Visvairāk Tavu identitāti veido mājinieki – cilvēki, ar kuriem kopā dzīvo ikdienā. Jau kopš bērnības Tu no viņiem mācies valodu, tradīcijas un ikdienas ieradumus. Tevi iespaido tas, kā tavās mājās uztver un vērtē dažādus notikumus gan Latvijā, gan pasaulē. Tāpat tieši no mājiniekiem, no ģimenes Tu mācies risināt problēmas, saprasties ar citiem cilvēkiem un risināt konfliktus.
Ģimene – sabiedrības vienība, kurus saista laulība vai asinsradniecība.
Tavas mājinieku kopības, jeb ģimenes modeļi var būt visdažādākie, jo tādus tos ir veidojusi dzīve. Neviena no kopībām vai ģimenes modeļiem nav labāka vai sliktāka par citu. Galvenais, lai ģimenē valda draudzība, sapratne un savstarpēja cieņa un uzticēšanās. Nākotnē Tu noteikti jutīsies drošāk, ja veidosi uz laulību balstītu ģimeni.
Kas ir uz laulību balstīta ģimene?
Tas ir radinieku kolektīvs, kurš ir sācis veidoties, kad cilvēki likumā noteiktajā kārtībā ir noslēguši laulību. Pie ģimenes pieder laulāto bērni. Kopā ar laulātajiem var dzīvot viņu vecāki vai citi tuvinieki.
Laulības regulē likums, un tas nosaka, ka laulība ir aizliegta pirms 18. gadu vecuma sasniegšanas (izņēmuma gadījumā ar vecāku atļauju laulībā var stāties persona no 16 gadu vecuma, ja laulība tiek noslēgta ar pilngadīgu personu).
Aizliegta laulība ir personām, kuras ar tiesas spriedumu atzītas par rīcībnespējīgām garīgās saslimšanas vai plānprātības dēļ, kā arī radiniekiem taisnā līnijā – brāļiem, māsām, pusbrāļiem un pusmāsām.
Latvijā nav atļautas laulības viendzimuma pāriem.
Kādas vēl var būt ģimenes?
Pastāv pāri, kuri savas attiecības nav reģistrējuši likumā noteiktajā kārtībā. Sarunu valodā tās sauc par civillaulībām. Juristi tādas attiecības sauc par nereģistrētu kopdzīvi, bet par civillaulībām sauc tās, kuras noslēgtas civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādē, nevis baznīcā.
Ģimeni, kas veidota, noslēdzot laulību, aizsargā likums. Nereģistrētu kopdzīvi likums neaizsargā.
Ģimene ir tā, kura cilvēkam ieaudzina vērtības – godīgumu, mīlestību, cieņu, atbildību, čaklumu, mērenību, draudzību un vēl daudzas citas. Vērtības katrā ģimenē ir citas, tāpēc arī mēs sabiedrībā esam tik dažādi. Citam cilvēkam prioritāte (svarīgākā vērtība) ir veselība, citam – ģimene, citam – nauda, vēl citam – drošība.
Tomēr katrā ģimenē ļoti svarīgs ir savstarpējais atbalsts. Ģimenes locekļi viens otru atbalsta materiāli un emocionāli. Tai ir kopīgs budžets, kopīga mājsaimniecība, ar kuras palīdzību apmierina katra ģimenes locekļa ikdienas vajadzības. Ģimene kopīgi atbalsta cits citu sarežģītās situācijās.
Jaunās paaudzes audzināšana – ģimene rada un audzina nākamo paaudzi un rūpējas un atbalsta, līdz bērni sasniedz pilngadību vai pabeidz studijas.
Kultūras mantojuma saglabāšana – ģimene nodod nākamajām paaudzēm savas tautas valodu, kultūru, tradīcijas.
Ģimenē visi rūpējas cits par citu un ikvienam ir uzticēti pienākumi.
Savstarpējās attiecībās ģimenē visi ir godīgi, patiesi un sirsnīgi cits pret citu.
Ģimenei vecāku autoritāte, kas balstīta rūpēs, gādībā un mīlestībā pret bērniem, ir līdzsvarota ar bērniem nepieciešamo patstāvību un viņu vecumam atbilstošu līdzdalību kopējo lēmumu pieņemšanā.
Ģimenē saites starp vecākiem un bērniem veidojas uz mūžu, tās nav iespējams ne ar ko aizstāt.
Ģimenei ir liela loma etniskās identitātes veidošanā.
Mūsu identitāti ietekmē vecums, dzimums, nodarbošanās, intereses, problēmas, attiecības ar ģimeni, attieksme pret skolu un mācībām, attieksme pret apkārtējiem cilvēkiem, attieksme pret naudu, pašnovērtējums.
Latvijas likumi, kuri risina ģimeņu jautājumus
Satversme: 110. pants – "Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības".
Civillikums. Nosaka galvenās ģimenes tiesības – kas var slēgt laulību, kā tas notiek, kādi ir laulāto un bērnu pienākumi, kādas ir laulāto tiesības uz mantu, kad var šķirt laulību.
Bāriņtiesas likums. Bāriņtiesas uzdevums ir aizstāvēt bērnu intereses ģimenē un veicināt saprašanos starp vecākiem un bērniem. Likums nosaka, kā notiek šie procesi.
Bērnu tiesību aizsardzības likums. Nosaka bērnu pienākumus, to, kad vecāki var ierobežot bērna tiesības, kad bērnu var izņemt no ģimenes.
Starptautiskās konvencijas, kurām ir pievienojusies Latvija. Tās nosaka, ka Latvijas valsts sadarbosies ar citām valstīm, lai aizsargātu ģimenes un bērnus, kurus visā pasaulē piemērotus principus ieviesīs savos likumos.
Dažādi pašvaldību noteikumi. Pārsvarā nosaka to, kā pašvaldības palīdz ģimenēm.