Svarīga demokrātisku valstu pamatpazīme ir cilvēktiesības. Latvijā cilvēktiesības ir ietvertas Satversmes 8. Nodaļā. Latvijai saistoši ir arī starptautiskie cilvēktiesību akti: ANO „Vispārējā cilvēktiesību deklarācija,” Eiropas Padomes „Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija” un „Eiropas Savienības pamattiesību harta”.
1948. gadā tika pieņemta Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vispārējā cilvēktiesību deklarācija.
Ko paredz ANO „Vispārējā cilvēktiesību deklarācija”:
- Tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi pret cilvēku neatkarīgi no viņa rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā stāvokļa, kārtas vai cita stāvokļa, kā arī no politiskās situācijas, kurā atrodas viņa valsts vai zeme.
- Tiesības uz dzīvību, brīvību, (tai skaitā nebūt paverdzinātam), personas neaizskaramību.
Tiesības uz cieņpilnu attieksmi. Spīdzināšanas, necilvēcīgas un pazemojošas attieksmes un soda aizliegums. - Tiesības uz taisnīgu tiesu (tai skaitā netikt uzskatītam par vainīgu, kamēr vaina nav pierādīta). Patvaļīga aresta, aizturēšanas vai izraidīšanas, nepamatota un neatbilstīga soda aizliegums.
Tiesības uz brīvu pārvietošanos savā valstī un ārpus tās, tiesības meklēt patvērumu, ja notiek politiska vai reliģiska vajāšana. - Tiesības uz pilsonību, to iegūt un mainīt. Pilsonības atņemšanas aizliegums.
- Tiesības uz brīvu laulību, sasniedzot pilngadību, valsts aizsardzību ģimenei.
- Tiesības uz īpašumu, aizliegums to patvarīgi atņemt.
- Tiesības uz domas, apziņas, reliģiskās pārliecības brīvību, brīvi paust savus uzskatus, miermīlīgi pulcēties un biedroties.
- Tiesības piedalīties savas valsts pārvaldē, pildīt valsts dienestu, tiesības uz vispārējām, godīgām, aizklātām, periodiskām vēlēšanām, kurā izteikta tautas griba.
- Tiesības uz sociālo drošību, darbu, brīvu darba vietas izvēli, taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem, aizsardzība pret bezdarbu, vienādu atlīdzību par līdzvērtīgu darbu.
- Tiesības uz atpūtu un brīvo laiku, ieskaitot tiesības uz saprātīgu darbdienas ilguma ierobežojumu, un apmaksātu periodisko atvaļinājumu.
- Tiesības uz bezmaksas pamatizglītību, vispārpieejamu profesionālo un augstāko izglītību.
- Tiesības brīvi piedalīties sabiedrības kultūras dzīvē, tiesības uz autortiesībām.
1950. gadā tika pieņemta “Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija”.
Tiesības, kuras paredz Eiropas Padomes „Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija”:
Tiesības, kuras paredz Eiropas Padomes „Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija”:
- Tiesības uz dzīvību.
- Nāvessoda aizliegums.
- Tiesības būt brīvam no spīdzināšanas.
- Tiesības netikt paverdzinātam un pakļautam nelikumīgam piespiedu darbam.
- Tiesības uz brīvību un drošību, aizturēšanas gadījumā būt informētam par tās likumīgiem cēloņiem un savām tiesībām saprotamā veidā.
- Tiesības uz taisnīgu savas lietas izskatīšanu tiesā un saņemt sodu pamatojoties uz likuma prasībām.
- Tiesības uz privātās dzīves un ģimenes neaizskaramību.
- Tiesības uz domu, pārliecības, ticības, izteiksmes, pulcēšanās un biedrošanās brīvību.
- Tiesības uz brīvu laulību un līdztiesību laulībā.
- Tiesības nebūt diskriminētam.
- Tiesības uz īpašumu.
- Tiesības uz izglītību, tai skaitā uz tādu, kas atbilst pārliecībai.
- Tiesības uz brīvām vēlēšanām, brīvu pārvietošanos.
- Pilsoņu izraidīšanas aizliegums.
Svarīgākās tiesības „Eiropas Savienības pamattiesību hartā”:
- Tiesības uz cieņu.
- Tiesības uz dzīvību, nāvessoda aizliegums.
- Tiesības uz personas neaizskaramību, tai skaitā aizliegums izmantot cilvēka ķermeņa daļas kā peļņas avotu, klonēt cilvēku.
- Spīdzināšanas, necilvēcīgas attieksmes, pazemošanas un soda aizliegums.
- Verdzības un piespiedu darba aizliegums.
- Tiesības uz brīvību un drošību, netikt izraidītam, ja valstī, kur tas notiek, dzīvībai draud briesmas.
- Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, kā arī uz savu personas datu aizsardzību.
- Tiesības brīvi stāties laulībā un izveidot ģimeni, balstoties uz dzimumu līdztiesību, valsts sniegto ģimenes aizsardzību.
- Tiesības uz domu, ticības, pārliecības, vārda, informācijas, pulcēšanās un biedrošanās brīvību.
- Tiesības uz izglītību, brīvi izvēlēties profesiju un strādāt tajā.
- Tiesības uz īpašumiem un brīviem darījumiem.
- Tiesības uz līdztiesību likuma priekšā, būt pasargātam no diskriminācijas.
- Tiesības saglabāt kultūru, reliģiju, valodu daudzveidību.
- Tiesības bērniem, vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām uz viņu vajadzībām atbilstīgu attieksmi un aprūpi.
- Tiesības būt informētam par savām tiesībām, to aizstāvību.
- Tiesības uz sociālo nodrošinājumu, sociālo palīdzību, veselības aizsardzību, veselīgu vidi.
- Tiesības balsot un kandidēt ES un pašvaldību vēlēšanās.
- Prasīt labu pārvaldību un informāciju par ES dokumentiem, vērsties ES iestādēs ar iesniegumu un saņemt atbildi.
- Tiesības brīvi apmesties uz dzīvi ES teritorijā.
- Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, aizstāvību un soda samērību ar nodarījumu.
2010. gadā tika pieņemta “Eiropas Cilvēktiesību konvencija”.
1998. gadā tika pieņemta Latvijas Republikas (LR) Satversmes 8. nodaļa “Cilvēka pamattiesības”. Latvijas Satversmē 1922.gadā dažādu viedokļu dēļ neiekļāva nodaļu par cilvēka pamattiesībām, šos svarīgos Satversmes papildinājumus pieņēma tikai pēc 1998.gada 15. oktobra grozījumiem.
Satversme nosaka, ka:
- Valsts aizsargā cilvēka tiesības saskaņā ar Latvijas likumiem un starptautiskajiem līgumiem;
- Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības;
- Visi ir vienlīdzīgi likuma priekšā;
- Ikviens var aizstāvēt savas likumiskās intereses taisnīgā tiesā;
- Ikvienam ir tiesības uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību, goda un cieņas aizsardzību;
- Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību;
- Ikvienam ir tiesības brīvi pārvietoties, izvēlēties dzīvesvietu, brīvi izbraukt no Latvijas, ikviens, kam ir Latvijas pase, ārvalstīs atrodas valsts aizsardzībā;
- Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas, reliģiskās pārliecības un vārda brīvību, apvienoties biedrībās, dažādās sabiedriskās organizācijās;
- Ikvienam ir tiesības vērsties valsts un pašvaldību iestādēs un saņemt atbildi;
- Ikvienam ir tiesības uz īpašumu;
- Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos, par to saņemt atbilstošu samaksu, ikvienam ir tiesības uz atpūtu;
- Strādājošajiem ir tiesības streikot;
- Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darba nespējas, bezdarba gadījumā;
- Valsts aizsargā laulību, ģimeni (savienību starp vīrieti un sievieti), vecāka un bērna tiesības, cilvēka veselību;
- Ikvienam ir tiesības uz izglītību, zinātniskās, mākslinieciskās, jaunrades brīvību;
- Valsts aizsargā mazākumtautību tiesības;
- Valsts aizsargā tiesības dzīvot tīrā vidē;
- Valsts ne tikai garantē cilvēku tiesības, bet var tās ierobežot, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, valsts iekārtu, sabiedrisko drošību, labklājību un tikumību.