Darbības vārdus saziņā lietojam daudz un dažādās formās, bet svarīgi ir zināt, kas ir to pamatforma.
Darbības vārda pamatforma ir nenoteiksme. Darbības vārds atbild uz jautājumiem ko darīt? vai ko nedarīt?.
Darbības vārdus iedala pēc nozīmes un formas: tiešie un atgriezeniskie. Par tiem jau mācījies 6. klasē.
Svarīgi!
Tiešajiem darbības vārdiem nenoteiksmē ir galotne -t.
Tiešie darbības vārdi parasti norāda, ka darbība vēršas prom no darītāja.
Piemērs:
māc -īt; Man patīk mācīt jaunāko brāli braukt ar riteni. Es brālis
Svarīgi!
Atgriezeniskajiem darbības vārdiem nenoteiksmē ir galotne -ties. Atgriezeniskie darbības vārdi norāda, ka darbība vēršas uz pašu darītāju vai ka tā ir savstarpēja.
Piemērs:
māc -īties; Pēc pusdienām jāiet mācīties. es es
Mainot darbības vārda pamatformas galotni, mainās arī tā nozīme.
Piemērs:
skriet — skrieties; mazgāt — mazgāties; apģērbt — apģērbties; klausīt – klausīties
Latviešu valodā atgriezeniskos darbības vārdus lieto, ja darītājs ir dzīva būtne, nevis priekšmets.
Svarīgi!
Es nevaru palasīt grāmatu. Pareizs teikums.
Grāmata nelasās. Nav pareizs vārdu savienojums.
Darbības vārda ortogrāfijas jeb pareizrakstības normas
Nenoteiksmes forma
Ja nenoteiksmes galotnes priekšā tiek izrunāts neskaidrs līdzskanis, tad darbības vārds ir jāpārvērš pagātnē.
Atkārto tēmu par līdzskaņu miju, ko jau esi apguvis 5. klasē!
Dažās pagātnes un nenoteiksmes formās vērojama līdzskaņu mija:
Piemērs:
ģērba — ģērbt
lūdza — lūgt
sauca — saukt
Nenoteiksmes galotnes priekšā piedēkļa patskanis vienmēr ir garš.
Piemērs:
rosināt, pētīt, zīmēt, mācīties
Darbības vārdu lūzt, milzt, birzt nenoteiksmi raksta ar līdzskani z, bet tagadni ar līdzskani s.
Šo pareizrakstības noteikumu labāk izprat var ar darbības vārdu mirt, nirt formu lietojumu, t.i., ja šajos darbības vārdos ir dzirdama s skaņa, tad darbības vārdos lūzt, milzt, birzt rakstāms s, ja nav dzirdama s skaņa, rakstāms z:
Piemērs:
nirt – nirstu, nirsti, nirst;
lūzt — lūstu, lūsti, lūst;
milzt — milstu, milsti, milst;
birzt — birstu, birsti, birst
Darbības vārda sastāvs
Lai labāk izprastu darbības vārda pareizrakstības un pareizrunas normas, svarīgi ir apgūt darbības vārda sastāvu.
Pirmatnīgiem darbības vārdiem ir tikai sakne un galotne.
Piemērs:
aug-t
smie-ties
smie-ties
Darbības vārdus var atvasināt gan ar priedēkļiem, gan piedēkļiem.
Visbiežāk darbības vārdus darina ar priedēkļiem:
Ar priedēkļiem darinātu darbības vārdu ortogrāfijas normu ievērošana
Priedēklis vienmēr saglabā vienu un to pašu rakstību, kaut arī runājot atvasinājumos var saklausīt citu skaņu. Atkārto, ko esi jau apguvis 6. klasē.
Piemērs:
aizsapņoties, apbūvēt, atbraukt, izsaukt, uzskriet
Priedēkļa un saknes sadurā dažkārt jāraksta:
- divi vienādi līdzskaņa burti,
- divi vienādi patskaņa burti,
- patskaņa un divskaņa burti,
- divi divskaņu burti.
Piemērs:
pārrakstīt, izzināt, saasināties, jāākstās, ieeļļot, ieiet
Latviešu valodā darbības vārdus parasti darina tikai ar vienu priedēkli (izņemot ne-).
Piemērs:
ne- no- regulēt, ne- pār- runāt
Svarīgi!
Izņēmums ir vārdi at- pa- likt, iz- pār- dot, pie- pa- līdzēt.
Priedēklis no- parasti piešķir darbības vārdam pabeigtības nozīmi.
Piemērs:
Es mazgāju traukus. Es nomazgāju traukus.
Priedēklis no- ir lieks, ja darbības vārda nozīme jau izsaka pabeigtību.
Piemērs:
Informēt par koncertu. (Teikums pareizs.) Noinformēt par koncertu. (Teikums nepareizs.)
Svarīgi!
Priedēkli no- nedrīkst lietot ar šādiem darbības vārdiem:
kļūdīties; fiksēt; likvidēt; orientēties; finišēt; konkurēt; konstatēt; publicēt; dramatizēt.
Priedēklis pie- ir lieks vārdā pielietoju, jo nav atšķirību nozīmes ziņā starp vārdiem lietoju un pielietoju.
Piemērs:
lietoju šampūnu, nevis pielietoju šampūnu
Darbības vārdus var darināt ar piedēkļiem.
Biežāk lietojamie piedēkļi:
Biežāk lietojamie piedēkļi:
- -ā-: domāt;
- -ē-: zīmēt;
- -ī-: lasīt;
- -o-: ogot;
- -inā-: kaitināt
Bieži ar piedēkļiem atvasina darbības vārdus no lietvārdiem un īpašības vārdiem.
Piemērs:
doma – domāt; zīme – zīmēt
Ar piedēkļiem darbības vārdus var atvasināt arī no citiem darbības vārdiem. Tādā gadījumā tiek norādīts, ka darbība atkārtojas vairākas reizes.
Piemērs:
braukt – braukāt; kliegt – klaigāt; vest – vadāt