Valoda ir neatņemama daļa cilvēka un sabiedrības daļa. Tā palīdz izteikt domas, vērojumus, jūtas, turklāt tā ir nozīmīga kultūras daļa. Valodas pamatvienība ir vārds. Vārda nozīmi, to pārmaiņas pēta leksikoloģija.
Leksikoloģija — valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas vārdu kā valodas pamatvienību, tā leksisko nozīmi, vārdu krājuma veidošanos, kā arī iedalījumu dažādās nozīmju un funkcionālās grupās, attīstību un mainīgumu.
Leksika — vārdu krājums.
Leksēma — vārds ar visām tā formām un nozīmēm; vārds kā vārdnīcas vienība.
Ar vārdu leksika var apzīmēt gan visu valodas vārdu krājumu, gan konkretizējot, piemēram, jauniešu, profesionālā leksika, gan viena cilvēka vārdu krājumu.
Mainoties tendencēm, apstākļiem, attīstās arī valoda – tiek darināti jauni vārdi, kas raksturo vai nosauc jaunas reālijas. Vārdi iegūst jaunu nozīmi vai citu nokrāsu, savukārt citus vārdus lieto retāk vai nelieto nemaz.
Vārda leksiskā analīze sniedz plašu informāciju par vārdu. Jau pamatskolā mācījāties gan par emocionāli ekspresīvo leksiku un poētismiem, gan par vārdu tiešo un pārnesto nozīmi, kā arī par leksikas lietojumu.
Lai sistematizētu vārdu krājumu, leksiku diferencē dažādās grupās.
Leksikas diferenciācija
Leksikas funkcionālā diferenciācija: stilistiski neitrāla jeb vispārlietojamā un ierobežota lietojuma leksika; aktīvā un pasīvā leksika; neitrālā un ekspresīvā leksika.
Stilistiski neitrāla leksika ir vispārlietojamā vārdu krājuma pamats. Ierobežota lietojuma leksika – neizmanto visi valodas runātāji, lieto tikai specifiskās situācijās, vidē vai grupās.
Aktīvā leksika – runātāji izmanto bieži, saistīta ar sabiedrībā notiekošajiem procesiem; pasīvā – lietojums ir ierobežots (apvidvārdi, termini, historismi u.c.).
Neitrālās leksikas vārdiem nepiemīt emocionāli ekspresīva nokrāsa, brīvi lietojami visās saziņas jomās un situācijās, piemēram, runāt, skaļi, nakts, melns.
Ekspresīvā leksika ir vārdi, kam piemīt emocionāli vai stilistiski ekspresīva nokrāsa. Šādi vārdi parasti izsaka runātāja emocionālo attieksmi, piemēram, ironiju, humoru, cildinājumu. Emocionāli ekspresīvo leksiku iedala divās grupās: vārdi ar pozitīvu emocionālo vērtējumu (māmiņa, tēvija, saulīte) un negatīvu vērtējumu (zviegt, skuķis).
Vēsturiskā diferenciācija: leksika pēc novecošanās pakāpes.
Vecvārdi — novecojuši vārdi, kurus mūsdienās lieto reti vai nelieto nemaz. Vecvārdus iedala 2 kategorijās: historismos un arhaismos. Historismi ir vecvārdi, kuru apzīmētie jēdzieni mūsdienās ir neaktuāli vai zuduši un kam nav sinonīma mūsdienu valodā, piemēram, cunfte 'kādas nozares vai radniecīgu nozaru amatnieku apvienība' vai dzimtbūšana. Arhaismi ir vecvārdi, kuru apzīmētie jēdzieni mūsdienās pastāv, taču tos nelieto vai lieto ļoti reti, to vietā ir cits vārds, piemēram, kamieši 'pleci', aloties 'kļūdīties, maldīties'.
Jaunvārdi — vārdi, kuri ir mērķtiecīgi radīti vai radušies nejauši runā, piemēram, zīmols, tiešraide.
Leksikas vēsturiskā diferenciācijā izšķir arī okazionālismus, kas ir jauna valodas vienība, individuāli izveidota stilistiskos nolūkos kādam noteiktam kontekstam. Okazionālisms parasti ir tikai viena autora lietots vārds.
Teritoriālā diferenciācija — latviešu valodai ir teritoriālie paveidi jeb dialekti un izloksnes. Latvijā ir trīs dialekti: vidus, lībiskais un augšzemnieku. Nelielā apvidū runāto valodas paveidu sauc par izloksni. Vārdus, ko lieto tikai kādā apvidū un kas nepieder pie literārās valodas leksikas, sauc par apvidvārdiem. Vienu un to pašu vārdu kādā citā Latvijas teritorijas daļā var saukt pilnībā citādi, piemēram, Kurzemes pusē kartupeli sauc par rāceni, bet Latgalē – par buļbu. Vārds var būt arī atvasināts, piemēram, vārdu galotne citviet var saukt par galokni, galaini, galautni.
Apvidvārdu iepazīšana papildina cilvēka vārdu krājumu un ļauj padziļinātāk pētīt vārdu rašanos. Apvidvārdi lielākoties nosauc sadzīves un mājsaimniecības priekšmetus, vienkāršus darba rīkus, lauksaimniecības produktus, ēdienus, apģērba gabalus, dažādus savvaļas augus.
Apvidvārdu iepazīšana papildina cilvēka vārdu krājumu un ļauj padziļinātāk pētīt vārdu rašanos. Apvidvārdi lielākoties nosauc sadzīves un mājsaimniecības priekšmetus, vienkāršus darba rīkus, lauksaimniecības produktus, ēdienus, apģērba gabalus, dažādus savvaļas augus.
Etimoloģiskā diferenciācija — tiek ņemta vērā vārda cilme, pastāv mantotā un aizgūtā leksika.
Mantotā leksika tiek pārmantota nākamo paaudžu runā; latviešu valodas mantotās leksikas slānis dalāms divās daļās:
- indoeiropiešu pirmvalodas mantotā leksika — viena no lielākajām valodu saimēm, tajā ietilpst desmit valodu grupas;
- baltu pirmvalodas mantotā leksika — pieder latviešu, lietuviešu un mirusī prūšu valoda.
Par pirmvalodu sauc sākotnējo valodu, no kuras cēlušās konkrētās valodu saimes valodas.
Aizgūtā leksika ir vārdi, kas tieši vai ar starpniecību pārņemti no kādas citas valodas
- Svešvārdi jeb internacionālismi. Šos aizguvumus vienādā nozīmē lieto vismaz trijās lielu tautu valodās, tie ir līdzīgi arī skanējumā un rakstījumā. Svešvārdi ir arī gramatiski pielāgoti aizguvējvalodas sistēmai. Latviešu valodā svešvārdi ienākuši ar krievu valodas (stepe, taiga, kolhozs), vācu (fronte, štābs), arī franču valodas (aktieris, avanss). Ļoti daudz internacionālismu ir grieķu (bibliotēka, drāma, ekonomika, teātris, leksika, komēdija u.c.) vai latīņu (dokuments, eksāmens, revolūcija u.c.) cilmes.
Svarīgi!Par svešvārdu pareizrakstību un nozīmi, piemēram, vārdiem želatīns, flomāsters, treneris, mobilais u.c. var pārliecināties svešvārdu vārdnīcā vai vietnē Tēzaurs.Svešvārdiem ir raksturīgas fonētiskas pazīmes, piemēram, īss un garš patskanis o (okeāns); līdzskaņi h,f (harmonija, konflikts); uzsvērtas dažādas zilbes (konjugācija, kakao); morfoloģiskas pazīmes, piemēram, daļa lietvārdu ir nelokāmi (kino, veto); nelatviskas izskaņas: -āls (rituāls), -isms (pragmatisms) u.c.
-
Barbarismi — citvalodu cilmes vārdi, kuri neatbilst literārajai valodai un kuriem ir sinonīmi latviešu valodā. Latviešu valodā ir daudz vāciskas cilmes barbarismu (deķis 'sega', ģeldēt 'derēt', ķēķis 'virtuve'), krieviskas cilmes (vot 'lūk', malacis), bet bēdējā laikā visvairāk ir anglicismu (vinnēt, čatot, čilot, feils, fīča). Barbarismi ir nevēlami aizguvumi, taču, valodai mainoties, mainās arī vārda stilistiskais vērtējums – barbarismi iegūst citu stilistisko nokrāsu, kļūstot, piemēram, par sarunvalodas vārdiem (bode 'veikals', smuks 'skaists').
Stilistiskā diferenciācija
- Sarunvalodas vārdi — valodas paveids, ko parasti lieto ikdienas mutvārdu saziņā, rakstveidā – privātās, neoficiālās vēstulēs, sarakstēs. Sarunvalodas vārdiem piemīt emocionalitāte un subjektīvs vērtējums, konkrētība, tēlainība, nosliece uz humoru un satīru. Oficiālā saziņā, kā arī zinātniskajā un lietišķajā sarunvalodas vārdus nemēdz lietot, taču daiļliteratūrā tos izmanto stilistiskam nolūkam, veidojot tēlu valodu, apkārtējo vidi.
- Poētismi — vārdi, kam piemīt liriska vai sakāpināta emocionāla nokrāsa. Pārsvarā tos izmanto daiļliteratūras valodas stilā, piemēram, daile, liegs, dardedze.
- Žargonismi — vārds vai teiciens, kas neatbilst literārās valodas normai un ko lieto konkrētu sociālu vai profesionālu grupu pārstāvji, piemēram, fiška 'kaut kas aizraujošs', girla 'meitene', blekmeils 'šantāža', piķis 'nauda'. Žargonismi piesārņo valodu, aizstājot literārus valodas ar nevajadzīgiem, izkropļotiem citvalodu vārdiem.
- Vienkāršrunas vārdi neatbilst standartvalodas normām, tie pauž negatīvu vērtējumu un pieder pie neliterārās leksikas, piemēram, mirla 'vārgulis', mūlis 'seja'.
Izšķir vēl divus leksikas slāņus: termini un profesionālismi.
Termins ir vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piem., kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma. Termini ir oficiāli pieņemti, tie ir nepārprotami un viennozīmīgi, piemēram, latviešu valodas termini ir īpašvārds, leksika, divskanis.
Profesionālisms ir vārds, vārdkopa vai frazeoloģisms, ko lieto vienas profesijas vai specialitātes pārstāvji ikdienas saziņā, bet kas nav oficiāli pieņemts termins, piemēram, logs 'brīva mācību stunda starp divām aizņemtām'. Iegaumē, ka vārdi, kas ir pazīstami ne tikai vienas profesijas pārstāvjiem, bet arī plašākā mērogā, nav uzskatāmi par profesionālismiem, piemēram, skrūvgriezis, kuģis.