Teorija

Padomju režīma mērķis bija Latvijas valstiskuma iznīcināšana. Lai novērstu pretošanos un neapmierinātības izpausmes ar jauno režīmu, jau 1940. gada vasarā okupācijas vara sāka īstenot represijas pret Latvijas pilsoņiem.
Svarīgi!
Represijas - vardarbīgi soda, spaidu līdzekļi, ko lieto varas iestādes; apspiešana, tiesību ierobežošana, vajāšana.
Jūnijā un jūlijā arestēja un no Latvijas uz PSRS izsūtīja daudzas vadošas Latvijas valsts un bruņoto spēku amatpersonas.
 
00LiteneFeldmanisL (1).jpg
Attēlā: Latvijas armijas virsleitnants Fridrihs Feldmanis.
Tikai divi Latvijas armijas virsnieki 1941. gada jūnijā Litenē apcietināšanas laikā izrādīja bruņotu pretošanos. F. Feldmanis bija viens no tiem. Pēc smagas piekaušanas miris.
 
Gada laikā bija represēti aptuveni 4700 Latvijas armijas karavīru, virsnieku. (Skat. iepriekšējā teorijā par Litenes nometni.)
Pēc PSRS parauga izveidotās represīvās organizācijas sāka īstenot valstisko teroru pret Latvijas iedzīvotājiem.
Svarīgi!
Terors - varmācīga darbība ar mērķi iebiedēt, iznīcināt; totalitāra režīma īstenotas brutālas represijas, aresti, spīdzināšana un masu deportācijas.
1940. gada novembrī Latvijā oficiāli ieviesa Krievijas Federācijas Kriminālkodeksu.
1941. gada pavasarī sāka gatavot masu deportācijas.
 
SIBIRIJA.jpg
Attēlā: 2007.-2008. gadā iznāca grāmata “Sibīrijas bērni …mums bija tas jāizstāsta…” 
Grāmatā apkopota 741 intervija – 1941.gada 14.jūnijā no Latvijas uz Sibīriju izsūtīto bērnu likteņstāsti.
 
Maija vidū Maskavā tika pieņemts lēmums par Baltijas republiku "attīrīšanu no pretpadomju un sociāli bīstamiem elementiem" un izstrādāta detalizēta valsts drošības tautas komisāra instrukcija. Deportējamo sarakstu sastādīšanā aktīvi piedalījās ne tikai drošības iestādes, bet arī partijas un padomju aktīvisti.
Svarīgi!
Naktī no 13. uz 14. jūniju no Latvijas tika deportēti 15 424 cilvēki.
Deportācija - iedzīvotāju piespiedu izsūtīšana uz citu valsti, apgabalu.
Vagons_crop2.jpg
Attēlā: Izsūtīšana uz Sibīriju 1941. gada 14. jūnijā. Viens no retajiem slepus izdarītajiem fotouzņēmumiem.
 
Dzelzceļa stacijās vīriešus atšķīra no sievietēm un bērniem un visus sadzina aizrestotos vagonos. Kad vagoni bija pārpildīti, vilcieni no visas Latvijas devās uz tāliem Padomju Savienības apgabaliem.
Cilvēkiem netika paziņots, kāpēc un uz kurieni viņi tiek izsūtīti.
1941. gada 14. jūnijā no Latvijas deportētos vīriešus ieslodzīja soda un spaidu darbu nometnēs. No viņiem izdzīvoja tikai neliela daļa, jo daudziem piesprieda nāvessodu, citi nomira no bada un pārmērīgā darba.
 
multimedia.jpg
Attēlā: Ešelons Ogres dzelzceļa stacijā 1941.g. 14. jūnijā ar Latvijas iedzīvotājiem.
Viens no retajiem slepus izdarītajiem fotouzņēmumiem, kas liecina par PSRS okupācijas varas iestāžu īstenoto genocīdu pret Latvijas tautu.
 
Pa visu Padomju Savienības teritoriju Staļins bija plaši attīstījis milzīgu nometņu sistēmu, tajās atradās gandrīz 2 miljoni cilvēku. Tās pārraudzīja īpaša Galvenā nometņu pārvalde, ko krievu valodā saīsināti sauca GULAG, tāpēc padomju spaidu darbu nometnes dēvē par gulaga nometnēm.
Deportētie Latvijas iedzīvotāji skaitījās politiskie noziedznieki. Nometnēs cilvēkus nesauca vārdos, bet piešķīra identifikācijas numuru.
 
PSRS-genocida-akti-pret-nekrievu-tautam-Latviesu-deportacija.jpg
Attēlā: Gulaga nometņu tīkls PSRS un galvenie deportāciju ceļi. 1940. - 1950. gadi.
 
Nepārtrauktā pazemošana, kā arī smagais darbs, nepietiekamais uzturs, netīrība un neveselīgi dzīves apstākļi veicināja Gulaga sistēmas pamatmērķi - salauzt cilvēku. Padomju režīms uzskatīja šos cilvēkus par bīstamiem "ienaidniekiem", jo tie bija Latvijas patrioti, okupācijas varai vismazāk pakļāvīgie ļaudis.
Prese un radio Latvijā klusēja par cilvēku tūkstošu izsūtīšanu. Komunistu kontrolētie plašsaziņas līdzekļi turpināja maldinoši stāstīt par Latvijas mierīgo dzīvi Padomju Savienības sastāvā.
 
unnamed (5).jpg
Attēlā: Latvijā populārais žurnāls "Atpūta" reklamē vēlēšanas. 1941. gada janvāris. 
 
14. jūnija deportācija radīja iedzīvotājos gan bailes no terora, gan naidu pret padomju režīmu.
Daudziem jauniem cilvēkiem, kuri dzimuši un mācījušies neatkarīgās Latvijas laikā, bija grūti bez ierunām pieņemt straujās izmaiņas sabiedrībā un valstī. Neatkarīgās Latvijas skolās viņus mācīja mīlēt savu dzimteni un būt gataviem to aizstāvēt pret uzbrucējiem. Tāpēc Latvijā radās jauniešu grupas, kuru mērķis bija pretoties okupācijas varai.
  • 1940. gada oktobrī tika nodibināta Cēsu skolnieku nacionālā apvienība - slepena organizācija okupantu varas gāšanai; viņiem sekoja skolēni Aizupes mežniecības skolā, Jelgavas 1. vidusskolā un Jelgavas valsts tehnikumā, Daugavpils 1. vidusskolā. 
  • Vairākas pretošanās grupas izveidoja pieaugušie, piemēram, "Tēvijas Sargi", kuras biedru skaits no dažiem simtiem drīz pieauga līdz tūkstotim, "Jaunlatvieši", "Latvijas Nacionālais leģions" u.c.
 
Leonards_Briedis.jpg
Attēlā: Leonards Briedis, Latvijas armijas leitnants, grupas "Tēvijas Sargi" biedrs.
1941. gada pavasarī, tāpat kā daudzi citi pretošanās kustību biedri, tika apcietināts un nošauts.
 
Šo pretošanās grupu mērķis bija gatavoties gāzt padomju varu, Latvijas iedzīvotājos uzturēt pārliecību, ka valstī ir cilvēki, kam pa spēkam cīnīties par neatkarības atgūšanu.
Pēdējā saite - Okupācijas muzeja sagatavotā filma par Latvijas okupāciju un neatkarības atjaunošanu.  
 
Atsauce:
http://www.laikraksts.com/raksti/foto/LL152/LiteneFeldmanisL.jpg
https://www.liepajniekiem.lv/zinas/kulturvide/kultura/atklas-izstadi-par-virsleitnanta-fridriha-feldmana-tragisko-likteni/
https://www.vestnesis.lv/wwwraksti//2012/031/BILDES/SIBIRIJA.JPG
https://i0.wp.com/sibirijasberni.lv/wp-content/uploads/2010/07/Vagons_crop2.jpg
https://www.letonika.lv/groups/multimedia.aspx?prev=0&entryTitle=200340_1.gif
https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=200340_1.gif
https://media2.nekropole.info/2014/06/PSRS-genocida-akti-pret-nekrievu-tautam-Latviesu-deportacija.jpg
http://www.archiv.org.lv/velesanas1940/21/L_2.1.10.1%20Atputa_%20Nr.3%20(10.01.1941)_%201.lpp.jpg
https://images.la.lv/uploads/2018/05/Leonards_Briedis.jpg
https://gulags.wordpress.com/2019/05/
https://www.la.lv/klusie-varoni?fbclid=IwAR0OD3t67STmHQbhLKzrdHhnR5mwT33B5RGR-xZX2Oxb5TJDFWlsK4Vz8NM
Latvijas vēsture pamatskolai 4. Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2015., 151. lpp.
http://okupacijasmuzejs.lv/lv/skolam/macibu-materiali/dzive-lpsr-19451990-25/