Matemātiskās izteiksmēs, vienādībās, nevienādībās skaitļus dažreiz apzīmē ar burtiem,
piemēram, \(x+6=12\), \(a-1<3.\)
Vienā un tajā pašā uzdevumā viens un tas pats burts apzīmē vienu un to pašu skaitli, bet divi dažādi burti var apzīmēt gan dažādus, gan arī vienādus skaitļus.
Piemērs:
Ja \(a+b=6\), tad \(a\) un \(b\) var būt dažādi vai vienādi skaitļi, atbildi ērti sakārtot tabulā:
\(a\) | \(b\) | \(a+b\) |
\(0\) | \(6\) | \(0+6=6\) |
\(1\) | \(5\) | \(1+5=6\) |
\(2\) | \(4\) | \(2+4=6\) |
\(3\) | \(3\) | \(3+3=6\) |
\(4\) | \(2\) | \(4+2=6\) |
\(5\) | \(1\) | \(5+1=6\) |
\(6\) | \(0\) | \(6+0=6\) |
Redzam, ka \(a\) un \(b\) var būt atšķirīgi un arī vienādi (\(a=3\), \(b=3\)).
Pierakstot burtu izteiksmes, svarīgi zināt!
1. Ja reizinājumā viens no reizinātājiem ir burts, vai abi ir burti, tad reizināšanas zīmi starp skaitli un burtu neraksta, piemēram, \(a+a+a=3·a=3a\), \(a·b=ab.\)
2. Ja reizinājumā viens no reizinātājiem ir burts, bet otrs ir skaitlis, tad skaitli vienmēr raksta pirmo, piemēram 5m; 16x.
3. Ja izteiksmē burtu reizina ar skaitli \(1\), tad \(1\) neraksta, piemēram, \(m·1=1m=m\).