Teorija

unnamed (3).jpg
Attēlā: Padomju Savienības emisārs un “sociālistiskās revolūcijas” organizētājs Andrejs Višinskis uzrunā demonstrantus no PSRS sūtniecības balkona Rīgā, 1940. gada 5. jūlijs.
Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, 132525N.
 
Vēl pirms formālās Latvijas iekļaušanas PSRS sastāvā padomju okupācijas spēki kontrolēja valsts pārvaldes un jo īpaši - iekšlietu struktūru darbu:
  • 1940. gada 24. jūnijā tika organizēts policijas palīgdienests, uz kura bāzes pēc mēneša izveidoja Tautas miliciju.
  • Jūlija sākumā visās karaspēka vienībās iecēla politiskos vadītājus
  • 8. jūlijā tika likvidēta Aizsargu organizācija.
  • 27. augustā Latvijas armiju pārveidoja par Sarkanās armijas 24. teritoriālo strēlnieku korpusu ar 16 000 karavīriem.
  • No dienesta atvaļināja daudzus bijušos Latvijas armijas virsniekus.1
1941. gada vasarā  Litenē armijas vasaras treniņu nometnē tika apcietināti Latvijas armijas virsnieki. Vairāki virsnieki tika nošauti uz vietas, pārējie - izsūtīti uz Sibīriju. No Litenes un tai tuvumā esošās nometnes apcietināja un deportēja uz Sibīriju vismaz 430 virsnieku. Rīgā viņiem pievienojās vēl 130 – 135 virsnieku. (Plašāk par 1940. - 1941. gada notikumiem skat. pēdējā saite.)
 
76-20130510_041256-P8011214-1.jpg
Attēlā: Piemineklis Latvijas armijas virsniekiem Litenē.
 
Sovetizācija skāra visas dzīves jomas.
Svarīgi!
Sovetizācija - Padomju Savienībai raksturīgo politiskās, ekonomiskās un sabiedriskās dzīves iezīmju un pārvaldes metožu izplatīšana (nereti varmācīga).
Jau 22. jūlijā Tautas saeima pasludināja, ka zeme ir tautas īpašums. Tas nozīmēja pilnīgu zemes īpašuma nacionalizāciju.
Svarīgi!
Nacionalizācija - privātā īpašuma atsavināšana un pārvēršana par valsts īpašumu.
Bijušie saimnieki zemi saņēma lietošanā, ja tās platība nepārsniedza 30 ha, zemi virs 30 hektāriem bez atlīdzības ieskaitīja valsts zemes fondā.
Steigā īstenotās padomju agrārās reformas gaitā zemi piešķīra bezzemniekiem un pavisam sīkajām - līdz 10 ha - saimniecībām.
 
Jaunsaimnīcība_Smārdē.tif (1).png
Attēlā: Turīgās saimniecības bija cītīga zemnieku darba rezultāts, panākts smagajos pēckara apstākļos.
1941. gada pavasarī sāka mašīnu un zirgu iznomāšanas punktu (MZIP) izveidi un šim nolūkam katrā pagastā nacionalizēja vienu zemnieku "lielsaimniecību" ar visu inventāru.
 
Pārmaiņām lauksaimniecībā drīz sekoja banku, kredītiestāžu, lielo un vidējo tirdzniecības, rūpniecības un transporta uzņēmumu nacionalizācija un konfiskācija.
Svarīgi!
Konfiskācija - īpašuma bezatlīdzības atsavināšana par labu valstij.
Lielākie uzņēmumi, piemēram, VEF un "Vairogs", nonāca tiešā Maskavas pārraudzībā.
 
Vairogsauto.jpg
Attēlā: Fabrika "Vairogs" kopš 1937. gada ražoja automobiļus pēc "Ford" licences, bija lielākais mašīnbūves uzņēmums Baltijā.
 
Iedzīvotājiem atņēma naudas iekrājumus, vērtspapīrus, privātos īres namus, bet 1941. gada pavasarī nacionalizēja arī sīkuzņēmumus.
Tika sagrauta Latvijas finanšu sistēma. 1940. gada novembrī līdzās latam par maksāšanas līdzekli kļuva rublis, bet 1941. gada martā latu vispār izņēma no apgrozības.
 
4-Av1-664x3511-300x158.jpg
Attēlā: PSRS 1 rublis. 1938. gada naudaszīme. Līdzās citām, šīs PSRS naudas zīmes kļuva par likumīgu maksāšanas līdzekli Latvijā.
 
Latvijas pilsoņi, gatavojoties vissliktākajam, sāka masveidā visu izpirkt.
Jau 23. jūlijā tika ieviesta preču pārdošanas normēšana, sākotnēji - apģērbam, pēc tam - daudzām citām precēm. 1941. gada pavasarī drīkstēja pārdot tikai noteiktu normu sviesta, gaļas, desu.
Pēc Latvijas oficiālās iekļaušanas PSRS varas iestādes vēl straujāk turpināja pārveidot Latvijas pilsonisko sabiedrību atbilstoši totalitārās iekārtas vajadzībām. Visas dzīves jomas tika nesaudzīgi pakļautas komunistiskajai ideoloģijai.
 
14500721_1304468059564874_4620882816427325218_o.jpg
Attēls: Padomju vēlēšanu plakāts.
 
Neatkarīgās Latvijas sarkanbaltsarkano karogu un valsts himnu aizliedza.
Pēc citu PSRS republiku parauga tika izstrādāta un 25. augustā pieņemta LPSR Konstitūcija.
  • Valsts simbolus un iestāžu nosaukumus nomainīja, lai Latvija līdzinātos citām Padomju Savienības republikām.
  • Ministrijas pārdēvēja par tautas komisariātiem, bet pašus ministrus sauca par tautas komisāriem.
Arī privātajā dzīvē ideoloģija uzspieda pārmaiņas. Aizliedza uzrunas formas "kungs" un "kundze", jo tās atgādinot viena cilvēka kundzību pār otru. To vietā bija jālieto visu cilvēku vienlīdzību apstiprinošākas uzrunas formas - "pilsonis" un "pilsone" vai "biedrs" un "biedrene" jeb "biedre".
Okupācijas iestādes asi vērsās pret reliģiju kā komunisma ideoloģijas sāncensi.
 
Vesture_01.jpg
Attēlā: 1924. gadā uz šo ēku no Aglonas bija pārcēlies Garīgais Seminārs. 1940. gadā padomju vara Garīgā Semināra ēkā ierīkoja slimnīcu, bet semināra kapelu (lūgšanu telpu) izmantoja kā kinozāli.
 
Valsts bez atlīdzības pārņēma baznīcu un draudžu īpašumus un slēdza gandrīz visas garīgās mācību iestādes.
Skolās mainīja mācību programmas, lai audzinātu komunistiskajai ideoloģijai un valsts varai paklausīgus totalitāras sabiedrības locekļus.
Dažādas neatkarīgās Latvijas jaunatnes organizācijas - skautus, gaidas, mazpulkus, studentu apvienības un citas - slēdza. To vietā darbu sāka PSRS komunistiskās bērnu un jauniešu organizācijas (par tām skat. tālāk - tēmā "Latvija PSRS sastāvā"). Arī koru, sporta klubu un interešu pulciņu darbība tika pārveidota, lai pāraudzinātu bērnus komunisma garā.
 
Atsauce:
http://www.archiv.org.lv/velesanas1940/19/L_1.8.67%20Atputa,%20Nr.819%20(12.07.1940),%2013.lpp.jpg
http://www.archiv.org.lv/velesanas1940/index.php?id=209
https://www.sargs.lv/lv/vesturiski-jutigie-jautajumi/2011-05-30/litene-latvijas-armijas-katina
https://www.arhitektivb.lv/images/uploads/76-20130510_041256-P8011214-1.jpg
https://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls%3AJaunsaimn%C4%ABc%C4%ABba_Sm%C4%81rd%C4%93.tif
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/2/20/Vairogsauto.jpg
http://www.lvarhivs.gov.lv/LVA/izpzeme3/1nodala.htm
https://images.la.lv/uploads/2013/12/4-Av1-664x3511-300x158.jpg
https://lv-lv.facebook.com/permalink.php?story_fbid=1304468059564874&id=240654559279568&substory_index=0
http://terezesdraudze.lv/wp-content/uploads/2011/01/Vesture_01.jpg
http://terezesdraudze.lv/?page_id=1246
Latvijas vēsture pamatskolai 4. Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2015., 151. lpp.
https://www.youtube.com/watch?reload=9&v=wXsu--MG8_0