Uzņēmējs – fiziska vai juridiska persona, kas norobežo daļu sava īpašuma uzņēmējdarbības veikšanai, pārzina uzņēmumu un tā mantu, likumā noteiktajos gadījumos uzņemas par to materiālu atbildību un ir prasītājs un atbildētājs tiesā.
Saimnieciskā darbība – jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību.
Apdrošināšana – aizsardzība pret finansiālajiem zaudējumiem, dalot risku ar citiem.
Pamatkapitāls – naudas un citas vērtības naudas izteiksmē, kas ieguldītas uzņēmumā nepieciešamo ražošanas līdzekļu iegādei, lai uzsāktu vai turpinātu komercdarbību.
Uzņēmējdarbību var sākt reģistrējoties VID (Valsts ieņēmumu dienestā) kā pašnodarbinātajam, saimnieciskās darbības veicējam, reģistrēties kā komersantam, iegādāties uzņēmuma daļas, nopirkt uzņēmumu, nopirkt franšīzi, u.c. Izplatītākais uzņēmējdarbības veids ir komercdarbība – atklāta saimnieciska darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Komercdarbību regulē komerclikums. Kas nosaka
  • komersanta reģistrācijas kārtību;
  • nepieciešamo pamatkapitālu, lai uzsāktu darbību;
  • pārvaldes institūcijas;
  • peļņas sadali;
  • īpašnieku un dalībnieku atbildības.
Visbiežāk uzņēmējdarbības veikšanai veido uzņēmumus.
 Uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība, kurā ietilpst komersantam piederošas lietas, kā arī citas saimnieciskas vērtības, kurus komersants izmanto komercdarbības veikšanai.
Uzņēmumu (komersantu) juridiskās formas
Komerclikums paredz vairākas komersantu juridiskās formas. Latvijā populārākās ir SIA, sabiedrība ar ierobežotu atbildību, IK, individuālie komersanti, un AS, akciju sabiedrības.
 
Individuālais komersants ir cilvēks, kurš kā komersants ir ierakstīts komercreģistrā. Cilvēkam, kurš veic saimniecisko darbību, ir pienākums sevi ierakstīt komercreģistrā kā individuālo komersantu, ja gada apgrozījums no veiktās saimnieciskās darbības pārsniedz 284600 eiro, vai arī tā veiktā saimnieciskā darbība atbilst vienai no šādām pazīmēm:
1. Gada apgrozījums pārsniedz 28 500 eiro.
2. Nodarbina vairāk kā 5 darbiniekus.
Individuālais komersants par savām saistībām atbild ar savu personīgo mantu, bet peļņu izmanto pēc saviem ieskatiem.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA „LMT”, SIA „Orkla Latvija”) var dibināt viens vai vairāki dalībnieki. Dibinot SIA: izstrādā dokumentus, līgumu un statūtus, izveido pārvaldes institūcijas – valdi un padomi, apmaksā pamatkapitālu vismaz 2800 eiro un samaksā valsts nodevu par reģistrēšanu komercreģistrā.
SIA saimniecisko darbību vada valde. Par svarīgiem jautājumiem, piemēram, kapitāla palielināšanu, padomes sastāvu, peļņas sadali lemj dalībnieku sapulce.
SIA par savām saistībām atbild ar visu savu mantu, bet dalībnieki par uzņēmuma saistībām ar savu mantu neatbild. Ja dalībnieku sapulce lemj peļņu vai peļņas daļu izmaksāt dalībniekiem, tad to sadala proporcionāli dalībnieku ieguldījumam sabiedrībā.

Akciju sabiedrības AS ( AS ”Latvijas valsts meži”, AS „Latvenergo”, VAS „Latvijas dzelzceļš”) ir lieli uzņēmumi, kuru darbībai vajadzīgs kapitāls, lieli līdzekļi. Tāpēc uzņēmums laiž apgrozībā (emitē) akcijas. Akcijas pārdodot, iegūst naudu saimnieciskajai darbībai un uzņēmuma attīstībai.
Akcija ir vērtspapīrs, kas apliecina līdzdalību sabiedrības pamatkapitālā un dod tiesības piedalīties akcionāru sapulcē, saņemt dividendes (peļņas daļu) un sabiedrības likvidācijas gadījumā, likvidācijas kvotu.
AS pārvalda akcionāru sapulce, padome un valde. Par svarīgākajiem jautājumiem lemj akcionāru sapulce. Valde vada uzņēmumu un pārstāv sabiedrību. Sabiedrība par savām saistībām atbild ar visu savu mantu, bet akcionāri tikai ar uzņēmumā ieguldīto, bet neatbild ar savu personīgo mantu. Peļņu sadala proporcionāli piederošo akciju skaitam.
 
Uzņēmējam jeb komersantam jāatbild uz 3 jautājumiem:
Ko ražot?
Komersants ir ieinteresēts ražot tādas preces, par kuru pircēji gatavi maksāt vairāk, nekā izmaksājusi šīs preces ražošana – cena būs lielāka par izmaksām.
Ja cena būs zemāka par izmaksām, tad komersantam ražošana būs neizdevīga, jo viņš cietīs zaudējumus.
Komersantam ir divas iespējas:
  • atrast veidu, kā preci ražot lētāk – ar mazākām izmaksām nekā citi;
  • atrast jaunas preces, pēc kurām būtu pieprasījums (vai veidot šo pieprasījumu).

Kā ražot?
Komersants centīsies atrast veidu, kā ražot preci ar iespējami zemākām izmaksām.
 
Kas patērēs?
Svarīgi ir atrast konkrētas preces mērķa tirgu, t.i., pircējus, kuri būtu maksātspējīgi un gribētu iegādāties šo preci.
 
Komercdarbības stimuli:
  • cerība kļūt bagātam;
  • centieni uzlabot jau esošo, atrast jaunas iespējas un pārspēt konkurentus;
  • iespēja pakalpot citiem - nodrošināt patērētājus ar jaunām, kvalitatīvām precēm;
  • vēlme nodrošināt jaunas darba vietas;
  • vēlēšanās saglabāt jau esošo kapitālu un to vēl pavairotu;
  • peļņas gūšana.
  
Komercdarbības riski:
  •  var mainīties patērētāju gaume un mode;
  • var strauji mainīties preces vai pakalpojuma cena;
  • valdība var noteikt ierobežojumus, piemēram, ieviešot standartus;
  • uzņēmums var ciest dabas stihijā, ugunsgrēkā u.c.;
  • uzņēmumu var "apmeklēt" reketieri;
  • var mainīties nodokļu politika, komercdarbības noteikumi;
  • valūtu kursu svārstības, politiski satricinājumi u.c.