē.
Pilsētu gaisa piesārņojums ir viena no nopietnākajām vides problēmām
pasaulē, kas ik gadu prasa vairāku miljonu cilvēku dzīvības.
pasaulē, kas ik gadu prasa vairāku miljonu cilvēku dzīvības.
