Nenoteikto galotni lieto:
- ja īpašības vārda priekšā ir vietniekvārdi kaut kas, kaut kāds, tāds;
Piemērs:
Man zvanīja kaut kāds nepazīstams numurs.
- ja īpašības vārds veic kādas dzīvas būtnes vai priekšmeta vispārīgu apzīmēšanu;
Piemērs:
Mīļš suns.
- ja īpašības vārds lietots, lai vispārīgi apzīmētu svešu, nezināmu priekšmetu vai dzīvu būtni;
Piemērs:
Latvijā ir daudz zaļu mežu.
Noteikto galotni lieto:
- ja īpašības vārda priekšā ir kāds cits vārds, kas lietots ar piederības nozīmi vai vietniekvārdi šis, tas, viss, pats;
Piemērs:
Te ir mans skaistais suns. Tur ir kaimiņa izveicīgais kaķis. Mans suns ir pats skaistākais.
- ja īpašības vārds veic kādas iepriekš zināmas dzīvas būtnes vai priekšmeta apzīmēšanu;
Piemērs:
Ar jauno draugu ēdam saldējumu.
- ja īpašības vārds lietots vispārākajā pakāpē;
Piemērs:
Ceļojums uz Horvātiju bija manas vasaras visjaukākais piedzīvojums.
Vairāk par īpašības vārdu galotnēm un īpašības vārdu locīšanu!
Īpašības vārdu salīdzināmās pakāpes
Dažādiem priekšmetiem un dzīvām būtnēm var piemist viena un tā pati pazīme, īpašība. Lai šo pazīmi, kura izpaužas lielākā vai mazākā mērā, raksturotu, lieto īpašības vārdu salīdzināmās pakāpes. Īpašības vārdiem ir trīs salīdzināmās pakāpes: pamata, pārākā un vispārākā.
Salīdzināmo pakāpju veidošanā jāpievērš uzmanība noteiktās un nenoteiktās galotnes lietošanai.
Piemērs:
jauks – jaukāks, jaukais – jaukākais, laba – labāka, labā – labākā
Vispārāko pakāpi veido no īpašības vārdu pārākās pakāpes, kam pievieno priedēkli vis‑ vai arī noteikto vietniekvārdu pats.
Piemērs:
visjaukākais, pati labākā
Salīdzināt kāda priekšmeta pazīmes var ne tikai ar salīdzināmajām pakāpēm.
Reizēm salīdzinot jānosaka, kas lielāks vai mazāks, kas labāks vai sliktāks, kas spēcīgāks vai vājāks u.tml. Šādos salīdzinājumos izmanto palīgvārdus – saikļus kā, nekā; prievārdu par un īpašības vārds vai divdabis pārākajā pakāpē.
Salīdzinājumā var izteikt apgalvojumu, tad parasti lieto saitiņu ir un prievārdu par vai saikļus kā, nekā.
Salīdzinājumu var izteikt ar noliegumu, tad parasti lieto saitiņu nav un prievārdu par vai saikli kā.
Piemērs:
Jānis ir lielāks nekā Mārtiņš. Jānis ir lielāks kā Mārtiņš. Mārtiņš nav lielāks kā Jānis. Jānis ir lielāks par Mārtiņu. Mārtiņš nav lielāks par Jāni.
Svarīgi!
Ne visiem īpašības vārdiem var veidot salīdzināmās pakāpes, jo ne visas pazīmes var pastiprināties vai pamazināties. Šie vārdi jau ar savu leksisko nozīmi izsaka minēto īpašību.
Piemērs:
galvenais, četrstūrains, daudzkārtīgs, pretējs, ārējais, kārtējais, augšējais, priekšējais, lejējais, vietējais, automātisks, mūžīgs, arktisks, maksimāls, minimāls, optimāls u.c.
Apstākļa vārdiem, kuri cēlušies no īpašības vārdiem, arī var veidot salīdzināmās pakāpes.
Piemērs:
klusi, klusāk, visklusāk, tālu, tālāk, vistālāk
Svarīgi!
Divu noliegumu – nebūt, netikt, netapt visos laikos vai darbības vārda ar priedēkli ne- lietojums kopā ar partikulu nekā nav pareizs.
Dažkārt problēmas mēdz sagādāt pareizrakstība. Visbiežāk tas ir gadījumos, kad jādarina īpašības vai apstākļa vārds vispārākajā pakāpē un nav skaidrs, kad jādubulto līdzskanis vārdā.
Svarīgi!
Tas notiek tāpēc, ka priedēklis vis- beidzas ar līdzskani “s”, savukārt, īpašības vai apstākļa vārds sākas ar līdzskani “s”, piemēram, skaļš (troksnis) vai skaļi (dziedāt). Rezultātā rodas īpašības vārda forma – visskaļākais, apstākļa vārda forma – visskaļāk.