Klasicisms bija arhitektūras stils, kurš balstījās uz antīkajām - senās Grieķijas un senās Romas arhitektūras vērtībām, kā arī uz renesanses laikmeta sasniegumiem arhitektūrā - antīkās arhitektūras paraugu radošu atdarinājumu.
Klasicisma laikā 17. - 19. gadsimta sākumā valdīja kritiska un noraidoša attieksme pret baroka pārliecīgo greznību.
Attēlā: Parīzes Panteons (agrākais nosaukums - Parīzes Svētās Ženevjēvas katedrāle), būvēts 18. gadsimta otrajā pusē, arhitekts Ž.Suflo. Klasicisms
Šīs ēkas konstrukcijā redzama izteikta līdzība ar senās Romas Panteonu - visu dievu templi, pamata plānojumā izmantots grieķu krusts, izmantots arī renesanses laika konstrukciju stils - kupola veidojums.
Šajā ēkā redzami klasicisma principi:
- ēkas ieejas daļa - portiks atgādina senās Grieķijas templi;
- kolonnas kārtotas atstatus un pa vienai;
- virs kolonnām - tradicionālas formas frontons (trijstūra konstrukcija);
- ēku vainago renesanses tradīcijās ieturēts kupols;
- ēka ir simetriska - pamatā grieķu krusta forma;
- ēkai ir samērīgs, atturīgs kopiespaids - tā pauž cildenumu, diženumu.
Svarīgi!
Klasicisma formas bija iecienītas gan sabiedriska rakstura ēkām, gan pilīm.
Attēlā: Pils Mihailovskā (Krievijā), būvēta 19. gadsimta pirmajā pusē, arhitekts K.Rossi. Klasicisms
Šajā ēkā redzami klasicisma principi:
- ēkas centrālā daļa otrajā stāvā atgādina senās Grieķijas templi;
- zem tās - vienmērīgu pusaploces arku rotāta konstrukcija;
- kolonnas kārtotas pa vienai;
- virs kolonnām - tradicionālas formas frontons (trijstūra konstrukcija);
- ēkai ir samērīgs, atturīgs kopiespaids - tā pauž cildenumu, diženumu.
Eiropā gan par klasicisma, gan neoklasicisma stila ēkām sauc visas - gan tās, kuras uzbūvētas 17.-19. gs., gan 19. un 20. gs. celtās.
Latvijā pieņemts lietot abus jēdzienus: jēdzienu "klasicisms" attiecinot uz šī stila vēsturisko pastāvēšanas laiku - līdz 19. sākumam, bet uz vēlāk (19. gs. beigās - 20. gs.) celtajām ēkām - attiecinot jēdzienu "neoklasicisms".
Attēlā: Rīgas pilsētas (Vācu) teātris, tagad - Latvijas Nacionālā opera un balets, arhitekts L. Bonštets. Nams būvēts 19. gadsimta otrajā pusē. Neoklasicisms
Šī ēka pilnīgi saglabā klasicisma raksturu un formas:
- galvenajai ēkai pieslejas portiks, kas atgādina senās Grieķijas templi;
- portiku veido sešas monumentālas, atstatus stāvošas joniešu kolonnas (kolonnas veidu nosaka tās kārtojums augšdaļā, šeit izmantotas volūtas, tātad - joniešu kolonnas),
- frontons (trijstūra būvforma virs kolonnām) veidots regulārs, simetrisks, līdzīgs grieķu paraugiem,
- frontonu rotā alegoriskas figūras klasicisma stilā.
Attēlā: Rīgas Latviešu biedrības nams, uzcelts 1910.g. Projekta autori latviešu arhitekti E. Pole un E. Laube. Neoklasicisms
Šī stila izvēli saista:
- ar tieksmi apliecināt latviešu kultūras piederību Eiropas kultūras tradīcijām,
- ar latviska stila meklējumiem.
Atsauce:
https://www.sortiraparis.com/images/58/77153/375200-l-histoire-du-pantheon-de-paris.jpg
https://s.inyourpocket.com/gallery/145704.jpg
https://cdn.opera.lv/news/large_latvijas-nacionalas-operas-un-baleta-eka_828d829.jpg
https://i.tiesraides.lv/1200x0s/pictures/2011-02-14/2011-02-14_rlb_nams_1.jpg
Jauno laiku kultūras vēsture 2/ Mārīte Lapiņa, Daina Blūma, Ligita Zitāne. - Rīga: RaKa, 1999. - 270lpp. Izmantotā literatūra: 150.-151.lpp.
Arhitektūras stili Latvijā/ Skaidrīte Cielava - Rīga: SIA "Mācību apgāds NT", 1998. - 75 lpp. Izmantotā literatūra: 56.lpp.
https://enciklopedija.lv/skirklis/8085-neoklasicisms,-arhitekt%C5%ABr%C4%81