Vides resursu kapacitāte.
Dabas resursu pārvaldība – darbību kopums (plānošana, plānu īstenošana, pamatošana, kontrole, lēmumu pieņemšana u. c), kas nepieciešams, lai sabiedrība nodrošinātu pieejamību dabas resursiem, no kuriem ir atkarīga tās pastāvēšana un attīstība.
Ekoloģiskās pēdas nospiedums – globālos hektāros izteikta zemes un ūdens platība, kas nepieciešama, lai nodrošinātu kādas ekonomikas vai populācijas ilgtermiņa izdzīvošanu, pastāvot noteiktiem dzīves standartiem.
Ekoloģiskās pēdas aprēķins ir sava veida bilance, kas, no vienas puses, atspoguļo
pieprasījumu (ekoloģiskās pēdas nospiedums), bet, no otras puses, piedāvājumu –
bioproduktīvo teritoriju. Līdz ar to ekoloģiskā pēda mēra ekoloģisko resursu patēriņu,
izteiktu globālajos hektāros (skatīt blakus), bet biokapacitāte parāda planētas vai kādas pasaules valsts bioloģiskās produktivitātes spējas.
pieprasījumu (ekoloģiskās pēdas nospiedums), bet, no otras puses, piedāvājumu –
bioproduktīvo teritoriju. Līdz ar to ekoloģiskā pēda mēra ekoloģisko resursu patēriņu,
izteiktu globālajos hektāros (skatīt blakus), bet biokapacitāte parāda planētas vai kādas pasaules valsts bioloģiskās produktivitātes spējas.
Biokapacitāte sastāv no dažādām bioproduktīvajām teritorijām:
• aramzemes, • ganības, • mežu platības, • jūras teritorijas, • teritorija, kas paredzēta bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.
Nacionālā biokapacitāte ir visu šo teritoriju (arī to, kuras ekonomisku, dabas aizsardzības vai citu iemeslu dēļ netiek izmantotas) kopsumma. Katra bioproduktīvā teritorija tiek transformēta globālajos hektāros, šo teritoriju reizinot ar attiecīgās teritorijas ekvivalences faktoru un attiecīgo ražības faktoru. Šo aprēķinu var izteikt šādā formulā:
Biokapacitāte (gha) = teritorija (ha) x ekvivalences faktors (gha/ha) x ražības faktors
Globālie hektāri (gha) ir bioproduktīvā teritorija (kopumā 11,2 miljardi ha) ar pasaules vidējo produktivitāti. Šajā gadījumā produktivitāte nav saražotās biomasas daudzums, bet gan maksimālās lauksaimniecības ražošanas potenciāls. Līdz ar to viens hektārs ražīgas augsnes ir vienāds ar vairākiem globālajiem hektāriem. Globālie hektāri ir normalizēti, lai kopējais produktīvās teritorijas hektāru daudzums būtu vienāds ar globālo hektāru daudzumu. Globālie hektāri ļauj savstarpēji salīdzināt dažādu valstu ekoloģiskās pēdas nospiedumus un bioloģisko kapacitāti.
Ekvivalences faktors palīdz pārvērst attiecīgo bioproduktīvo teritoriju (aramzeme, ganības, mežs, apbūvētā teritorija, zvejas teritorija) globālajos hektāros. Piemēram, aramzeme ir produktīvāka par ganībām un līdz ar to tai ir augstāks ekvivalences faktors.
Ekvivalences faktori [gha/ha] Zemes tips:
Primārās aramzemes 2,50
Sekundārās aramzemes 1,79
Neizmantotās aramzemes 2,21
Ganības, pļavas 0,40
Meži 1,20
Zivsaimniecība 0,36
Apbūvētā teritorija 2,21
Hidroelektrostacijas 1,00
Enerģija 1,34
Ražības faktori parāda attiecīgā bioproduktīvās zemes tipa ražību dažādās valstīs. Piemēram, uz viena ganību hektāra Jaunzēlandē vidēji ir iespējams iegūt vairāk gaļas nekā uz viena ganību hektāra Latvijā. Šīs atšķirības var izrietēt no vietējām īpatnībām, piemēram, nokrišņu daudzuma, augsnes kvalitātes vai varbūt atšķirīgas apsaimniekošanas. Biokapacitātē tradicionāli netiek iekļauti purvi, jo par to bioproduktivitāti trūkst precīzas informācijas.
Savukārt ekoloģiskās pēdas aprēķins sākas ar zemes izmantošanas matricas izveidi, kurā jau bez minētajām bioproduktīvajām teritorijām tiek iekļauta arī infrastruktūra un teritorijas, kas nepieciešamas CO2 absorbēšanai.
Patēriņa kategorijas, kas tiek iekļautas šajā matricā, ir:
• Pārtika • Mājoklis • Transports – mobilitāte • Patēriņa preces • Pakalpojumi
Biokapacitātes bilances izmaiņa pasaulē 1961 - 2018.g. no +3,1gha uz -1,2 gha.
Ilgtspēja – vides, kurā dzīvojam, saglabāšana nākamajām paaudzēm, nesamazinot nākamo paaudžu dzīves līmeni un iespējas ilgstošai, līdzsvarotai attīstībai.
Ilgtspējīga attīstība – saimniecības attīstības princips, kurš nosaka, ka sabiedrības attīstības mērķi tiek sasniegti, vienlaikus saglabājot dabas resursus un ekosistēmas, no kurām ekonomika un sabiedrība ir atkarīgas.
Ilgtspējīga attīstība – saimniecības attīstības princips, kurš nosaka, ka sabiedrības attīstības mērķi tiek sasniegti, vienlaikus saglabājot dabas resursus un ekosistēmas, no kurām ekonomika un sabiedrība ir atkarīgas.