Teorija

Atkarīgu notikumu reizinājuma varbūtība
  
No sakarības PA|B=PABPB, PB0 var izteikt notikumu reizinājuma varbūtību (varbūtība, ka iestājas gan notikums \(A\), gan notikums \(B\)):
 
PAB=PBPA|B.
 
Tā kā ir spēkā arī sakarība PB|A=PABPA, tad izsakot notikumu reizinājuma varbūtību iegūst, ka PAB=PAPB|A, ja P(A)0.
 
Jebkuriem diviem notikumiem \(A\) un \(B\), kur \(B\) nav neiespējams notikums, t.i.,PB0 , ir pareizas vienādības
P(AB)=P(B)PA|B,P(AB)=P(A)PB|A.
  
Neatkarīgu notikumu reizinājuma varbūtība
Divus notikumus sauc par neatkarīgiem, ja viena notikuma iestāšanās varbūtība neietekmē otra notikuma iestāšanās.
Ja notikumi ir neatkarīgi, tad pēc definīcijas PA|B=PA un PB|A=PB.
Ja notikumi A un B ir neatkarīgi: PAB=PAPB.
Piemērs:
Vienā grozā ir \(4\) baltas un \(16\) melnas bumbiņas. Otrā grozā ir \(6\) baltas un \(4\) melnas bumbiņas. No katra groza uz labu laimi paņem pa vienai bumbiņai. Aprēķini varbūtību, ka abas bumbiņas ir baltas!
 
Risinājums
Izvēlamies notikumus:
\(A\) - "no pirmā groza nejauši izņemta bumbiņa ir balta",
\(K\) - "no otrā groza nejauši izņemta bumbiņa ir balta".
AK -  "abas bumbiņas ir baltas".
 
Notikumi \(A\) un \(K\) ir neatkarīgi. Viena notikuma iestāšanās varbūtība neietekmē otra notikuma iestāšanos.
 
Tātad PAK=PAPK=420610=325.
 
Atsauce:
Materiālu sagatavoja Mg. math. Laima Baltiņa
Āboltiņa B., Kriķis D., Šteiners K., Matemātika 11. klasei. Rūga: Zvaigzne ABC, 2012, izm. 195. lpp.