Sabiedrībā formālās grupas tiek izveidotas, lai veiktu noteiktas darbības – mācītos, mācītu, ražotu, pētītu utt., bez tām nav iespējama sabiedrības funkcionēšana.
- Piemēram, skolā skolēniem ir jāmācās, bet skolotāji māca. Jebkuras darba vietas strādājošie veido formālās grupas.
- Formālajā grupā ir noteikta iekšējā struktūra, noteikta varas hierarhija.
- Formālajā grupā ir iecelts vai ievēlēts vadītājs.
- Varas pamatā var būt formālā autoritāte, ko nosaka dienesta stāvoklis, zināšanas, pieredze, apbalvojumi un sodi, un personiskā autoritāte.
- Formālajā grupā valda lietišķas attiecības.
- Formālajās grupās funkciju sadali nosaka darba apraksts un oficiāli noteiktie pienākumi.
- Kopīgi darbojoties, starp grupas locekļiem izveidojas arī personiskas attiecības, vienas formālās grupas ietvaros var rasties vairākas neformālās grupas.
Neformālās grupas rodas un pastāv spontāni, it kā pašas no sevis.
- Cilvēki neformālajās grupās iesaistās brīvprātīgi uz kopīgu interešu, simpātiju un pieķeršanās pamata. Ja tas viss zūd, piemēram, grupas locekļi viļas viens otrā, tad grupa izjūk.
- Neformālo grupu pamatā nav oficiālu dokumentu par to izveidošanu vai reglamentējošu noteikumu, tām nav iecelta vadītāja. Šajās grupās visu nosaka personiskās attiecības.
- Neformālās grupās attiecības starp tās locekļiem veidojas brīvas mijiedarbības rezultātā, pašiem veidojot un respektējot noteiktas uzvedības normas, uzņemoties pildīt noteiktas sociālās lomas grupā.
- Par neformālās grupas līderi parasti izvirzās grupas loceklis, kas iegūst autoritāti. Draugu grupā neformāli sarunā, ko kurš darīs.