Taisnes vispārīgais vienādojums ir Ax+By+C=0 (kur A2+B2≠0).
 
Vispirms pierādīsim, ka katrai taisnei atbilst šāda veida vienādojums.
 
Brīvi izvēlēsimies taisni l. Tad nofiksēsim kādu šīs taisnes punktu M0 un kādu tai perpendikulāru nenulles vektoru n→. Ja M ir brīvi izvēlēts šīs taisnes punkts (kas nav M0), tad vektori M0M→ un n→ ir perpendikulāri un tātad to skalārais reizinājums ir 0: n→,M0M→=0.
iegusana.PNG
Ja n→=A;B, M0x0;y0 un Mx;y, tad M0M→=x−x0;y−y0 un var izteikt skalāro reizinājumu ar koordinātām: Ax−x0+By−y0=0 jeb Ax+By−Ax0−By0=0. Apzīmējot izteiksmi −Ax0−By0 ar C, iegūstam taisnes vispārīgo vienādojumu Ax+By+C=0.
 
Pierādīsim arī, ka katram šāda veida vienādojumam atbilst kāda taisne.
 
Ja dots vienādojums Ax+By+C=0, paņemsim kādu punktu x0,y0, kura koordinātas ir šī vienādojuma risinājums. Tad Ax0+By0+C=0 jeb C=−Ax0−By0 un vienādojumu var pārrakstīt kā Ax+By−Ax0−By0=0.
Bet tas, kā iepriekš noskaidrojām, ir vienādojums taisnei, ja dots tās punkts M0x0;y0 un taisnei perpendikulārs vektors n→=A;B.
Taisnei perpendikulāru vektoru sauc par tās normālvektoru.
Svarīgi!
Ja dots taisnes punkts M0x0;y0 un tai perpendikulārs vektors n→=A;B, taisnes vienādojums ir Ax+By−Ax0−By0=0.
Un otrādi - no šāda vienādojuma var iegūt taisnei perpendikulāra vektora koordinātas: n→=A;B.
Ja apzīmē punkta  M0 rādiusvektoru ar r0→ un taisnes punktus apraksta ar to rādiusvektoru r→, tad M0M→=MO→−M0O→=r→−r0→ un no tā var iegūt taisnes vispārīgā vienādojuma vektoriālo pierakstu.
Svarīgi!
Taisnes vispārīgais vienādojums vektoriālā pierakstā ir  n→,r→−r0→=0 (kur n→ ir taisnes normālvektors, r0→ ir kāda fiksēta taisnes punkta rādiusvektors un r→ ir jebkura taisnes punkta rādiusvektors).