ONLINE VIDEO KURSS
"MATEMĀTIKA 10. KLASEI"
Notikuma \(A\) varbūtību, ja \(B\) ir realizējies, sauc par notikuma \(A\) nosacīto  varbūtību un apzīmē ar PA|B.
Kā aprēķina nosacīto varbūtību?
Labvēlīgo notikumu skaitu attēlosim ar Eilera Venna diagrammu:
2_1.svg
 
\(a\) - notikuma \(A\) labvēlīgo notikumu skaits.
\(b\) - notikuma \(B\) labvēlīgo notikumu skaits.
\(x\) - abu notikumu AB (\(A\) un \(B\)) labvēlīgo notikumu skaits.
\(n\) - visu iespējamo notikumu skaits.
 
Pēc diagrammas nosacīto varbūtību PA|B var uzrakstīt sekojoši:
PA|B=xb, daļas skaitītāju un saucēju izdalot ar \(n\), iegūst:
 
PA|B=xb=xnbn=PABPB, kur PAB - varbūtība, ka realizējas notikums \(A\) un \(B\).
\(P(B)\) - varbūtība, ka realizējas notikums \(B\).
 
Notikuma \(A\) varbūtību, ja \(B\) ir realizējies, rēķina pēc sakarības: PA|B=PABPB, (PB0).
Pamēģini iegūt formulu PB|A.
 
 Matemātika II formulu lapā nav dota nosacītās varbūtības formula.
Screenshot_4.png
Ar formulu lapā dotajiem burtiem nosacītās varbūtības formula:
PC1A=PC1AP(A)PC1A=P(C1)P(A|C1)P(A)