Etnosi un pasaules kultūras daudzveidība
Etnoss – vēsturiski izveidojusies cilvēku grupa ar kopīgu kultūru un/vai kopīgām fiziskām īpašībām, kas pārmantotas iedzimtības ceļā, un pašapziņu.
Zemes iedzīvotāju nacionālo un kulturālo struktūru veido dažādas kopienas, kuru izpēte ir viens no kultūras ģeogrāfijas pamata uzdevumiem. Pasaules iedzīvotāju mozaīkas pamatā ir etnoss – vēsturiski izveidojusies cilvēku grupa, kuru vieno kopīga kultūra, pašapziņa un neraugoties uz migrācijas procesiem, bieži arī iedzimtības ceļā pārmantotas fiziskās īpašības.
Katra indivīda piederību konkrētam etnosam jeb tautai sauc par tautību.
Katram etnosam laika gaitā attīstās sava etniskā kultūra. Tā ietver divus galvenos elementus:
-
Nemateriālie kultūras elementi: sabiedrības kopīgie garīgie pamati – ticējumi, vērtības un idejas, ko nodod no paaudzes uz paaudzi.
-
Artefakti (materiālie kultūras elementi): materiālie objekti un priekšmeti, ko cilvēks radījis, izmantojot savas prasmes vai darbarīkus.
Kad etnoss, izmantojot savas prasmes un artefaktus, pārveido apkārtējo dabas vidi, veidojas kultūrainava. Teritoriju, kurā spilgti izpaužas konkrētā etnosa kultūras pazīmju kopums, ģeogrāfijā dēvē par kultūras reģionu. Ja kāda mazāka un sastāva ziņā viendabīga etniskā grupa dzīvo lauku apvidos un stingri saglabā savas vēsturiskās paražas, to uzskata par tradicionālās kultūras pārstāvi.
Etniskajām grupām vēsturiski attīstoties, nostiprinoties kopīgai teritorijai, valodai, saimnieciskajai dzīvei un psiholoģiskajām īpatnībām, tās konsolidējas lielākā kopībā – nācijā.
Pamatojoties uz valstu nacionālo sastāvu, politiskajā kartē izšķir viennacionālas valstis, kurās dzīvo vienas nācijas iedzīvotāji, un daudznacionālas valstis, kurās apvienojušies divu vai vairāku nāciju pārstāvji.
Daudznacionāla valsts – suverēna valsts, kurā dzīvo divu vai vairāku nāciju iedzīvotāji.
Nācija – vēsturiski izveidojusies stabila cilvēku kopība, kurai ir kopīga valoda, teritorija, ekonomiskā dzīve, kultūras un psiholoģiskās īpatnības.
Tautība – piederība pie kāda etnosa, tautas, nācijas.
Tradicionālā kultūra – mazākas kultūras grupas, kuras dzīvo laukos un ir viendabīgas pēc sastāva.
Viennacionāla valsts – suverēna valsts, kurā dzīvo vienas nācijas iedzīvotāji.
Tautība – piederība pie kāda etnosa, tautas, nācijas.
Tradicionālā kultūra – mazākas kultūras grupas, kuras dzīvo laukos un ir viendabīgas pēc sastāva.
Viennacionāla valsts – suverēna valsts, kurā dzīvo vienas nācijas iedzīvotāji.
Etniskā kultūra – viena etnosa vai etniskās grupas kultūra.
Mūsdienu pasaulē, pieaugot iedzīvotāju mobilitātei, dažādi etnosi nonāk ciešā saskarē, izraisot kultūru transformāciju. Šīs saskarsmes rezultātā var sākties akulturācija – process, kurā viena tauta daļēji vai pilnībā pārņem otras tautas kultūru. Ja šis process ir tik intensīvs, ka mazākuma grupa pilnībā pārņem vadošās kultūras vērtības un uzvedības modeli, zaudējot savu sākotnējo identitāti, to sauc par asimilāciju
Akulturācija – kultūru savstarpējās mijiedarbības process, kurā viena tauta pilnīgi vai daļēji pārņem otras tautas kultūru.
Kultūrainava – ainava, kas pilnīgi vai daļēji izveidojusies cilvēka darbības rezultātā.
Kultūras globalizācija – kultūras elementu standartizācija, izplatoties patēriņa precēm, idejām un vērtībām pasaulē.
Kultūras ģeogrāfija – ģeogrāfijas nozare, kuras uzdevums ir pētīt un skaidrot dažādās cilvēku veidotās ainavas un to izvietojumu, kultūras elementu izplatīšanos, kultūras reģionus un to robežas, atšķirīgu kultūras pārstāvju izturēšanos.
Kultūras globalizācija – kultūras elementu standartizācija, izplatoties patēriņa precēm, idejām un vērtībām pasaulē.
Kultūras ģeogrāfija – ģeogrāfijas nozare, kuras uzdevums ir pētīt un skaidrot dažādās cilvēku veidotās ainavas un to izvietojumu, kultūras elementu izplatīšanos, kultūras reģionus un to robežas, atšķirīgu kultūras pārstāvju izturēšanos.