Mitrāji ir sauszemes un ūdens ekosistēmas, kuras pastāvīgi klāj ūdens vai kuras periodiski applūst. Galvenie mitrāju veidi ir purvi, māršas, vati, piekrastes seklūdeņi, upju deltas un grīvas, klāni un randu pļavas, pārmitrās zemās pļavas, mangrovju audzes, koraļļu rifi, avoksnainas vietas, pārmitri meži, dumbrāji u.c.
Galvenie mitrāju veidi. Purvi.
Purvi ir teritorijas, kurām ir raksturīgs pastāvīgs vai periodisks mitrums, aktīva gaisa CO2 oglekļa absorbcija, pārveide un tā organisko savienojumu, trūdvielu akumulācija un konservācija kūdras veidošanās procesā, kā arī specifiska augu un dzīvnieku valsts.
Mitrā laikā purvi kā sūkļi spēj uzņemt lielus ūdens daudzumus, kas vēlāk sausākā sezonā pakāpeniski infiltrējas pazemes ūdens slāņos, vēlāk tiem ieplūstot arī tuvējo upju ūdensguvē. Kūdrošanās procesos, atmirstot sūnām un citiem augiem, tiek sasaistīts atmosfēras ogļskābās gāzes ogleklis, rodas trūdvielas un dažādas organiskās skābes, kas kūdrai piedod ph 3 -5 skābuma reakciju. Purvi veidojas mitrā, bet mērenā klimatā. Karstā klimatā ir citi mitrāju paveidi, jo trūdvielas tad ātri sadalās, neuzkrājas biezos slāņos. Purvi veidojas gan pazemes ūdeņu sastrēgumu vietās gan aizaugot ezeriem. Tad bieži zem kūdras slāņa ir sapropelis, ezerdūņas, kur organiskās vielas ir samaisījušās kopā ar ezergultnē ietilpstošiem nogulumiežiem. Sapropelis arī ir vērtīgs resurss lauksaimniecībā augsnes auglības uzlabošanai. Daudz purvu ir Skandināvijā, Baltijā, Sibīrijā, Kanādā. Izšķir zemos jeb zāļu purvus, pārejas tipa jeb zāļu - sūnu un augstos jeb sūnu (sfagnu) purvus, kurus tautā sauc par par tīreļiem. Tieši augstajos purvos ir vislielākie kūdras resursi. Arī Teiču purvs ir augstais purvs, starp Rīgu un Jelgavu plešas purvainais Tīreļu līdzenums, daļa no tā atrodas Ķemeru nacionālajā parkā. Skābajai kūdrai atrodotos virs kaļķi saturošiem iežiem, notiek sērūdeņražu minerālūdeņu veidošanās, kurus izmanto Ķemeros, Baldonē u.c. Gadā uzkrājas apmēram 1mm biezs kūdras slānis. To zinot, vat aprēķināt purvu aptuveno vecumu.
Mangroves.
Tās sastopamas jūru un okeānu piekrastēs, ekvatoriālā, tropu un nedaudz subtropu klimata apgabalos. Mangroves ir specifiski krūmi, nelieli koki, ar elpošanas saknēm. Mangroves ir pielāgojušies dzīvei sāļajos piekrastes ūdeņos un upju deltās, kur bieži ir izteiktas plūdmaiņas - paisums un bēgums. Mangrovju audzes pasargā piekrasti no vētru postošās ietekmes, erozijas procesiem. Tā ir ļoti īpatnēja ekosistēma, kur plūdmaiņu rezultātā ūdens vide periodiski mainās ar sauszemes mitrāja vidi. Paisuma laikā mangrovēs iepeld zivis un citi jūras iemītnieki, bet bēguma laikā ierodas dzīvnieki no sauszemes. Daudzās vietās, piemēram, Indonēzijā, Filipīnās u.c. šī ekosistēma ir apdraudēta nepārdomātas cilvēka darbības dēļ.
Koraļļu rifi.
Koraļļi ir sīki, želejveida nelieli zarndobumaiņi, bez sava cietā skeleta. Tie dzīvo kolonijās un pasargā sevi, dzīvojot ap sevi kolektīvi būvējot, pašu veidotos kaļķakmens koraļļu rifu kanālu atverēs. Koraļļu kolonijas izplatītas siltos, sāļos un ar gaismu pilnos jūru un okeānu ūdeņos tropu rajonos. Atkarībā no rifu iezvietojuma, tos iedala - krasta rifos, barjerrifos (piem. Austrālijas Lielais Barjerrifs) un gredzenveida atolos, tālu okeānos. Atoli veidojas uz seklu, gaismas zonā esošu zemūdens klinšu pacēlumiem vai seno noskalotu vulkānu seklām pamatnēm - gaijotiem. ( piem. Marianu, Māršalu u.c. atolveidīgu salu arhipelāgi). Jāatzīmē, atoli reizēm ir neregulāri, nepabeigti, pat izstiepti.
Māršas un vati.
Māršas un vati visvairāk sastopami Nīderlandē, tad Ziemeļvācijā un Dānijā, Māršas jūras ūdens ieplūst spēcīgu vētru laikā, bagātinot augsni ar jūras sāļiem, tāpēc šeit, jūras tuvumā, līdzīgi kā Latvijas randu pļavās aug dažādi halofīti jeb augi, kas pielāgojušies dzīvei sasāļotās augsnēs. Vati faktiski dūņaini dubļaina jūras piekrastes, kas atsedzas bēguma laikā. Māršas nereti atrodas no jūras atkarotos polderos.
Klāni un randu, palieņu pļavas.
Klāni ir mitras zemieņu pļavas Lubānas ezera apkārtnes meliorācijas laikā izveidotos polderos, kur aug pat līdz 1,5 m augsta mitrumu mīloša, bieza zāle, parastais miežubrālis (Phalaris arundinacea). Randu pļavas sastopamas Vidzemes jūrmalā no Ainažiem līdz Igaunijas robežai un tālāk. Arī tajos aug halofīti.
Palieņu pļavas atrodas upju ielejās un augsta ūdens līmeņa fāzē applūst. Sevišķi daudz tādu pļavu ir Lielupes lejtecē. Pasaulē nozīmīgus mitrājus aizsargā Ramsāres konvencija. Ļoti pazīstams pasaulē ir Okavango mitrājs, kur Okavango upe, nespēdama tikt cauri Kalahari tuksnesim, beidzas tā smiltājos, pirms tam veidodamu plāsu purvainu mitrāju kura lielums sezonāli mainās.
