Vārddarināšanas paņēmieni — teorija. Jaunās tēmas (izstrāde), A. Jakovļeva.

Vārddarināšana ir neatņemama valodniecības daļa.

Vārddarināšana ir valodniecības apakšnozare, tā pēta vārddarināšanas līdzekļu izmantošanu vārda leksisko nozīmju vai vārdu nianšu izteikšanai.

Termini:

Morfēma — vismazākā valodas vienība ar noteiktu nozīmi.
Sakne — morfēma ar noteiktu leksisko nozīmi – gan atsevišķam vārdam, gan radniecīgai vārdu saimei.
Galotne — morfēma vārda beigās.
Priedēklis — morfēma saknes priekšā.
Piedēklis — morfēma starp sakni un galotni.
Celms — vārda daļa bez galotnes.
Izskaņa — vārda pēdējais piedēklis un galotne.
Pirmatnīgs vārds — vārds, kura celmā ir tikai sakne.
Atvasināts vārds — vārds, kura celmā bez saknes ir arī citas morfēmas.
Saliktenis — vārds, kura celmā ir vismaz divas saknes.

Svarīgi!

Priedēklis un piedēklis maina vārda leksisko nozīmi.

Izmantojot dažādus vārddarināšanas līdzekļus, no vienas saknes var izveidot daudzus radniecīgus, bet dažādas leksiskās nozīmes vārdus.

melns — pirmatnīgs vārds

Sakne	Galotne
meln	s

Vārddarināšanas līdzeklis, paņēmiens	Jaundarinātais vārds
priedēklis: *pa-, pār-*	pamelns, pārmelns (reti lieto)
galotne: -is	melnis
izskaņa: *-ēt, -ums,* *-īgs, -gans*	melnēt, melnums, melnīgs, melngans
salikteņa veidošana: **sarkans, zilgans, zeme, raksts**	sarkanmelns, zilganmelns melnzeme, melnraksts

Vienlaikus var izmantot vairākus vārddarināšanas līdzekļus.

Darbības vārdu darināšanā tiek izmantoti priedēkļi aiz-, ap-, at-, ie-, iz-, ne-, no-, pa-, pār-, pie-, sa-, uz-. Darbības vārdu darināšana ar priedēkli:

aiz- norāda uz darbības virzību, norisi aiz kaut kā vai kaut kam priekšā; aizbraukt;
ap- norāda, ka darbība notiek apkārt runas objektam, darbība aptver visu objektu, darbība tiek veikta daļēji, darbība tiek pabeigta, darbība notiek pretējā virzienā utt.; apbraukt;
at- norāda uz darbības virzienu, piemēram, attālināšanos, vēršanos atpakaļ, iesākšanos utt.; atbraukt;
ie- norāda, ka darbība virzās vai tiek virzīta virzienā uz iekšu, darbība norisinās daļēji utt.; iebraukt;
iz- norāda uz darbības virzību, piemēram, ārā no kaut kurienes, kaut kam cauri, uz visām pusēm, aptver visu objektu, darbība ir pilnīga un pabeigta, darbība ir momentāna utt.; izbraukt;
ne- atbilst nolieguma partikulas nozīmei — darinātie darbības vārdi izsaka to, ka darbība netiek veikta, nav iespējama vai vēlama; nebraukt;
pa- nozīmes parasti atklājamas tikai teikuma kontekstā. Piemēram, darbības virzība zem kaut kā, garām kaut kam, ierobežota darbība, izsaka mazāk intensīvu darbību, nosauc pabeigtu darbību; pabraukt;
pār- izsaka vietas nozīmi, un nozīmes ziņā saistīts ar prievārdu pār; pārbraukt;
pie- izmanto, lai norādītu darbības virzību tuvāk, darbības pabeigtību utt.; piebraukt;
sa- veido darbības vārdus ar apvienošanas, saskaņošanas, sadalīšanas utt. nozīmēm; sabraukt
uz- galvenā ir vietas nozīme, piemēram, augšup, virsū utt.; uzbraukt.

Lietvārdu darināšanā izmanto priedēkļus aiz-, ap-, at-, bez-, ie-, ne-, no-, pa-, pār-, pēc-, pie-, pirms-, pret-, starp-, uz-, zem-.

Lietvārdu darināšana ar priedēkli:

aiz- nosauc vietu, teritoriju; aizupe;
ap- nosauc objektu, kas ir kaut kam apkārt; apvākojums;
at- nosauc norisi, kas atkārtojas; atblāzma;
bez- nosauc kaut ko, kas dotajam lietvārdam pietrūkst; bezkaunība;
ie- nosauc kaut ko ar nozīmi 'mazāks' vai 'kaut kur iekšā'; iedobe;
ne- nosauc kādas parādības vai stāvokļa daļēju vai pilnīgu noliegumu; negods;
no- nosauc laika vai vietas nozīmi; novakars;
pa- saistīts ar prievārda zem nozīmi; patilte;
pār- izmanto telpiskās nozīmes izteikšanai; pārupe;
pēc- nosauc laika nozīmi; pēcstundas;
pie- saistīts ar prievārda pie nozīmi; piekariņš;
pirms- izsaka laika secības nozīmi; pirmskara;
pret- nosauc lietvārdus ar pretējības nozīmi; pretpols;
starp- nosauc objektus, kas atrodas starp kaut ko vai kaut kam pa vidu; starpliktuve;
uz- izsaka vietas nozīmi; nosauc objektu, kas zem kaut kā, zemāk par kaut ko; uzgalis;
zem- objekts atrodas zem kaut kā, zemāk par kaut ko; zemzare.