Katrs cilvēks ir vairāku dažādu grupu dalībnieks – ģimene, klase, draugu grupa, interešu pulciņš, darba komanda utml. Tās visas ir sociālās grupas, jo radušās cilvēku sabiedrībā. Katrs grupas dalībnieks sadarbojas ar citiem attiecīgās grupas dalībniekiem, ir saistīts ar tiem, ietekmē pārējos un pārējie ietekmē viņu - viņa uzskatus, izjūtas, rīcību.
Grupa ir skaitliski ierobežots cilvēku kopums, kam piemīt kādas noteiktas kopīgas pazīmes.
  • Visi kādas grupas dalībnieki atbilst kādiem noteiktiem sociāliem raksturojumiem, kas atšķir viņus no citu grupu dalībniekiem. Piemēram, skolēnu grupa ir visi tie, kas mācās skolās, bet nemācās augstskolās.
  • Grupai ir kāda kopīga vispārīga pazīme, piemēram, pusaudži (pēc vecuma), karavīri (pēc nodarbošanās), studenti (mācās augstskolā), bezdarbnieki (veselie pieaugušie, kuriem nav darba un viņi nestrādā), konkrētas hokeja komandas līdzjutēji u.c.
  • Cilvēkam, dzīvojot grupā, ir bijis vieglāk apmierināt savas pamatvajadzības – vieglāk iegūt pārtiku un apģērbu, nodrošinot fizioloģiskās vajadzības, nodrošināt vajadzību pēc drošības.
  • No evolucionārās teorijas viedokļa izriet, ka indivīda nepieciešamība piederēt grupai ir iedzimta un tā eksistē visās sabiedrībās. Citi cilvēki ir svarīgi informācijas avoti un var palīdzēt indivīdam orientēties konkrētā sociālā situācijā, palīdzēt pieņemt lēmumus, kad pašam ir grūti izšķirties par kaut ko.
 
social.jpg
  
Grupu dalījums pēc pastāvēšanas rakstura:
  • Nominālā (statiskā) grupa – cilvēku kopums, kas izdalīts pēc kādas noteiktas pazīmes.
  • Reālā grupa – sabiedrībā funkcionējoša cilvēku kopība, kuras locekļus saista objektīvi pastāvošas attiecības.
 
Grupu veidi pēc grupas lieluma:
  • Mazās grupas – skaitliski nelielas – no diādes līdz dažiem desmitiem cilvēku, kas veidojas uz kopīgu interešu, vajadzību, mērķu vai savstarpēju simpātiju pamata.
  • Lielās grupas – cilvēku kopības, kuras locekļus apvieno kopīgi eksistences un darbības apstākļi, kopīgas psiholoģiskas iezīmes un uzvedības tendences. Piemēram, dažādas organizācijas – uzņēmumi, partijas, valsts, rase, nacionalitāte, tautība, sociālais slānis, profesija...
  • Kontaktgrupa – mazā grupa, kurā ir tiešs kontakts, 7±2 cilvēki.
  • Distantā grupa – grupas locekļu vidū nav tieša kontakta, piemēram, hokeja komandas fani.
 
Grupu veidi pēc attiecību tuvuma:
  • kādas attiecības saista: formālās vai neformālās;
  • pēc attiecību ciešuma: primārāssekundārās vai referentās.