Civillikums
Civillikums regulē attiecības privātpersonu starpā, gan par mantu, gan savstarpējām attiecībām. Civillikumu pieņēma 1937.gadā, okupācijas gados (1940.-1991.) likuma darbību pārtrauca, bet to atjaunoja 1992. gadā.
Civillikumam ir 4 daļas:
Ģimenes tiesības, kas regulē laulību slēgšanas kārtību, attiecības starp laulātajiem, vecāku un bērnu attiecības, bāreņu adopciju, adoptētāja pienākumus u.c.
Mantojuma tiesības, kas regulē mantošanas veidus un kārtību, mantojuma dalīšanu, mantojuma aizsardzību, mantošanas tiesību zaudēšanu u.c.
Lietu tiesības, kas regulē tiesības uz īpašumu, tiesības uz valdījumu, tiesības rīkoties ar ienākumiem no īpašuma un valdījuma, pienākumus, kuri saistīti ar īpašumu u.c.
Saistību tiesības, kas regulē līgumu slēgšanas kārtību, dāvināšanas kārtību, dažādu veidu parādu piedziņu, galvotāja tiesības un pienākumu, zaudējumu atlīdzību u.c.
Civiltiesībās ir divi svarīgi jēdzieni- tiesībspēja un rīcībspēja. Tiesībspēja iestājas pirms bērna piedzimšanas, piemēram, tiesības uz tēva mantu, ja tēvs iet bojā pirms bērna piedzimšanas un beidzas pēc cilvēka nāves, reizēm turpinās vēl pēc tās, piemēram, autoratlīdzību var saņemt tuvinieki, pēc autora nāves vēl 70 gadus.
Rīcībspēja iestājas iestājās cilvēkam pieaugot, parasti ar pilngadības iestāšanos. Garīgi slimiem cilvēkiem, tiem, kuri atrodas aizbildniecībā nav rīcībspējas.
Ģimenes tiesības, kas regulē laulību slēgšanas kārtību, attiecības starp laulātajiem, vecāku un bērnu attiecības, bāreņu adopciju, adoptētāja pienākumus u.c.
Mantojuma tiesības, kas regulē mantošanas veidus un kārtību, mantojuma dalīšanu, mantojuma aizsardzību, mantošanas tiesību zaudēšanu u.c.
Lietu tiesības, kas regulē tiesības uz īpašumu, tiesības uz valdījumu, tiesības rīkoties ar ienākumiem no īpašuma un valdījuma, pienākumus, kuri saistīti ar īpašumu u.c.
Saistību tiesības, kas regulē līgumu slēgšanas kārtību, dāvināšanas kārtību, dažādu veidu parādu piedziņu, galvotāja tiesības un pienākumu, zaudējumu atlīdzību u.c.
Civiltiesībās ir divi svarīgi jēdzieni- tiesībspēja un rīcībspēja. Tiesībspēja iestājas pirms bērna piedzimšanas, piemēram, tiesības uz tēva mantu, ja tēvs iet bojā pirms bērna piedzimšanas un beidzas pēc cilvēka nāves, reizēm turpinās vēl pēc tās, piemēram, autoratlīdzību var saņemt tuvinieki, pēc autora nāves vēl 70 gadus.
Rīcībspēja iestājas iestājās cilvēkam pieaugot, parasti ar pilngadības iestāšanos. Garīgi slimiem cilvēkiem, tiem, kuri atrodas aizbildniecībā nav rīcībspējas.
Krimināllikums
Krimināllikums aplūko noziedzīgus nodarījumus, par kuriem draud kriminālsods. Šie nodarījumi var būt tīši (ar nodomu) vai netīši (aiz neuzmanības) un iestājas darbības vai bezdarbības rezultātā, zinot vai neizvērtējot sekas.
Pie kriminālatbildības var saukt personu, kura nozieguma izdarīšanas dienā ir sasniegusi 14 gadu vecumu. Ja personai vēl nav 18 gadu, tā var saņemt maigāku sodu vai soda vietā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.
Krimināllikumam ir 356 panti, kas iedalīti vispārējā un sevišķā daļā. Vispārīgā daļa raksturo kriminālatbildību, noziedzīgu nodarījumu veidus, to izdarīšanas apstākļus, sodus un to piemērošanu. Sevišķā daļa uzskaita konkrētus noziedzīgus nodarījumus un nosaka sodu apmērus. Tiesa, vadoties no tiem, piemēro sodu katram gadījumam.
Kriminālsodi draud par noziedzīgiem nodarījumiem pret cilvēci, mieru, par terorismu, par nodarījumiem pret valsti, dabas vidi, cilvēka dzīvību, veselību, cieņu, personas brīvību, tikumību, ģimeni, īpašumu, cilvēktiesībām, sabiedrisko kārtību, satiksmes drošību, nodarījumi pret tautsaimniecību, valsts institūcijām, militāro dienestu.
Pie kriminālatbildības var saukt personu, kura nozieguma izdarīšanas dienā ir sasniegusi 14 gadu vecumu. Ja personai vēl nav 18 gadu, tā var saņemt maigāku sodu vai soda vietā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.
Krimināllikumam ir 356 panti, kas iedalīti vispārējā un sevišķā daļā. Vispārīgā daļa raksturo kriminālatbildību, noziedzīgu nodarījumu veidus, to izdarīšanas apstākļus, sodus un to piemērošanu. Sevišķā daļa uzskaita konkrētus noziedzīgus nodarījumus un nosaka sodu apmērus. Tiesa, vadoties no tiem, piemēro sodu katram gadījumam.
Kriminālsodi draud par noziedzīgiem nodarījumiem pret cilvēci, mieru, par terorismu, par nodarījumiem pret valsti, dabas vidi, cilvēka dzīvību, veselību, cieņu, personas brīvību, tikumību, ģimeni, īpašumu, cilvēktiesībām, sabiedrisko kārtību, satiksmes drošību, nodarījumi pret tautsaimniecību, valsts institūcijām, militāro dienestu.
Administratīvās atbildības likums
Administratīvās atbildības likums regulē situācijas, kurās rodas administratīva atbildība, tas ir par pašvaldības saistošo noteikumu pārkāpumiem, speciālo likumu pārkāpumiem, Ministru Kabineta noteikumu pārkāpumiem. Par administratīvajiem pārkāpumiem ir paredzēti sodi.
Administratīvās atbildības likums sastāv no 4 daļām:
A daļa Administratīvās atbildības pamatnoteikumi;
B daļa Administratīvā pārkāpuma procesa norise;
C daļa Sodu izpilde,
D daļa Starptautiskā sadarbība administratīvā pārkāpuma procesā.
Svarīgi!
Administratīvā atbildība iestājas no 14 gadu vecuma. No 14-18 gadu vecumam piemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Tie ir brīdinājums, pienākums atvainoties cietušajam, nodošana galvojumā vecākiem, sabiedriskais darbs, taču var piemērot reālu sodu.