Matemātiskās izteiksmēs, vienādībās, nevienādībās skaitļus dažreiz apzīmē ar burtiem,
piemēram, \(x+6=12\),  \(a-1<3.\)
Vienā un tajā pašā uzdevumā viens un tas pats burts apzīmē vienu un to pašu skaitli, bet divi dažādi burti var apzīmēt gan dažādus, gan arī vienādus skaitļus.
Piemērs:
Ja \(a+b=6\), tad \(a\) un \(b\) var būt dažādi vai vienādi skaitļi, atbildi ērti sakārtot tabulā:
\(a\)  | \(b\)  | \(a+b\)  | 
\(0\)  | \(6\)  | \(0+6=6\)  | 
\(1\)  | \(5\)  | \(1+5=6\)  | 
\(2\)  | \(4\)  | \(2+4=6\)  | 
\(3\)  | \(3\)  | \(3+3=6\)  | 
\(4\)  | \(2\)  | \(4+2=6\)  | 
\(5\)  | \(1\)  | \(5+1=6\)  | 
\(6\)  | \(0\)  | \(6+0=6\)  | 
Redzam, ka \(a\) un \(b\) var būt atšķirīgi un arī vienādi (\(a=3\), \(b=3\)).
Pierakstot burtu izteiksmes, svarīgi zināt!
1. Ja reizinājumā viens no reizinātājiem ir burts, vai abi ir burti, tad reizināšanas zīmi starp skaitli un burtu neraksta, piemēram, \(a+a+a=3·a=3a\),  \(a·b=ab.\)
2. Ja reizinājumā viens no reizinātājiem ir burts, bet otrs ir skaitlis, tad skaitli vienmēr raksta pirmo, piemēram 5m; 16x.
3. Ja izteiksmē burtu reizina ar skaitli \(1\), tad \(1\) neraksta, piemēram, \(m·1=1m=m\).