Darba likums
Darba likums regulē attiecības starp darbinieku un darba devēju. Darba likumam ir 4 daļas:
A daļa satur vispārējus noteikumus
B daļa noteikumus koplīgumam ( koplīgumu slēdz darbinieku arodbiedrība ar darba devēju)
C daļa noteikumus darba līgumam
D daļa noteikumus par daba un atpūtas laiku.
A daļa satur vispārējus noteikumus
B daļa noteikumus koplīgumam ( koplīgumu slēdz darbinieku arodbiedrība ar darba devēju)
C daļa noteikumus darba līgumam
D daļa noteikumus par daba un atpūtas laiku.
Pieaugušo darba nedēļa ir 40 stundas, vai 8 stundas dienā
Bērns var strādāt no 13 gadu vecuma ar vecāku rakstisku piekrišanu no mācībām brīvajā laikā. Darbus, kuros atļauts nodarbināt bērnus no 13 gadu vecuma, nosaka MK noteikumi. No 15-18 gadu vecumam pusaudži var strādāt bez rakstiskas vecāku piekrišanas. Visiem nodarbinātajiem pusaudžiem pirms darba gaitu uzsākšanas jāveic obligātās medicīniskās pārbaudes un jāiegūst ārsta atļauja strādāt.
Algots pusaudžu darbs pieļaujams no 13 gadu vecuma ar vecāku atļauju
Pirms darba gaitu uzsākšanas, ar daba devēju jāslēdz rakstveida līgums, kurā norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu, darba uzsākšanas datumu, darba tiesisko attiecību ilgumu, darbavietu, darbinieka arodu, amatu, specialitāti, darba samaksas apmēru, izmaksas laiku, nolīgto nedēļas vai dienas darba laiku, ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgumu, darba uzteikuma termiņu.
Bērnus no 13 gadu vecuma nedrīkst nodarbināt ilgāk par 2 stundām dienā, ne vairāk kā 10 stundas nedēļā, ja darbs tiek veikts brīvlaikā, tad ne vairāk par 4 stundām dienā, ne vairāk par 20 stundām nedēļā. Pusaudžus no 15 gadiem var nodarbināt 7 stundas dienā, 35 stundas nedēļā. Ja jaunietis līdz 18 gadiem turpina mācības, viņa mācībās un darbā pavadītais laiks nedrīkst pārsniegt 7 stundas dienā un 35 stundas nedēļā. Pusaudžiem ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja darbs ilgst vairāk par 4,5 stundām. Pārtraukumam jābūt vismaz 30 minūtes.
Bērniem samaksā atbilstoši paveiktajam darbam. Pusaudžu mēneša alga nedrīkst būt mazāka par Ministru kabineta noteikto minimālo mēnešalgu normālā darba laika ietvaros.
Bērnu tiesību aizsardzības likums tika pieņemts 1998.gada 19. jūnijā. Tas nosaka:
Bērna pienākumi:
Bērna tiesības un brīvības:
tiesības uz dzīvības un attīstības aizsardzību, tiesības uz individualitāti – vārdu, uzvārdu, pilsonību, nacionālās identitātes saglabāšanu, tiesības uz privāto dzīvi, dzīvojamo telpu, korespondences neaizskaramību. Pret bērnu nedrīkst izturēties cietsirdīgi, nedrīkst mocīt, fiziski sodīt, aizskart viņa godu un cieņu.
Katram bērnam jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs, pajumte. Bērnam ir tiesības uz pastāvīgu dzīvesvietu, bezmaksas vispārējo, vidējo un arodizglītību, bezmaksas veselības aprūpi. Bērnam ir tiesības uz savu īpašumu un autortiesībām, tiesības uz atpūtu, brīvo laiku, piedalīties kultūras un sporta pasākumos, nodarboties ar mākslu. Ja bērns ir saslimis, vai piedzimis ar invaliditāti, bērnam ir tiesības uz īpašu aprūpi. Bērnam ir tiesības brīvi izteikt savas domas, saņemt jebkādu informāciju, tiesības piedalīties pašpārvaldē izmantot biedrošanās brīvību, iesaistīties izglītības, kultūras un sporta jomā.
Bērna pienākumi:
Atbilstoši vecumam sevi apkopt, piedalīties mājas darbos, apkalpot sevi, ar cieņu izturēties pret saviem vecākiem, mācīties atbilstoši savai fiziskajai un garīgajai attīstībai un spējām, ievērot izglītības iestādes noteikumus, sargāt savu veselību, godāt valsti, valsts simbolus, ievērot likumus, bērns nedrīkst aizskart citu bērnu un pieaugušo tiesības.
Autortiesību likums
Autortiesību likums
Autortiesību likumu izmanto visi, kuri lieto kāda autora darbu. Autortiesību likumam ir 9 nodaļas.
1. Nodaļa. Vispārējie noteikumi.
2. Nodaļa. Nosaka, kuri darbi ir aizsargājami, kuri nē.
3. Nodaļa. Precizē, kas ir autors, un kā var pārņemt viņa tiesības.
4. ,5.,6., Nodaļa. Nosaka autora tiesības.
7., 8. Nodaļa. Nosaka, kā autoru darbus var likumīgi izmantot.
9. Nodaļa. Nosaka, kā tiek aizsargātas datu bāzes.
Autortiesības rodas līdz ar to brīdi, kad autors ir radījis kādu darbu. Mantinieki var vēl 70 gadus pēc autora nāves saņemt autoratlīdzību. Tikai autors var izlemt kad un kur publiskot savu darbu. Izmaiņas autora darbā var veikt ar autora, vai viņa mantinieku atļauju. Par autora darba izmantošanu ir jāmaksā.
1. Nodaļa. Vispārējie noteikumi.
2. Nodaļa. Nosaka, kuri darbi ir aizsargājami, kuri nē.
3. Nodaļa. Precizē, kas ir autors, un kā var pārņemt viņa tiesības.
4. ,5.,6., Nodaļa. Nosaka autora tiesības.
7., 8. Nodaļa. Nosaka, kā autoru darbus var likumīgi izmantot.
9. Nodaļa. Nosaka, kā tiek aizsargātas datu bāzes.
Autortiesības rodas līdz ar to brīdi, kad autors ir radījis kādu darbu. Mantinieki var vēl 70 gadus pēc autora nāves saņemt autoratlīdzību. Tikai autors var izlemt kad un kur publiskot savu darbu. Izmaiņas autora darbā var veikt ar autora, vai viņa mantinieku atļauju. Par autora darba izmantošanu ir jāmaksā.
Autortiesības aizsargā literārus darbus, mūziku, mākslas darbus, zinātnes atklājumus, datorprogrammas u.c.
Autortiesības neaizsargā oficiālos simbolus, normatīvos tiesību aktus, simbolus un zīmes (apbalvojumus, karogus, himnas, ģerboņus), kartes, plašsaziņas līdzekļos sniegto informāciju, ziņas, idejas, metodes. Skolēni un skolotāji mācību darbam var izmantot mācību grāmatas nemaksājot autoratlīdzību, bet izmantojot jānorāda atsauce uz autoru un grāmatas nosaukumu.
Arī fotogrāfijas aizstāv autortiesības
Uz datorprogrammām arī attiecas autortiesības. Bezmaksas programmas var izmantot tas, kam tās nodotas, bet pārdošana vai nodošana citiem ir aizliegta. Lielākajai daļai bezmaksas programmu līdzi nāk licences. Tajās norādīti lietošanas noteikumi – kur, kā un uz cik ierīcēm tās var lietot.
Autordarbs ir fiziskās personas radošās darbības rezultāts, kas nav atkarīgs no tā izpausmes veida, formas un vērtības.