Pašvaldības, valsts, Eiropas Savienības politiku organizācijas var ietekmēt tieši vai netieši.
Organizācijas, kuras politiku ietekmē tieši:
Partijas un partiju apvienības
Vairākas politiskās partijas, kuru mērķi sakrīt, veido partiju apvienības. Tas dod iespēju salīdzinoši nelielām partijām apvienot spēkus, veidot kopīgu kandidātu sarakstu, lai iegūtu lielāku balsu skaitu vēlēšanās. Katra politiskā partija var būt tikai vienā apvienībā.
Partijas – organizācijas, kuras izveidotas ar mērķi piedalīties vēlēšanās. Partijām ir noteikta organizācija, kuru paredz statūti, kā arī programma, kurā partija atklāj savas prioritātes un mērķus.
Partiju darbību Latvijā nosaka gan likums par politiskajām partijām, gan partiju finansēšanas likums. Latvijā, lai dibinātu partiju, tajā jābūt vismaz 200 pilngadīgiem pilsoņiem, kuri dibināšanas sapulcē pieņem statūtus, programmu un ievēl valdi. Pēc dibināšanas sapulces partija jāreģistrē.
Par partijas biedra kandidātu var kļūt no 16 gadu vecuma, par partijas biedru no 18 gadu vecuma. Partijā drīkst iestāties arī citu ES valstu pilsoņi un nepilsoņi, bet pilsoņu skaitam jābūt vismaz 200.
Partijām aizliegts veidot bruņotas un militarizētas vienības un rīkot militarizētas mācības. Partijas finansējumu var piesaistīt gan no ziedotājiem, gan no valsts, bet par līdzekļu izlietojumu ir jāatskaitās. Ja kāda partija neievēro likumu, to ar tiesas lēmumu var likvidēt. Katrai partijai jārealizē tie mērķi, kuri atspoguļoti partijas programmā. Partiju programmas parasti balstās uz uzskatu sistēmām – ideoloģijām.
Populārākās ideoloģijas
Pēc ideoloģijām partijas var iedalīt labējās, kreisās vai centriskās partijās. Labējās parasti balstās uz konservatīvisma, liberālisma un nacionālisma idejām, kreisās uz sociālisma, bet centriskās cenšas sabalansēt abu pušu viedokli.
Liberālisms politiska ideoloģija un politiskās filozofijas virziens, kura centrā ir indivīda brīvība, vienlīdzība, racionālisms un konkurence. Cilvēkam ir jāļauj ne tikai kļūt bagātam, bet arī nonākt trūkumā, lai viņš mācītos no savām kļūdām.
Nacionālisms ir ideoloģija, kuras centrā ir nācijas tiesības neatkarīgi pārvaldīt sevi, visbiežāk – noteiktā teritorijā. Īpašu vērību pievērš tautas tradīciju un vērtību saglabāšanai.
Konservatīvisms (no angļu: conserve – saglabāt) ir politiska un sociāla filozofija, kas akcentē tradicionālo vērtību saglabāšanu vai to atjaunošanu. Viena no Eiropas tradīcijām ir kristietība, tāpēc šajā pasaules daļā konservatīvisms kulturālā kontekstā bieži saistās ar kristietību.
Sociālisms iestājas par taisnīgu labumu sadali sabiedrībā ar nodokļu palīdzību, lai bagātie daļu naudas ar nodokļu starpniecību pārdalītu nabagiem, vai caur valstij piederošu uzņēmumu attīstību.
Zaļie cenšas panākt, lai valstis pieņemtu likumus, kuri novērš kaitējumu dabai, kuru rada cilvēka saimnieciskā darbība, lai racionālāk tiktu izmantoti resursi, vairāk tie, kuri atjaunojas, mazāk – neatjaunojamie resursi.
Feminisms ideoloģija par sieviešu līdztiesību, kas uzskata, ka sievietes nav pienācīgi novērtētas sabiedrībā, un to tiesības arvien tiek ierobežotas.
Populisms balstās uz uzskatu, ka cilvēkiem jāpiedāvā ātrs un viņiem tīkams to problēmu risinājums, kas viņus satrauc vēlēšanu laikā. Populistus pirmkārt interesē iespēja iegūt varu, tikai to izmantot savās interesēs. Populistu iecienīts paņēmiens ir kritizēt un noniecināt citu politisko partiju pārstāvjus, un solīt to, kas sabiedrībai tajā brīdī ir svarīgs, tomēr populisti izvairās piedāvāt reālus, īstenojamus plānus. Viņi parasti uzdodas par sabiedrības glābējiem, sūdzas par to, ka politiķi traucē īstenot viņu plānus.
Radikālās mācības pauž politiskie spēki, kuriem nav svarīgas demokrātijas vērtības. Demokrātiskās valstīs radikālās mācības ir aizliegtas, tāpēc to sludinātāji ne partijas programmās, ne partiju nosaukumos savus īstos nodomus neafišē. Tādi ir komunisti, kuri neatzīst privātu īpašumu, sludina strādnieku diktatūru, bet aiz tā slēpjas ilgas pēc totalitāra režīma. Nacisti un fašisti sludina pilnvaru nodošanu kādai īpašai nācijai vai rasei, kā arī atšķirīgas tiesības dažādiem sociālajiem slāņiem un etniskām grupām. Parlamentos viņi parasti ir tie, kuri asi vēršas pret migrāciju vai bēgļu uzņemšanu.
Anarhisti aicina likvidēt valstis un veidot mazas kopienas ar savu pašpārvaldi. Parlamentos viņi atbalsta grupas, kuras aicina ignorēt likumus un īpašuma tiesības.
Organizācijas, kuras politiku ietekmē netieši:
Biedrības ir organizācijas, kurās apvienojušies cilvēki ar kādām kopīgām interesēm, lai rīkotu dažādus pasākumus, nodarbības, akcijas.
Biedrības var:
- uzraudzīt politiķu un ierēdņu rīcību;
- vērsties ar iesniegumiem Saeimā, ES parlamentā, pašvaldībās;
- rīkot akcijas, lai pievērstu uzmanību kādai problēmai;
- tikties ar politiķiem un izteikt savas idejas;
- vēlēšanu laikā izteikt atbalstu tiem politiķiem, kuri ir gatavi īstenot biedrībai tuvas idejas.
Nodibinājumi, fondi ir organizācijas, kas pārvalda naudas līdzekļus un piešķir tos dažādu projektu īstenošanai.
Attēlā: Mecenāti Ināra un Boriss Teterevi Rundāles pilī
Nodibinājumi, fondi var:
- Tikties ar politiķiem, izteikt savas idejas;
- vērsties ar iesniegumiem Saeimā, ES parlamentā, pašvaldībās;
- finansēt projektus, kas pievērš sabiedrības un politiķu uzmanību noteiktiem jautājumiem.