Uzņēmējdarbība ir ļoti daudzveidīgs process, kas prasa, lai uzņēmējam būtu plašas zināšanas, daudzveidīgas prasmes, noteiktas vērtības un īpašības.
Uzņēmējam ir jānodrošina produkta ražošanai nepieciešamie ražošanas resursi. No uzņēmēja zināšanām, konkrēto izejvielu īpašībām, cenām, iegādes iespējām un nosacījumiem būs atkarīga ne vien ritmiska uzņēmuma darbība, bet arī ražošanas izmaksas, produkta pašizmaksa un cena.
Uzņēmējam jānodrošina ražošanas procesam nepieciešamie pamatlīdzekļi – telpas, iekārtas, mašīnas, to izmantošanai jānodrošina elektrības un ūdens pieslēgums.
Nozīmīga un sarežģīta ir ražošanai nepieciešamo darbinieku un speciālistu nolīgšana.
Saražotajai produkcijai ir jānodrošina noteikti un atbilstoši glabāšanas apstākļi. Uzņēmējam ir jāvienojas par saražotās produkcijas transportēšanu un realizāciju (pārdošanu). Uzņēmumu konkurencē arvien lielāka nozīme ir tirgvedības jeb mārketinga nozīme.
Saasinoties vides problēmām, arvien aktuālāka kļūst prasība ražotājiem būt atbildīgiem par savas produkcijas utilizāciju – tās pārstrādi un atkārtotu izmantošanu.
Ja uzņēmējam nav tik plašu un daudzpusīgu zināšanu, viņam jāalgo atbilstoši speciālisti grāmatvedības, ražošanas organizācijas, personāla vadības, mārketinga u.c. Daži uzņēmēji sadarbojas ar citiem uzņēmējiem un pērk ārpakalpojumus.
Ja uzņēmējam nav tik plašu un daudzpusīgu zināšanu, viņam jāalgo atbilstoši speciālisti grāmatvedības, ražošanas organizācijas, personāla vadības, mārketinga u.c. Daži uzņēmēji sadarbojas ar citiem uzņēmējiem un pērk ārpakalpojumus.
Tirgvedības (mārketinga) nozīme
20. gadsimta beigās ar tirgvedību saistīja darbības, kas veicināja preču un pakalpojumu plūsmas virzīšanu no ražotāja pie pircēja. Tagad par mārketinga mērķi uzskata labi izzināt cilvēku, patērētāju, viņa vēlmes un vajadzības, lai produkts būtu viņam atbilstošs, un panākt, ka patērētājs ir pašmotivēts to iegādāties.
Mārketings ir tirgzinība; uzņēmumu komerciālās darbības rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma. Mārketings ir arī darbību kopums, kas nodrošina preču vai pakalpojumu nokļūšanu no ražotāja līdz patērētājam.
Tagad tirgvedību uzskata par mākslu radīt idejas, stāstīt par produktu, īstenot dažādas cenu politikas, iedarbīgu reklāmu, izmantot dažādus informācijas izplatīšanas veidus. Tirgvedības būtiskākie elementi ir cilvēks, produkts, cena, vieta, produkta virzība tirgū.
Cilvēks mārketinga speciālistus interesē kā pircējs. Katram produktam jāatrod sava mērķa grupa. Mērķa grupas parasti atšķiras pēc vecuma, dzimuma, interesēm, nodarbošanās, dzīvesveida, izglītības, vaļasprieka, reliģijas un citiem faktoriem.
Produkts ir ne tikai pati prece vai pakalpojums, bet arī tā kvalitāte, iesaiņojums, informācija uz iesaiņojuma, izmērs, svars, dizains, instrukcija, garantija, utilizācija.
Cena veidojas no preces, pakalpojuma pašizmaksas, kurai tiek pievienoti nodokļi, plānotā peļņa. Bieži cenu nosaka pēc konkurences tirgū. Ja ir daudz ražotāju, cena ir zemāka, ja ražotāju ir maz, cena ir augstāka. Cenas noteikšanai pamatā var būt pircēju jūtīgums uz cenu izmaiņām jeb elastība.
Vieta – svarīga ir gan ražošanas, gan tirdzniecības vieta, gan konkrēta vieta tirdzniecības zālē un plauktos.
Produkta virzīšana tirgū – ar virzīšanas pasākumiem panāk, ka potenciālais pircējs ir informēts par preci, zina tās unikālās īpašības, priekšrocības un pārliecina pircēju veikt pirkumus. Šo mērķu sasniegšanai izmanto reklāmu.