Ortoēpija — valodas pareizas, normām atbilstošas izrunas sistēma, pareizizruna.
Balsīgs līdzskanis nebalsīga īdzskaņa priekšā izrunā kļūst nebalsīgs.
Piemērs:
skarbs — b — p/s
Nebalsīgs līdzskanis balsīga priekšā kļūst balsīgs.
Piemērs:
atdauzīt — t — d/d
Vārda beigās notiek divu līdzskaņu saplūdums vienā:
-
ds — c šāds
- ts — c sāts
- žs — š možs
- šs — š spīdošs
Līdzskaņi v un j vienā zilbē ar patskani pārvēršas par patskani:
Piemērs:
- v — u savdabīgs
- j — i volejbols
Vēsturiskā līdzskaņu mija:
-
k — ķ roka — roķele
- k — c smaka — smaciņa
- g — ģ zirgs — zirģelis
- g — dz tirgus — tirdziņš
- b — bj ķirbis — ķirbja
- t — š bite — bišu
- s — š lasis — laša
- d — ž priede — priežu
- z — ž roze — rožu
- n — ņ sēne — sēņu
- c — č — Jancis — Janča
- dz — dž radzes — radžu
- p — pj ziepes — ziepju
- b — bj urbis — urbji
- m — mj zeme — zemju
- v — vj virve — virvju
Līdzskaņu dubultošana
Latviešu valodā dažu vārdu saknē tiek lietoti dubultoti skaneņi, ko arī raksta ar diviem burtiem: ll, ļļ, mm, nn, ņņ, rr.
Piemērs:
balle, elle, eļļa, mamma, gamma, tonna, henna, huņņi, ķerra, urravas
Piemērs:
pārraide, pārrunas, appūst, uzzināt, bezzobains
Divi vienādi līdzskaņi var atrasties līdzās salikteņos.
Piemērs:
lappuse, liellaiva, otrreiz, saulessargs
