Renesanse bija kultūras periods Eiropā no 14. gadsimta līdz 16. gadsimta vidum. Renesansei raksturīga atgriešanās pie antīkajām tradīcijām arhitektūrā. Renesanses arhitekti tās pielietoja radoši.
Tomēr renesansi raksturo ne tikai antīko vērtību atjaunošana, bet arī jaunu, līdz tam nebijušu ēku projektu realizēšana.
Viena no šādām novitātēm bija palaco - pilsētas pils tipa ēkas konstrukcija.
Attēlā: Palaco Ručellai (Palazzo Rucellai) Florencē, būvēta 15.gadsimtā, arhitekts Leons Batista Alberti
Palaco tipa ēkām bija raksturīgi:
- trīs stāvi - telpu plānojums stāvos;
- no ārpuses stāvi nosacīti tika atdalīti ar dzegām - horizontālām joslām - izvirzījumiem fasādē visā ēkas garumā;
- arī augšstāvu noslēdza horizontāla izteikta, spēcīga dzega;
- horizontālos ritmus uzsvēra vienādas formas logu kārtojums;
- logu augšdaļām bija piešķirtas pusaploces arkas formas, ko uzsvēra puslokā virs logiem dekoratīvi iestrādātie būvelementi;
- lai piešķirtu ēkām cienīgumu, monumentalitāti, tās "apšuva" ar akmens plāksnēm (kvadriem/ rustiem) - veidoja rustojumu. Turklāt rusti varēja būt apstrādāti dažādos veidos, arī vienā ēkā izmantojot atšķirīgus veidus, apakšā - parasti masīvākus.
Attēlā: Palaco Mediči iekšpagalms, arhitekts M. di Bartolommeo, būvēta 15. gadsimtā, Florence
Redzams, ka iekšpagalmā ēku apdare ir daudzveidīgāka un greznāka nekā ārpusē.
Palaco tipa ēkas bija izkārtotas kvadrātā vai taisnstūrī - ap slēgtu četrstūra iekšējo pagalmu. Daudzās iekštelpas izkārtotas kompakti un simetriski, savā starpā savienotas.
Kādreizējo vītņu kāpņu vietā palaco ēkāskāpnes bija iekštelpās un/ vai iekšpagalmā - taisnas, lēzenas, izgaismotas.
Attēlā: Palaco Bardžello/ Tautas pils (palazzo del Bargello/ palazzo del Popolo) iekšpagalms un kāpnes
Svarīgi!
Historisma arhitektūrā ar neorenesansi tiek apzīmēta tieši palaco tipa ēkas stilizācija.
Salīdzinot ēku attēlā zemāk - Saeimas namu Rīgā - ar teorijas pirmajā attēlā redzamo palaco, var konstatēt, ka tā ir gandrīz precīzs atdarinājums:
- uzsvērti horizontāļu ritmi - tos veido vienādas formas logu rindas;
- visā sienas garumā izstieptas dzegu joslas, kas nodala stāvus;
- logu augšdaļas veidotas pusaploces arkas formā;
- ēkas smagnējību, cienīgumu pastiprina rustojums.
Attēlā: Vidzemes bruņniecības nams Rīgā, tagad - Latvijas Saeimas ēka. Tā būvēta 19. gadsimta otrajā pusē, arhitekti: J.Baumanis un R. Pflūga. Neorenesanse
Neorenesanses stils tika izmantots gan sabiedriskajām ēkām, gan dzīvojamām mājām.
Smagnējās ēkas formas mēdza papildināt ar dekoratīvām, greznām logu apdarēm, greznu ieejas apdari, reizēm - arī fasādēs tika iestrādāti dekoratīvi elementi, līdz ar to šādu ēku stils - eklektisms.
Attēlā: Ēka Rīgā Kalpaka bulvārī 8
Ēkas koptēls atgādina palaco tipa ēku, bet ieejas daļas papildinātas ar klasicisma stila portāliem, fasādes dekoratīvā niša ar skulptūru arī ieturēta klasicisma stilā.