12.
jūnijā
Eksāmens MATEMĀTIKĀ 12. KLASEI
Trenējies ŠEIT!

Teorija

Par prizmas diagonāli sauc nogriezni, kas savieno prizmas abu pamatu divas virsotnes, kuras neatrodas vienā skaldnē.
Diagonāle neeksistē vienīgi trijstūra prizmai.
Ja taisnas prizmas pamata diagonāles ir vienādas, tad arī pašas prizmas diagonāles ir vienādas.
Piemēram, kubam, regulārai četrstūra prizmai, taisnstūra paralēlskaldnim diagonāles ir vienādas (DF = EC, jo DB = CA), 
bet paralēlskaldnim (pamatā var būt paralelograms) -  diagonāles ir tikai pa pāriem vienādas (DFEC, joDBCA).
 
paralelsk ar 2 diag.JPG
Ievēro! Telpiskais zīmējums taisnstūra paralēlskaldnim un taisnam paralēlskaldnim neatšķiras, pēc uzdevuma nosacījumiem ir jāizsecina, kāda figūra ir tā pamatā.
Par prizmas diagonālšķēlumu sauc šķēlumu ar plakni, kas novilkta caur divām sānu šķautnēm, kuras nepieder vienai sānu skaldnei.
Katrs diagonālšķēlums satur divas prizmas diagonāles.
Jebkuras taisnas prizmas diagonālšķēlums ir taisnstūris.
t. prizma ar liel-üko diagon-ülôlumu.JPG
Diagonālšķēlums - taisnstūris.
 
Lai uzdevumiem varētu uzrakstīt saprotamus risinājumus, prizmas, tāpat kā ģeometriskas figūras, apzīmē ar burtiem.
t. prizma ar maz-üko diagon-ül-ôlumu.JPG
Diagonālšķēlums  - taisnstūris DBFK