Cilvēku radītie ekoloģiskās pēdas lielumi pasaulē (pa valstīm un uz 1 iedz.)
Ekoloģiskā pēda (ekopēda) ir ilgtspējīga dzīvesveida indikators, kas teorētiski parāda, cik lielā zemes platība ir nepieciešama cilvēku vajadzību apmierināšanai.
Ar ekoloģiskās pēdas palīdzību tiek uzskaitītas enerģijas un vielu plūsmas, kādā noteiktā sistēmā (valstī, pilsētā, mājsaimniecībā) un iegūtie lielumi tiek pārvērsti zemes platībā (globālajos hektāros - gha), kas nepieciešama, lai daba šīs plūsmas uzturētu (dabas biokapacitāte). Ekopēdas lielumu ietekmē valsts attīstības līmenis, cilvēka, ģimenes un visas valsts sabiedrības dzīves darbības standarti, tradīcijas un tālākas attīstības tendences ikdienas paradumu izmaiņās, kā arī cilvēku attieksme pret apkārtējo vidi un tās resursiem, atkritumu šķirošanu un to otreizēju pārstrādi.
Uz Zemes pašlaik dzīvo nedaudz vairāk kā 8 miljardi cilvēku. Ja viņi visi patērētu tikpat daudz dabas resursu cik ASV, būtu nepieciešami 70 miljardi ha, kas 9 reizes pārsniedz pieejamos resursus. Līdz ar to būtu nepieciešamas 9 planētas Zeme, lai apmierinātu visas šīs vajadzības.
Ekoloģiskās pēdas (ekopēdas) nospiedums ir praksē plaši lietots līdzsvarotas attīstības rādītājs. Ekopēdas nospiedums ir t.s. globālajos hektāros izteikta produktīva sauszemes un ūdens platība, kas nepieciešama, lai varētu ilglaicīgi uzturēt noteiktu cilvēku sabiedrības lielumu un tās patēriņa līmeni.
Aprēķina metodika.
Kopumā tā ir sarežģīta, jo ietver daudz un dažādus patēriņa rādītājus un aprēķinus.
Ekoloģiskās pēdas aprēķins ir sava veida bilance, kas, no vienas puses, atspoguļo pieprasījumu (ekopēdas nospiedums), bet, no otras puses, piedāvājumu – bioproduktīvo teritoriju. Līdz ar to ekoloģiskā pēda mēra ekoloģisko resursu patēriņu, izteiktu globālajos hektāros, bet biokapacitāte parāda planētas bioloģiskās produktivitātes spējas.
Savukārt ekoloģiskās pēdas aprēķins sākas ar zemes izmantošanas matricas izveidi, kurā jau bez minētajām bioproduktīvajām teritorijām tiek iekļauta arī infrastruktūra un teritorijas, kas nepieciešamas CO2 absorbēšanai. Patēriņa kategorijas, kas tiek iekļautas šajā matricā, ir:
• Pārtika • Mājoklis • Transports – mobilitāte • Patēriņa preces • Pakalpojumi
Zemes izmantošanas matrica parāda zemes izmantošanu, kas nepieciešama preču ražošanas un patēriņa nodrošināšanai pie noteikta cilvēku skaita un patēriņa modeļiem. Iedzīvotāju skaits un informācija par dažādām patēriņa kategorijām tiek izmantota, lai aprēķinātu vidējo gada patēriņu uz cilvēku. Patēriņš tiek aprēķināts, summējot datus par importu un nacionālo ražošanu un atņemot eksportu. Ir ieviests arī termins šķietamais patēriņš, kas atšķiras no patiesā mājsaimniecību patēriņa, jo tajā ir iekļauti arī resursi, kas tiek izmantoti eksportā, bet izslēdz resursus, kas ieguldīti gatavā importētā produkcijā (piemēram, enerģija, kas patērēta Spānijas tomātu ražošanā un transportēšanā uz Latviju).
Ekoloģiskās pēdas aprēķins ir sava veida bilance, kas, no vienas puses, atspoguļo pieprasījumu (ekoloģiskās pēdas nospiedums), bet, no otras puses, piedāvājumu – bioproduktīvo teritoriju. Līdz ar to ekoloģiskā pēda mēra ekoloģisko resursu patēriņu, izteiktu globālajos hektāros (skatīt blakus), bet biokapacitāte parāda planētas bioloģiskās produktivitātes spējas.
Zemes teritorija, kas nepieciešama attiecīgo patēriņa preču ražošanai, tiek attiecīgi piedēvēta kādai no bioproduktīvās zemes izmantošanas kategorijām (aramzemes, ganības, meži, produktīvie ūdeņi un apbūvētā teritorija), kas savukārt tiek reizināta ar ekvivalences faktoru, lai iegūtu ekoloģisko pēdu globālajos hektāros:
Ekoloģiskā pēda (gha) = teritorija (ha) x ekvivalences faktors (gha/ha)
Ekvivalences faktori [gha/ha] atbilst šādiem Zemes tipiem:
Primārās aramzemes 2,50
Sekundārās aramzemes 1,79
Neizmantotās aramzemes 2,21
Ganības, pļavas 0,40
Meži 1,20
Zivsaimniecība 0,36
Apbūvētā teritorija 2,21
Hidroelektrostacijas 1,00
Enerģija 1,34
