Savas tiesības ikviens cilvēks var aizstāvēt 4 procesos: civilprocesā, kriminālprocesā, administratīvā pārkāpuma procesā vai administratīvajā procesā.
Civilprocess
Civilprocesā tiek risināti jautājumi, kas rodas strīdā starp privātpersonām, pašvaldību, valsti. Tie ir saistīti ar mantiskiem un saimnieciskiem jautājumiem, kuri izriet no Civillikuma vai Komerclikuma.
Civilprocesā ir divas puses – prasītājs un atbildētājs. Prasītājs, balstoties uz likumu, vēlas panākt, lai tiesa atzīst, ka otrai pusei – atbildētājam, ir jāizpilda viņa prasība. Abas puses var būt privātpersonas, cilvēki, vai juridiskas personas, uzņēmums vai iestāde.
Civilprocesā tiek risināti jautājumi, kas rodas strīdā starp privātpersonām, pašvaldību, valsti. Tie ir saistīti ar mantiskiem un saimnieciskiem jautājumiem, kuri izriet no Civillikuma vai Komerclikuma.
Civilprocesā ir divas puses – prasītājs un atbildētājs. Prasītājs, balstoties uz likumu, vēlas panākt, lai tiesa atzīst, ka otrai pusei – atbildētājam, ir jāizpilda viņa prasība. Abas puses var būt privātpersonas, cilvēki, vai juridiskas personas, uzņēmums vai iestāde.
Civilprocesa gaita:
1. Prasītājs vai viņa advokāts sagatavo un iesniedz pirmās instances tiesā prasības pieteikumu, kas pamatots ar likumu. Tāpat jāiesniedz pierādījumi, kas apliecina tiesības uz prasībā minēto.
2. Tiesnesis lemj, vai ir pamats sākt civilprocesu. Ja to sāk, tad tiek informēts atbildētājs, no viņa prasa paskaidrojumus. Atbildētājam ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem. Pēc atbildētāja paskaidrojumu saņemšanas tiesa lemj par sēdes noteikšanu un sūta pavēstes procesa dalībniekiem.
3. Tiesā tiek uzklausītas abas puses un vērtēti pierādījumi. Balstoties uz pierādījumiem tiek pieņemts nolēmums. Ja tas kādu no pusēm neapmierina, to var pārsūdzēt Apgabaltiesā, pēc tās kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā.
4. Nolēmumam stājoties spēkā, tas jāizpilda. Ja to nedara labprātīgi, tad tiesa var izdot izpildrakstu un darbu sāk tiesu izpildītājs.
2. Tiesnesis lemj, vai ir pamats sākt civilprocesu. Ja to sāk, tad tiek informēts atbildētājs, no viņa prasa paskaidrojumus. Atbildētājam ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem. Pēc atbildētāja paskaidrojumu saņemšanas tiesa lemj par sēdes noteikšanu un sūta pavēstes procesa dalībniekiem.
3. Tiesā tiek uzklausītas abas puses un vērtēti pierādījumi. Balstoties uz pierādījumiem tiek pieņemts nolēmums. Ja tas kādu no pusēm neapmierina, to var pārsūdzēt Apgabaltiesā, pēc tās kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā.
4. Nolēmumam stājoties spēkā, tas jāizpilda. Ja to nedara labprātīgi, tad tiesa var izdot izpildrakstu un darbu sāk tiesu izpildītājs.
Civilprocesa laikā puses var izlīgt un atrast risinājumu. Tad pēc pušu iesnieguma var apstiprināt izlīgumu.
Kriminālprocess
Tiklīdz rodas aizdomas par noziedzīgu nodarījumu, tiek uzsākts kriminālprocess. Kriminālprocess notiek, lai garantētu valsts un cilvēku drošību, un tā norise ir tiesībsargājošo iestāžu ziņā. Kriminālprocesā ir 3 puses – cietušais, tas, kurš nodarījumu varētu būt veicis jeb aizdomās turamais, un procesa virzītājs no tiesībsargājošo iestāžu puses.
Cietušais var būt gan fiziska, gan juridiska persona, bet iespējamais nodarītājs – fiziska persona. Procesa virzītājs ir izmeklētājs vai atsevišķos gadījumos prokurors, tad lietu pārņem prokurors, pēc viņa ir tiesa. Prokurors tiesā uztur apsūdzību un var iesniegt protestu pret tiesas nolēmumu. Tiesā aizstāvību veic advokāts. Advokāts var piedalīties visā tiesas procesā, sākot jau ar izmeklēšanas darbībām. Procesus uzrauga un lēmumus pieņem tiesneši.
Kriminālprocesa gaita:
1. Pēc notikuša noziedzīga nodarījuma, tiesībsargājošās iestādes uzsāk kriminālprocesu, noskaidro, kurš likums varētu būt pārkāpts. Izmeklētājs vāc pierādījumus, lai noteiktu cietušo un iespējamo noziedzīgā nodarījuma izdarītāju. Kad iegūti pierādījumi, iespējamo noziedzīgā nodarījuma izdarītāju sauc par aizdomās turamo.
2. Kad izmeklēšana beigusies, savāktie pierādījumi iesniegti prokuroram, uzsāk kriminālvajāšanu. Pēc apsūdzības izvirzīšanas aizdomās turamo atzīst par apsūdzēto. Lietu gatavo pirmās instances tiesai.
3. Tiesas sēdē tiesneši izvērtē pierādījumus, uzklausa prokuroru, advokātus apsūdzēto un lieciniekus, un pieņem lēmumu. Spriedumu var pārsūdzēt apgabaltiesā apelācijas kārtībā vai pēc tās Augstākajā tiesā kasācijas kārtībā. Pārsūdzēt var prokurors, advokāti, cietušais, apsūdzētais.
4. Brīdī, kad spriedums ir galējs un nav pārsūdzams, tas stājas spēkā. Apsūdzētais ir kļuvis par notiesāto un viņam jāpakļaujas sprieduma izpildei.
2. Kad izmeklēšana beigusies, savāktie pierādījumi iesniegti prokuroram, uzsāk kriminālvajāšanu. Pēc apsūdzības izvirzīšanas aizdomās turamo atzīst par apsūdzēto. Lietu gatavo pirmās instances tiesai.
3. Tiesas sēdē tiesneši izvērtē pierādījumus, uzklausa prokuroru, advokātus apsūdzēto un lieciniekus, un pieņem lēmumu. Spriedumu var pārsūdzēt apgabaltiesā apelācijas kārtībā vai pēc tās Augstākajā tiesā kasācijas kārtībā. Pārsūdzēt var prokurors, advokāti, cietušais, apsūdzētais.
4. Brīdī, kad spriedums ir galējs un nav pārsūdzams, tas stājas spēkā. Apsūdzētais ir kļuvis par notiesāto un viņam jāpakļaujas sprieduma izpildei.
Administratīvā pārkāpuma process
Pie atbildības saucama juridiska vai fiziska persona, kura uzlikusi sodu un tiesa, ja spriedums tiek pārsūdzēts. Var būt cietušais vai mantas īpašnieks, kuram nodarīts kaitējums, kā arī eksperti, liecinieki, advokāti.
Pie atbildības saucama juridiska vai fiziska persona, kura uzlikusi sodu un tiesa, ja spriedums tiek pārsūdzēts. Var būt cietušais vai mantas īpašnieks, kuram nodarīts kaitējums, kā arī eksperti, liecinieki, advokāti.
Administratīvā pārkāpuma procesa gaita:
1. Tiek konstatēts administratīvais pārkāpums, vākti pierādījumi, uzklausīti liecinieki un eksperti, pierādījumi apkopoti protokolā, nosaka pie atbildības saucamo personu, un balstoties uz likumu vai noteikumiem, uzliek šai personai sodu.
2. Ja sodīto personu vai cietušo lēmums neapmierina, tas var vērsties pie augstākas amatpersonas.
3. Ja kādu no procesā iesaistītajiem augstākās amatpersonas lēmums neapmierina, viņš var vērsties tiesā.
2. Ja sodīto personu vai cietušo lēmums neapmierina, tas var vērsties pie augstākas amatpersonas.
3. Ja kādu no procesā iesaistītajiem augstākās amatpersonas lēmums neapmierina, viņš var vērsties tiesā.
Administratīvais process
Administratīvajā procesā var apstrīdēt un pārsūdzēt valsts un pašvaldību iestāžu izdotos administratīvos aktus. Tas nepieciešams, lai pārvaldē nodrošinātu tiesiskumu. Ja process skar personu līdz 15 gadiem, tās vārdā rīkojas likumīgais pārstāvis, no 15-18 gadiem persona un likumīgais pārstāvis.
Administratīvajā procesā var apstrīdēt un pārsūdzēt valsts un pašvaldību iestāžu izdotos administratīvos aktus. Tas nepieciešams, lai pārvaldē nodrošinātu tiesiskumu. Ja process skar personu līdz 15 gadiem, tās vārdā rīkojas likumīgais pārstāvis, no 15-18 gadiem persona un likumīgais pārstāvis.
Administratīvā procesa gaita:
1. Gatavojot atbildi uz personas iesniegumu piešķirt kādu pabalstu, atļauju, licenci, pensiju, amatu, vai iekļaut kādā reģistrā, vai reaģējot uz kādu situāciju – nepieņemamu skolēna uzvedību, konfliktiem ģimenē, kāda ierēdņa nolaidību u.c, valsts vai pašvaldības iestāde pieņem administratīvo aktu, kurā atspoguļo lēmumu.
2. Ja persona, uz kuru šis akts attiecas, nav apmierināta, tā var vērsties augstākā iestādē un izklāstot pamatojumu, var apstrīdēt to.
3. Ja augstākās iestādes lēmums pieteicēju neapmierina, tā var to pārsūdzēt tiesā. Vispirms pilsētas vai rajona administratīvajā tiesā, tad apelācijas kārtībā administratīvajā apgabaltiesā, pēc tās, kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā.
2. Ja persona, uz kuru šis akts attiecas, nav apmierināta, tā var vērsties augstākā iestādē un izklāstot pamatojumu, var apstrīdēt to.
3. Ja augstākās iestādes lēmums pieteicēju neapmierina, tā var to pārsūdzēt tiesā. Vispirms pilsētas vai rajona administratīvajā tiesā, tad apelācijas kārtībā administratīvajā apgabaltiesā, pēc tās, kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā.