28. maijs - LATVIEŠU VALODA
EKSĀMENS 9. KLASEI
Vēlēšanas ir valsts vai kādas organizācijas veikts demokrātisks pasākumu un darbību kopums, kurā tās vēlētāji veic politisko izvēli, atdodot balsi par sev tīkamu kandidātu vai par partiju, kas vēlas nonākt pie varas šai valstī vai organizācijā. Vēlēšanās var tikt arī apstiprināts vai noraidīts kāds politisks priekšlikums.
Latvijas Republikas Saeimā ievēlē 100 deputātus reizi četros gados, oktobra pirmajā sestdienā. Balsot drīkst no 18 gadu vecuma, savukārt kandidēt var no 21 gada vecuma. 
Valsts vai pašvaldību vēlēšanās vēlētāji savu balsi parasti nodod vēlēšanu iecirknī. Vēlēšanas ir vienlīdzīgas, aizklātas, tiešas, proporcionālas; to, kādas ir konkrētās vēlēšanas, nosaka vēlēšanu nolikums. Pirms vēlēšanām politiskās partijas sagatavo kandidātu sarakstus un priekšvēlēšanu programmas, kur vēlētājiem tiek izklāstīts, ko partija darīs, ja tiks ievēlēta.
 
Pašvaldību vēlēšanas.jpg
1. attēlā: Vēlēšanas

Vienlīdzīgas – katram vēlētājam ir viena balss. Balsot var jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs. Pašvaldību vēlēšanās jābalso konkrētās pašvaldības teritorijā esošajos iecirkņos. Pastāv iespējas balsot ar pasta starpniecību, bet notiek diskusijas par elektronisko balsošanu, kuru varētu realizēt no jebkuras vietas.

Tiešās vēlēšanās balso par konkrētiem deputātu kandidātiem. Netiešās vēlēšanās tiek ievēlēti pārstāvji jeb elektori, kuriem uztic ievēlēt deputātus. Tiešās vēlēšanās atspoguļojas ikviena vēlētāja viedoklis, bet netiešās rezultāts atkarīgs no tā, cik elektors ņēmis vērā to cilvēku viedokli, kuri viņu izraudzījuši.

Aizklātas vēlēšanas nozīmē, ka tiek darīts viss, lai neviens neuzzinātu, par ko vēlētājs ir balsojis – aploksnes ir necaurspīdīgas, balsošana notiek kabīnēs pa vienam, un dodoties projām no iecirkņa ir iespējams paņemt trūkstošo vēlēšanu zīmi.

Proporcionālas vēlēšanas nozīmē, ka to deputātu skaitu, kuri jāievēlē, nosaka proporcionāli vēlētāju skaitam apgabalā. Pašvaldību vēlēšanās visa pašvaldība ir viens vēlēšanu apgabals. Eiroparlamenta vēlēšanās visa Latvija ir viens apgabals. Saeimas vēlēšanu laikā Latviju sadala 5 vēlēšanu apgabalos, un pēc iedzīvotāju skaita katrā no apgabaliem, proporcionāli tiek izrēķināts, cik pārstāvju tiks ievēlēti no katra apgabala. Proporcionālās vēlēšanās caur partiju sarakstiem deputātos ir iespēja iekļūt politiķiem, kuri nebauda cilvēku simpātijas, tāpēc Latvijā ir iespēja pretī kandidāta vārdam ievilkt plusiņu, vai kandidātu svītrot no saraksta. Pēc šo atzīmju saskaitīšanas nosaka, kuri kandidāti ir kļuvuši par deputātiem, bet kuri nē.
 
 Saeimas_sēžu_zāle.jpg
2. attēlā: Saeimas sēžu zāle
 
Pie varas esošajiem politiķiem ir svarīgs vēlētāju viedoklis. Vēlēšanu starplaikā ikvienam cilvēkam ir iespēja sazināties ar politiķiem, ietekmēt viņu viedokli.

Vēstules un tikšanās. Pie deputāta iespējams vērsties ar vēstuli, kurā pamatoti izklāstīta risināmā problēma. Deputātiem ir pieņemšanas laiki, var pieteikt tikšanos, kuras laikā argumentēti izklāstīt problēmas.
 
Likumu ierosināšana. Vēlētāji var iesniegt pilnībā izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījuma projektu Centrālajā vēlēšanu komisijā. Lai tas nonāktu Saeimā, jāsavāc 1/10 daļas notāra apstiprinātu vēlētāju parakstu.

Pikets, sapulce, gājiens. Tie ir pasākumi, ar kuriem pievērst politiķu uzmanību problēmai. Šie pasākumi ir iepriekš jāpiesaka konkrētajā pašvaldībā un jāsaņem atļauja to rīkošanai. Šajos pasākumos atļauts izmantot lozungus, plakātus un citus atribūtus. Aizliegts lietot ieročus, maskas un aizliegtu simboliku.
 
Girts Ragelis Shutterstock.jpg
3. attēlā: Protesta mītiņš pret Lukašenko režīmu

Referendums. Satversme nosaka, kad rīkojams referendums, tas jārīko, lai mainītu Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. Un 77. pantus. Tāpat referendums tika rīkots pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, kā arī citos svarīgos gadījumos.