Teorija

Kāpinātāju \(n\), kurā kāpināta bāze \(a\), lai iegūtu skaitli \(b\), sauc par logaritmu  un pieraksta šādi: logab=n,jaan=b,a>0,a1,b>0.
Lasa: logaritms pie bāzes \(a\) no skaitļa \(b\).
 
Tātad logaritms ir kāpinātājs. Vēl var teikt - logaritms ir skaitlis, kas rāda, cik reizes skaitlis \(a\) jāreizina pats ar sevi, lai iegūtu skaitli \(b\).
Piemērs:
Lai aprēķinātu log28, jāatrod tāds skaitlis \(x\), lai 2x=8. Kāpinātājs \(x = 3\), tātad log28=3.
 
Risinot eksponentvienādojumus, logaritmu izmanto tajos gadījumos, kad nevar noteikt veselu kāpinātāju.
 
Piemēram,
kādā pakāpē jākāpina skaitlis \(2\), lai iegūtu skaitli \(10\)?
Ja kāpinātāju apzīmē ar \(x\), iegūst sakarību: 2x=10. Aplami būtu teikt, ka tāds kāpinātājs neeksistē. Eksistē, tikai tā ir decimāldaļa, kuru no galvas nezinām.
Pēc logaritma definīcijas var uzrakstīt, ka x=log210. Šo vērtību var uzzināt, izmantojot IT.