Klasicisms bija arhitektūras stils, kurš balstījās uz antīkajām - senās Grieķijas un senās Romas arhitektūras vērtībām, kā arī uz renesanses laikmeta sasniegumiem arhitektūrā - antīkās arhitektūras paraugu radošu atdarinājumu.
Klasicisma laikā 17. - 19. gadsimta sākumā valdīja kritiska un noraidoša attieksme pret baroka pārliecīgo greznību.
Attēlā: Parīzes Panteons (agrākais nosaukums - Parīzes Svētās Ženevjēvas katedrāle), būvēts 18. gadsimta otrajā pusē, arhitekts Ž.Suflo. Klasicisms
Šīs ēkas konstrukcijā redzama izteikta līdzība ar senās Romas Panteonu - visu dievu templi, pamata plānojumā izmantots grieķu krusts, izmantots arī renesanses laika konstrukciju stils - kupola veidojums.
Šajā ēkā redzami klasicisma principi:
- ēkas ieejas daļa - portiks atgādina senās Grieķijas templi;
- kolonnas kārtotas atstatus un pa vienai;
- virs kolonnām - tradicionālas formas frontons (trijstūra konstrukcija);
- ēku vainago renesanses tradīcijās ieturēts kupols;
- ēka ir simetriska - pamatā grieķu krusta forma;
- ēkai ir samērīgs, atturīgs kopiespaids - tā pauž cildenumu, diženumu.
Svarīgi!
Klasicisma formas bija iecienītas gan sabiedriska rakstura ēkām, gan pilīm.
Attēlā: Pils Mihailovskā (Krievijā), būvēta 19. gadsimta pirmajā pusē, arhitekts K.Rossi. Klasicisms
Šajā ēkā redzami klasicisma principi:
- ēkas centrālā daļa otrajā stāvā atgādina senās Grieķijas templi;
- zem tās - vienmērīgu pusaploces arku rotāta konstrukcija;
- kolonnas kārtotas pa vienai;
- virs kolonnām - tradicionālas formas frontons (trijstūra konstrukcija);
- ēkai ir samērīgs, atturīgs kopiespaids - tā pauž cildenumu, diženumu.
Eiropā gan par klasicisma, gan neoklasicisma stila ēkām sauc visas - gan tās, kuras uzbūvētas 17.-19. gs., gan 19. un 20. gs. celtās.
Latvijā pieņemts lietot abus jēdzienus: jēdzienu "klasicisms" attiecinot uz šī stila vēsturisko pastāvēšanas laiku - līdz 19. sākumam, bet uz vēlāk (19. gs. beigās - 20. gs.) celtajām ēkām - attiecinot jēdzienu "neoklasicisms".
Attēlā: Rīgas pilsētas (Vācu) teātris, tagad - Latvijas Nacionālā opera un balets, arhitekts L. Bonštets. Nams būvēts 19. gadsimta otrajā pusē. Neoklasicisms
Šī ēka pilnīgi saglabā klasicisma raksturu un formas:
- galvenajai ēkai pieslejas portiks, kas atgādina senās Grieķijas templi;
- portiku veido sešas monumentālas, atstatus stāvošas joniešu kolonnas (kolonnas veidu nosaka tās kārtojums augšdaļā, šeit izmantotas volūtas, tātad - joniešu kolonnas),
- frontons (trijstūra būvforma virs kolonnām) veidots regulārs, simetrisks, līdzīgs grieķu paraugiem,
- frontonu rotā alegoriskas figūras klasicisma stilā.
Attēlā: Rīgas Latviešu biedrības nams, uzcelts 1910.g. Projekta autori latviešu arhitekti E. Pole un E. Laube. Neoklasicisms
Šī stila izvēli saista:
- ar tieksmi apliecināt latviešu kultūras piederību Eiropas kultūras tradīcijām,
- ar latviska stila meklējumiem.