Pasaulē ģeogrāfiski tiek izdalīti vienpadsmit kultūras reģioni. Mūsdienu globalizācijas procesos tie ir cieši sasaistīti un to starpā notiek dažādu kultūras elementu mijiedarbība. Sāk veidoties masu jeb t.s. globālā kultūra planetārā līmenī. Vēsturiski vairāki kultūras reģioni Amerikā, Austāliā, Ziemeļāfrikā ir akumulējuši, uzņēmuši sevī senvēsturisko kultūru mantojumu, kam pa virsu mijiedarbojoties ir uzslāņojusies lielo ģeogrāfisko atklājumu un vēlākās pasaules reģionu kolonizācijas atnestie eiropeiskās, arābiskā u.c. kultūru elementi. Faktiski pasaulē pakāpeniski notiek kultūru un citu dzīves norises sfēru globalizācija. Pirmā teorijas sadaļā tiek apskatīti:
Eiropas kultūras reģions.
Pēc platības tas nav liels, bet sakarā ar to, ka Vidusjūras piekrastē radās un attīstījās senās Romas, Grieķijas u.c. senkultūras, vēlāk Rietumeiropas un Skandināvijas kultūras, kas kolonizācijass rezultātā tālu izplatījās pasaulē, tad šim reģionam vēsturiski ir bijusi liela ietekme uz Angloamerikas, Latīņamerikas, Eiroaustrālijas kultūras reģioniem, kur pirms eiropiešu ierasanās pastāvēja jau sava vietējā kultūra. Eiropas kultūras reģionā dominē indoeiropiešu valodu saimes tautas. Lielākās šajā saimē ir slāvu, ģermāņu un romāņu valodu grupas, te pieder arī nelielā baltu valodu grupa atr divām līdz mūsdienām dzīvām valodām - latviešu un lietuviešu. Senprūšu valoda izzuda 16. gs. beigās Vācijai ģermanizējot Prūsiju. Galvenā reliģija ir kristietība, dominē latīņu alfabētiskā burtu rakstības sistēma, izņemot Grieķiju (grieķu rakstība) un Serbiju (kirilica). Galvenās tautas, kas vēlāk kolonizēja pasauli bija angļi, franči, spāņi un portugāļi. Tāpēc šīs valodas plaši izplatītas arī citos kultūras reģionos. Mūsdienās Eiropas reģions spēcīgi pārdzīvo citu kultūru neviennozīmīgu ietekmi, pirmkārt jau no Islama un Aizsahāras kultūru reģioniem.
Slāvu kultūras reģions.
Cieši saistīts ar Eiropas kultūras reģionu, jo slāvu kultūras reģions tā turpinājums uz austrumiem nemanāmi sasaistās ar citiem tālākiemr reģioniem. Bez krieviem, ukraiņiem un baltkrieviem jeb austrumslāviem, šeit dzīvo daudz citu tautu. Galvenā reliģija ir kristietības novirziens - pareizticība, vietām vecticība, rakstu sistēmā dominē kirilica, kas cēlusies no senās bukvicas. Uzskata, ka šis kultūras reģions radies tagadējās Ukrainas teritorijā kā Kijevas Krievzeme. Vidusāzijā, pirmkārt jau Kazahstānā, slāvu kultūra cieši mijiedarbojas ar islama kultūru. Jāatzīmē, ka šī reģiona Sibīrijas un Tālo Austrumu daļa, skarbo dabas apstākļu dēļ, ir vēl maz izpētīta. Īpatnēja slāvu reģiona iezīme ir sīpolveida baznīcu kupoli un savdabīgās sādžas ar kokgriezumiem izrotātu koka guļbūvju māju apbūvi lauku apvidos. Reģiona rietumu daļā jūtama Eiropas kultūras reģiona ietekme, sevišķi Sanktpēterburgā un tās apkātnē.
Eiroaustrālijas kultūras reģions.
Reģiona kultūrvēsturisko pamatu veido Austrālijas aborigēnu un Jaunzēlandes pamatiedzīvotāju, maoru savdabīgā kultūra, kurai vēlāk kolonizācijas gaitā uzslāņojusies eiropeiskā, pārsvarā no Britu salām ieceļotāju kultūra. Pamatiedzīvotāji aborigēni un maori piekopj savas senās totēmiskās un šamaniskās politeiskās tradīcijas, kamēr eiropiešu kolonisti ieviesa kristietību, galvenokārt anglikānismu un protestantismu. Kultūrainavās dominē milzīgi plašas, ekstensīvas liellopu un aitu fermas, rančo. Aitu cirpēju brigādes katru gadu pārbraucot no viena rančo uz otru, nocērp vairākus miljonus aitu. Katru gadu notiek arī aitu cirpšanas sacensības uz ātrumu. Pilsētas galvenokārt izvietotas piekrastē un daudz neatšķiras no pilsētām Eiropā, taču ir ar mazāk izteiktiem vēsturiskiem centriem. Bez aborigēnu un Jaunzēlandes maoru valodām reģionā izteikti dominē angļu valoda. Lielākās pilsētas ir Adelaida, Brisbena, Pērta, Melburna un ar savu slaveno operteātri okeāna krastā - Sidneja. Iekšējie rajoni Austrālijā ļoti reti apdzīvoti, tur dzīvo galvenoārt aborigēni. Kontinenta vidū atrodas Eiersa klintis jeb Uluru, seno aborigēnu svētvieta ar klinšu sienu un alu zīmējumiem. Šajā reģionā ir sastopama unikāli endēmiska augu un jo sevišķi dzīvnieku valsts, somaiņi, kas citviet pasaulē ir izmiruši. Lai pasargātu reģiona unikāli dabu, pieņemti lōti stingri dabas aizsardzības noteikumi. Austrālijā ļoti grūti ievest svešzemju augus, to sēklas un dzīvniekus. Savvaļas trušu, vēlāk kamieļu, zirgu, suņu, kaķu, žurku aizmukšana un savairošanās savvaļā ir nodarījusi lielu kaitējumu vietējai savvaļas faunai. Tā iemesla dēļ Jaunzēlandē izmiruši daudzi nelidojoši putni. Daudzviet apkārtnes vienmuļo, pustuksnesīgo, ekstensīvo lauku ainavu rotā ar vēja ģeneratoru turbīnām darbināmi pazemes ūdenssūkņu torņu silueti. Jaunzēlandē ir lieli maoru kultūras centri un ciemi. Sajā reģionā, Melburnā, Sidnejā u.c. dzīvo salīzinoši liela latviešu emigrācijas diaspora, lielās pilsētās ir latviešu kultūras centri.
Angloamerikas kultūras reģions.
Arī šī reģiona senāko kultūrvēsturiski pamatu veido, pirmskolonizācijas dažādu indiāņu tautu, cilšu kultūras un to unikālās valodas. Daudzas indiāņu valodas jau ir izzudušas, daudzās runā niecīgs cilvēku skaits. Mūsdienās pamatiedzīvotāju reģionā saglabājušies ļoti maz, daļa piekopj savas sadzīviskās, totēmiskās un šamaniskās tradīcijas dzīvojot ASV rezervātos, lai gan tās vairāk domātas tūristu piesaistīšanai. Kanādas indiāņu tautas dzīvo arī vigvamos šīs valsts taigas zonas mežos un nodarbojas ar medniecību uz zvejniecību, līdzīgi kā Kanādas Arktiskajā arhiplāga tundrā dzīvojošie eskimosi jeb inuīti, kuri daudz uzturā lieto ziemeļbriežu un citu medījumu jēlu gaļu un zivis, koksnes, malkas trūkuma dēļ. Mūžīgā sasaluma slānī ierīkotas savdabīgas produktu saldētavas. Pie inuītiem plaši izplatīt suņu pajūgi. Liela ietekme uz pamatiedzīvotājiem ir bijusi eiropeiskai, sevišķi anglosakšu, ģermāņu kultūrai, kuras izplatību veicināju jaunu teritoriju un zelta atradņu atklāšana, kā arī lielās iespējas sākt jaunu dzīvi un biznesu jaunās teritorijās. Emigrāciju uz šo kultūras reģionu veicināja arī abi pasaules kari Eiropā un to radītās daudzmiljonu bēgļu straumes. Tāpēc reģionā dominējošā ir angļu valodas amerikāniskais paveids. Kanādā, Kvebekā otra valsts valoda ir franču. ASV dienvidu štatos daudzviet angļuvalodu sadzīvē ir izpiedusi spāņu valoda. Šeit dzīvo daudz t.s. latinosi. ASV, sevišķi Meksikas līča štatos.dzīvo daudz afroamerikāņu, kuru senči tika kā vergi tika ievestidarnam plantācijās. Mūsdienās viņu senči daudz ir migrējuši uz ziemeļdaļas lielajām pilsētām. ASV rietumos dzīvo daudz ieceļotāju no Āzijas, Losandželosā un Sanfrancisko ir lieli ķīniešu kvartāli t.s. "chinatown". Šis reģions ir pasaules kinoindustrijas, informācijas, finansu un ekonomiskais centrs. Reģionam ir liela ietekme pasaules globalizācijas un masu kultūras veidošanās. procesos. Tieši šeit parādījās debesskrāji plānotajās lielpilsētu ainavās, saglabājot plašu apstrādātu lauku un ekstensīvu ganību, liellopu rančo ainavas reģiona vidienē ar fermeru saimniecību kompleksiem prērijās, Lielajos līdzenumos.
5. Latīņamerikas kultūras reģions.
Šis reģions izveidojies līdzīgi kā iepriekšējie kultūrvēstusturiskie reģioni. Kultūras pamatu Latīņamerikas reģionā veido to pirmskolonizācijas laikmetā dzīvojošo indiāņu pamattautu senkultūra. Vairākas no tām, kā piemēram, senie acteki un maiji Centrālamerikā un inki Andos bija sasniegušas visai augstu kultūras pakāpi arhitektūrā, rakstībā, mākslā, sadzīvē, reliģiskajā pasaules izpratnē utt. Lielo ģeogrāfisko atklājumu laikmets ar vēlāko Spānijas un Portugāles šī reģiona konkistadorisku iekarošanu un kolonizāciju, Āfrikas vergu ievešanu, pasaules karu seku radīto imigrantu ieceļošanu, lielā mērā pārtrauca, ietekmēja, transformēja indiāņu tautu kultūru tālāku attīstību, ieviešot to dzīvē un kultūrās Eiropas kultūras elementus un tradīcijas. Tā rezultātā reģionā izplatījās kristietības paveids, katolicisms, Brazīlijā portugāļu valoda, bet citur spāņu, nedaudz arī nīderlandiešu, angļu un franču valodas. Tā kā portugāļu un spāņu valodas kā romāņu valodu grupā atrodošās ir radušās Romas impērijas laikā uz latīņu valodas bāzes, pamata, tad tas ir devis nosaukumu šim reģionam Latīņamerika, kas skaitās no Meksikas līdz Ugunszemei Argentīnas dienvidos. Kultūras reģiona grūti pieejamos apgabalos, tādos kā augstkalnu Andos, Amazones mūžamežos jeb selvā, joprojām stipri ir saglabājušās vietājās indiāņu tradīcijas, valoda, kultūra, turpretī piekrastes daļas un līdzenumi ir stipri eiropeizēti. Brazīlijā eiropeiskā kultūra ir stipri sajaukusies gan ar indiānisko gan āfrikānisko. Reģions ir pazīstams ar slaveno Riodežaneiro karnevālu, klasisko deju konkursu sortimentā iekļauto tango, sambu, rumbu, čačača, salsu. Mūsdienās Centrālās Amerikas salas ir slaveni kūrorta rajoni. Andos, Peru saglābājušās inku senpilsētas Maču Pikču drupas, Čīlē milzīgie tikai no kosmosa redzamie Naskas petroglifi, Jukātāmas pussalā maiju pilsētu pilsētu un piramīdu drupas, Meksikā acteku kultūras objekti un artefakti. Mehiko ir celta uz senās acteku galvaspilsētas Tenočtitlanas celtņu pamatiem, daudzu katoļu baznīcu pamatos šeit ir kādas acteku būves atliekas. Atškirībā no Angloamerikas kultūras reģiona, šajā Latīņamerikas kultūras reģionā indiāņu tautas daudzviet ir ģenētiski sajaukušās ar ieceļotājiem. Daudz dzīvo jaukto rasu pārstāvju - metisi, mulati, sambi. Futbols šajā reģionā daudzviet ir nacionālais sporta veids ( Brazīlijā, Argentīnā u.c.). Lielo pilsētu apkārtnēs ir plaši favelu jeb nabadzīgāki strādnieku rajoni,kvartāli. Tūristiem tajos jābūt ļoti uzmanīgiem augstā noziedzības līmeņa dēļ. Kolumbija ir trešais lielākais nelegālo narkotisko augu audzēšanas rajons pasaulē. Strauji notiek Amazones mežu izciršana, plantāciju, pļavu un ganību ierīkošana. Tā rezultātā apdraudēta ir šo mežu unikālā bioloģiskā daudzveidība, kā arī daudzu nelielu indiāņu tautu un cilšu dabiskā dzīves, eksistences un kultūras vide.