Pētījumā iegūtās pazīmes vērtības (rezultātus) sauc par datiem.
Pētījuma dati var būt gan skaitliski, gan aprakstoši. Piemēram, var pētīt ozolzīles masu (rezultāts būs grami, ko apzīmē skaitlis), var izdarīt pētījumus par automašīnu krāsu izplatību (rezultāts būs krāsa - aprakstošs lielums).
Datus un pazīmes vērtības, kas izsakāmi ar skaitlisku vērtību, sauc par kvantitatīviem datiem.
Datus un pazīmes vērtības, kas nav raksturojami ar skaitlisku vērtību, sauc par kvalitatīviem datiem.
Kvantitatīvie dati iedalās diskrētos un nepārtrauktos.
Par diskrētiem sauc tādus datus, kuru vērtības ir atsevišķi skaitļi.
Par nepārtrauktiem datiem sauc datus, kuru vērtības viena no otras var atšķirties par pēc patikas mazu lielumu.
Piemērs:
Cilvēka auguma garums ir kvantitatīvi un nepārtraukti dati.
Viktorīnā skolēnu iegūtie punkti ir kvantitatīvi un diskrēti dati.
Putnu suga - kvalitatīvi dati.
Viktorīnā skolēnu iegūtie punkti ir kvantitatīvi un diskrēti dati.
Putnu suga - kvalitatīvi dati.