Par vektoru a1→,a2→,...,an→ lineāru kombināciju sauc izteiksmi k1a1→+k2a2→+...+knan→, kur k1,k2,...,kn ir skaitļi.
Ja divi vektori a→,b→ ir nekolineāri un ir atlikti no viena punkta, tad jebkuru citu iegūtās plaknes vektoru c→ var izteikt kā šo divu vektoru lineāru kombināciju, turklāt vienā vienīgā veidā: c→=k1a→+k2b→. Tad vektorus a→,b→ (secība ir svarīga) sauc par šīs plaknes bāzi, bet skaitļus k1,k2 - par vektora c→ koordinātām šajā bāzē.
(Šāda īpašība piemīt tikai nekolineāriem vektoriem.)
 
Vektorus sauc par komplanāriem, ja, tos atliekot no viena punkta, tie atrodas uz vienas plaknes.
Ja trīs vektori a→,b→,c→ ir nekomplanāri, tad jebkuru citu vektoru d→ var izteikt kā šo trīs vektoru lineāru kombināciju, turklāt vienā vienīgā veidā: d→=k1a→+k2b→+k3c→. Tad vektorus a→,b→,c→ (secība ir svarīga) sauc par telpas bāzi, bet skaitļus k1,k2,k3 - par vektora d→ koordinātām šajā bāzē. (Šāda īpašība piemīt tikai nekomplanāriem vektoriem.)
 
Svarīgi!
Ja ir skaidrs, kāda ir plaknes vai telpas bāze, tad iepriekš aplūkotos vektorus var pierakstīt koordinātu formā: c→=k1;k2 vai d→=k1;k2;k3.
 
afiina_ks.PNG
Piemērs:
Šai zīmējumā ir dota plakne, kuras bāze ir a→,b→. Un AB→=−4a→−2b→, tātad vektora AB→ koordinātas šajā bāzē ir −4;−2 - tas ir, AB→=−4;−2.
Citi piemēri ir DA→=a→+3b→=1;3 un DC→=−4a→=−4;0.
 
paraleelskaldnis.PNG
Piemērs:
Šeit savukārt ir dota telpa, par kuras bāzi var ņemt, piemēram, AA1→,AB→,AD→. Tad AC1→=AA1→+AB→+AD→ un tātad AC1→=1;1;1.